Depresija ir izplatīta slimība, kas bieži paliek nediagnosticēta un neārstēta. Depresija ietekmē to, kā mēs jūtamies, domājam un uzvedamies, un var izraisīt dažādas emocionālas un fiziskas problēmas.
Depresija izpaužas ar nomāktu garastāvokli, domu gausumu, koncentrēšanās grūtībām, dzīvesprieka zudumu u.c. Depresijas rezultātā var parādīties grūtības veikt ikdienas aktivitātes darbā, mājās un skolā, pasliktinās arī attiecības ar līdzcilvēkiem. Depresijas pacientiem pasliktinās fiziskās veselības stāvoklis un ir augstāks risks saslimt ar kādu no somatiskajām slimībām, piemēram, cukura diabētu, koronāro sirds slimību vai arteriālo hipertensiju. Depresija ietekmē arī domāšanu, kognitīvās funkcijas, pacientiem ir negatīva attieksme pret savu pagātni, tagadni un nākotni, pastāv bezcerības izjūta. Cilvēki ar depresiju bieži ir nepamatoti paškritiski, ar zemu pašnovērtējumu, vainas izjūtu un pašapsūdzības domām, kā arī domām par pašnāvību. Depresijas klīniskās izpausmes ir atšķirīgas gan vīriešiem un sievietēm, gan dažādos vecuma posmos, gan pacientiem ar dažādām personības struktūrām, kā arī klīniskā aina ir atkarīga no blakussaslimšanām.
Depresijas pamatsimptomus raksturo pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, pazeminātas intereses un spēja izjust prieku, nogurdināmība un enerģijas trūkums, tomēr pacienti nereti izmanto dažādus citus apzīmējumus sava veselības stāvokļa raksturošanai. Nereti šādā stāvoklī parādās domas par nāvi, sāk veikt paškaitējumu.
Ir svarīgi atšķirt klīnisku depresiju no situācijai atbilstošas garastāvokļa pazemināšanās. Depresija nav tikai nespēja izjust prieku un pazemināts garastāvoklis kādā noteiktā situācijā, bet gan noturīgs un ilgstošs stāvoklis.
Traucējumu ilgums ar dažādu intensitāti lielāko dienas daļu tiek novērots vismaz divas nedēļas. Ja traucējumi strauji progresē un ir ļoti smagi, depresijas diagnoze var tikt noteikta arī agrāk. Traucējumus neizraisa intoksikācija ar psihoaktīvām vielām vai organisks centrālās nervu sistēmas (CNS) bojājums.
Depresijas pamatsimptomi:
Depresijas papildu simptomi:
Depresijas attīstību var ietekmēt vairāki faktori:
Riska faktori:
Izplatība
Tiek uzskatīts, ka dzīves laikā 10% vīriešu un 20% sieviešu sastopas ar depresiju. Augstāks saslimšanas risks sievietēm saistāms ar sievietes hormonālām īpatnībām un sociālo lomu sabiedrībā. Depresija vīriešiem netiek pietiekami atpazīta un diagnosticēta. Vīriešu depresijas saistāmas ar būtiski paaugstinātu pašnāvības risku gan tiešā, gan netiešā veidā, piemēram, nonākot satiksmes nelaimes gadījumos, somatizējot līdz dzīvību apdraudošām patoloģijām.
Vidēji pasaulē depresija ir ap 9% iedzīvotāju. Depresijas izplatība ir augstāka valstīs ar zemiem/vidējiem iedzīvotāju ienākumiem, salīdzinot ar valstīm, kurās ienākumu līmenis ir augsts. Biežāk depresija sākas 20-25 gadu vecumā.
Statistikas dati liecina par augstu risku depresijai kombinēties ar citiem psihiskiem traucējumiem: ar ģeneralizētu trauksmi – 60,9%, obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem – 40,7%, paniku – 38,5%, socializētu trauksmi un distīmiju – 34,2%. Depresijas pacienti 1,8 reizes biežāk saslimst ar kādu somatisku saslimšanu nekā vidēji populācijā.
Pirms depresijas diagnosticēšanas vai ārstēšanas, veselības nozares speciālistam būtu jāveic detalizēta izvērtēšana, kas var iekļaut sevī interviju, kā arī fiziskās veselības pārbaudi. Dažos gadījumos, ārsti var paņemt arī asins analīzes, lai pārliecinātos, ka depresija nav saistīta ar kādu medicīnisku cēloni, piemēram, vairogdziedzera problēmām utml. Detalizēta izvērtēšana ir nepieciešama, lai identificētu specifiskus simptomus, ievāktu medicīnisko un ģimenes vēsturi, noteiktu kulturālu un vides faktoru iespējamo ietekmi, lai pilnvērtīgi nonāktu līdz iespējamajai diagnozei un sastādītu turpmāko darbības plānu.
Arvien vairāk pētījumos par depresijas ārstēšanu ir dati par to, ka vislabākais terapijas efekts tiek panākts, apvienojot bioloģiskās ārstēšanas metodes (medikamenti – antidepresanti) ar psihoterapiju (atbalsta, ģimenes, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko u.c.). Psihoterapija palīdz pacientam izprast depresijas psiholoģiskos cēloņus, tikt galā ar ikdienišķiem stresoriem, risināt savstarpējo attiecību un sociālās funkcionēšanas problēmas.
Antidepresanti
Smadzeņu ķīmija var ietekmēt cilvēka depresijas izpausmes un ārstēšanas procesu. Tāpēc ārsti var izrakstīt antidepresantus, lai palīdzētu līdzsvarot cilvēka smadzeņu ķīmiju. Šie medikamenti nav nomierinošie līdzekļi vai trankvilizatori. No tiem nevar izveidoties atkarība.
Antidepresanti var uzlabot cilvēka pašsajūtu vienas vai divu nedēļu laika pēc lietošanas uzsākšanas. Pilnās priekšrocības var netikt novērotas pirmos divus līdz trīs mēnešus. Ja pacienti jūt pavisam nelielu uzlabojumu vai vispār nejūt uzlabojumu pēc vairākām nedēļām, psihiatrs var mainīt medikamentu devu, pievienot vēl kādu vai pilnībā aizstāt ārstēšanu ar citu antidepresantu. Dažās situācijās cita veida psihotropie medikamenti var būt noderīgi. Ir svarīgi ziņot savam ārstējošajam ārstam, ja medikamenti nedarbojas vai, ja tiek piedzīvotas kādas blaknes.
Psihiatri parasti rekomendē, ka pacienti turpina lietot izrakstītos medikamentus sešus vai vairāk mēnešus pēc tam, kad simptomi ir uzlabojušies. Ilgtermiņa uzraugošā ārstēšana var būt ieteicama, lai mazinātu risku piedzīvot depresijas epizodes arī nākotnē, ja cilvēkam pastāv augstāks risks tādas piedzīvot.
Psihoterapija
Psihoterapija jeb “sarunas terapija” dažkārt tiek pielietota viena pati, lai ārstētu vieglākas depresijas formas. Vidēji smagas vai smagas depresijas gadījumos psihoterapija bieži tiek izmantota kopā ar antidepresantu lietošanu.
Ir atklāts, ka kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir efektīva depresijas ārstēšanā. KBT ir terapija, kas fokusējas uz tagadnes problēmu risināšanu. Tā palīdz cilvēkiem atpazīt izkropļotas/sagrozītas domas un vēlāk mainīt savu uzvedību un domāšanu.
Psihoterapija var ietvert tikai individuālas konsultācijas, bet var iekļaut arī citus cilvēkus. Piemēram, ģimenes vai pāri var risināt grūtības savstarpējās attiecībās. Savukārt grupas terapija ietver vairākus cilvēkus ar līdzīgām grūtībām vienkopus.
Atkarībā no depresijas izteiktības pakāpes, ārstēšana var aizņemt dažas nedēļas vai daudz ilgāku laiku. Daudzos gadījumos ievērojams progress var tiek panākts 10 līdz 15 nodarbībās.
Depresija nav traucējums, ko var pilnība izārstēt paša spēkiem. Taču ir vairākas lietas, ko cilvēki var darīt, lai palīdzētu mazināt depresijas simptomu izteiktību:
Kā attīstīt savas pielāgošanās stratēģijas
Depresija ir īsta slimība un traucējums, taču tai ir pieejama palīdzība. Ar atbilstošu diagnostiku un ārstēšanu lielākā daļa cilvēku ar depresiju spēj tikt tai pāri. Ja tiek piedzīvoti depresijas simptomi, pirmais solis ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš pēc pārrunām ar pacientu nepieciešamības gadījumā rekomendēs vērsties pie psihiatra, psihologa vai psihoterapeita, kuri veiks padziļinātu izpēti un diagnostiku.
Piedāvājam video ierakstu no Jautājumu un atbilžu dienas kopā ar Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistiem, kurā tika pārrunāti jautājumi par neirālās attīstības traucējumu diagnostiku, uzvedības problēmām, ēšanas traucējumiem un depresiju bērnu un pusaudžu vidū.
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
