Nakts enurēze
Enurēze ir periodiska, nekontrolēta urīna noplūde miega laikā bērniem pēc piecu gadu vecuma.
Atjaunots: 17. maijs, 2023. gads
Bērnu ārsti par normālu uzskata iespējamu urināciju gultā līdz šim vecumam, jo bērna urīnpūslis vēl ir izmēros neliels un tiek apgūta spēja kontrolēt došanos uz tualeti. Tāpat līdz trīs četru gadu vecumam bērnam fizioloģiski salīdzinoši liels urīna apjoms veidojas nakts laikā.
Izšķir divus enurēzes veidus:
- Primāra – bērnam nav bijis “sausais” periods, turpinās slapināšana gultā arī pēc piecu gadu vecuma;
- Sekundāra – bērns ir piedzīvojis “sauso” periodu nakts laikā vismaz sešu mēnešu garumā, un pēc tā atsākas problēmas ar nakts enurēzi. Šajā gadījumā ļoti būtiska ir vēršanās pie speciālistiem, lai vērtētu notiekošo iemeslus.
Simptomi
- Atkārtota slapināšana gultā nakts laikā;
- Urinācija apakšbiksēs;
- Citas ar urināciju saistītas sūdzības, piemēram, sāpes.
Biežākie iemesli
Lai izvērtētu iespējamos enurēzes iemeslus, sākotnēji ir jāveic izmeklēšana, kuras laikā jāizslēdz dažādas slimības, kas var veicināt enurēzes attīstību. Šādas slimības var būt nieru patoloģijas, urīnceļu infekcija, arī problēmas ar defekāciju.
Ja ir izslēgtas šīs patoloģijas, jāņem vērā vēl citi faktori, kas var ietekmēt enurēzes attīstību:
- Bērna vecumā naktī fizioloģiski tiek producēts salīdzinoši liels urīna daudzums, kas saistīts ar samazinātu vazopresīna jeb antidiurētiskā hormona līmeni, kurš kontrolē izdalītā urīna apjomu;
- Samazināts urīnpūšļa tilpums var radīt grūtības visa izdalītā urīna saturēšanā. Šādā gadījumā problēmas varētu rasties ari dienas laikā. Parasti, bērnam paaugoties, izmainās arī urīnpūslis un problēma var atrisināties;
- Bērnam var būt pārāk ciešs miegs, un viņš var nepamosties brīdī, kad būtu nepieciešams doties uz tualeti;
- Urinācija naktī var būt arī kā simptoms kādai neiroloģiskai saslimšanai, kā arī emocionālām grūtībām bērna vecumā.
Izmeklējumu apraksts
- Ar šķidruma uzņemšanu un izdalīšanu saistītās informācijas ieguve no vecākiem – cik daudz un kādos laikos bērns uzņem šķidrumu, cik bieži ir enurēzes epizodes (ārsts varētu interesēties arī par vēdera izejas regularitāti);
- Urīna analīzes;
- Pēc speciālistu ieteikumiem ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem, tai skaitā nierēm, kā arī urodinamiski izmeklējumi;
- Var tikt nozīmētas papildu asins analīzes pēc speciālistu rekomendācijām.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Sākotnējā palīdzība ir balstīta paradumu maiņā:
- Samazināts uzņemtā šķidruma apjoms vakarpusē, galvenokārt pēc plkst. 18:00;
- Bērna modināšana nakts laikā, lai sēdinātu uz podiņa;
- Regulāra iespēja apmeklēt tualeti arī dienas laikā.
Pēc speciālistu ieteikumiem var tikt izmantota medikamentozā terapija, ja atrastie iemesli enurēzes problēmai var šādi tikt kontrolēti.
Bērniem ar enurēzes traucējumiem būtu būtiski izvairīties no urīnceļu infekcijām un faktoriem, kas var veicināt to attīstību. Svarīgi būtu ievērot arī ikdienas paradumu maiņu.
Psiholoģiskais atbalsts
Vecākiem ar bērnu būtu jāpārrunā notiekošais, skaidrojot situāciju un iespējas, kā to mainīt. Šo sarunu laikā nevajag bērnu kaunināt, bet būt iejūtīgiem un apzināties, ka bērnam ir ierobežotas iespējas esošo situāciju kontrolēt. Ja bērnu psihiatrs uzskatīs, ka ir nepieciešama papildu psiholoģiskā konsultēšana, tā var tikt rekomendēta.
Kad jāvēršas pie ārsta
Ģimenes ārsts un pediatrs – vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai, urologs, bērnu psihiatrs – emocionālu grūtību gadījumā vai tad, ja vērojami papildus vēl kādi attīstības traucējumi.