Neepileptiski lēkmjveida notikumi
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.
Stereotipijas ir ritmiskas, atkārtotas, šķietami apzinātas, bet bezjēdzīgas kustības, ko bērns (vai pieaugušais) atkārto noteiktās situācijās: satraukuma, prieka brīžos vai tieši pretēji – garlaikojoties. Tās sastopamas 3–8% bērnu un jauniešu.
Stereotipijas sākas jau zīdaiņa vecumā – tās pat mēdz uzskatīt par daļu no fizioloģiska attīstības procesa. Stereotipijas parasti rada patīkamas izjūtas, piemēram, grozot galvu, bērns kairina līdzsvara regulācijas centrus un var radīt sev vieglu reiboni. Veselam bērnam stereotipijas laika gaitā mainās – katrā dzīves posmā vērojamas citas, turklāt ne vienmēr tik īpatnējas un uzkrītošas, lai satrauktu vecākus.
Stereotipijas ir neepileptiski lēkmjveida notikumi, ko var novērot gan pilnīgi veseliem bērniem, gan bērniem ar dažādām attīstības problēmām. Autiskā spektra traucējumu gadījumā bieži novērotas tādas stereotipijas kā, piemēram, plaukstu plivināšana, plaukšķināšana un citas, kas ietver plaukstu savienošanu viduslīnijā. Stereotipijas sejā (čāpstināšana, šķobīšanās) retāk novēro tipiskas attīstības bērniem, proti, tās vairāk raksturīgas attīstības traucējumu gadījumā vai pieaugušiem cilvēkiem.
Ja stereotipijas neizzūd, ir traucējošas vai parādās papildu simptomi un attīstības traucējumi, ir vērts doties uz konsultāciju pie bērnu neirologa.
Veselam bērnam no nevēlamām (traucējošām) stereotipijām palīdz atbrīvoties atalgojuma sistēma (par iztikšanu bez stereotipijām), uzmanības novēršana, bet ne sodi. Vecākiem jāsaprot, ka stereotipijas nav paša bērna apzināta izvēle – jā, viņš var tās atlikt līdz brīdim, kad ir viens, bet ne pilnībā pārtraukt. Pasaulē izstrādātas dažādas terapijas taktikas – psihologs piemeklē katrai ģimenei piemērotāko.
Lēkme ir pārejošu simptomu kopums, kas pēkšņi sākas un parasti arī pēkšņi beidzas.