Bieža mošanās naktī

Izklausās pazīstami?

„Mans bērns neguļ jau kopš dzimšanas – naktīs visu laiku mostas! Tas nozīmē, ka man katru nakti vairākas reizes jāceļas, jo, ja bērnu nepaņemu rokās/nedodu krūti vai pudelīti/nenoguļos blakus/..., tad miera nebūs. Esmu totāli izpumpējusies. Domāju, ka šādā vecumā vajadzētu jau mācēt nogulēt visu nakti.”

Epilepsijas un miega medicīnas centra organizētajā pētījumā piedalījās vairāk nekā 600 līdz 3 gadus vecu bērnu vecāki. Lielākā daļa – 64 % – atzina, ka šobrīd bērns guļ slikti (vai arī agrāk slikti gulējis). Gandrīz ceturtdaļa no šiem vecākiem miega traucējumus atzina kā smagus. Biežākās bērna miega problēmas bija nevēlēšanās gulēt savā gultiņā (64 %), bieža mošanās naktī, vecākam spējot nomierināt bērnu (63 %), kā arī problēmas aizmidzināt bērnu vakarā (39 %).

Pirmo dzīves mēnešu laikā bērns naktī ceļas, lai paēstu, bet no 6 mēnešu vecuma fiziski varētu iztikt arī bez tā. Un tomēr – tas nenozīmē, ka pēc pirmā pusgada visi bērni mierīgi izgulēs nakti bez celšanās. Ir tādi, kuri šo spēju apgūst ātri, bet ir arī tādi, kuri vēl 3 vai pat 4 gadu vecumā ceļas un nevar iemigt, ja klāt nav mammas vai tēta (vai kādu citu veiksmīgas iemigšanas noteikumu).

Mošanās naktī – dabīgs notikums

Kādēļ daļa bērnu naktī mostas, bet citi – nē? Patiesībā mošanās naktī ir pilnīgi normāls notikums – to dara pilnīgi visi dzīvi cilvēki visos vecumos. Atšķirība vien tāda, ka „labie gulētāji” pamostas, varbūt paskatās apkārt, pagriežas uz otriem sāniem un guļ tik tālāk, kamēr „sliktie gulētāji” signalizē, ka kaut kas nav kārtībā.

Bieži vien vecāki vakarā palīdz bērnam aizmigt, viņu šūpojot, turot rokās, barojot utt., bet pēc tam pārceļ viņu savā gultiņā. Naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), bērns saprot, ka neatrodas tur, kur aizmiga. Lai atkal aizmigtu, ir nepieciešami tādi paši (vai līdzīgi) apstākļi kā vakarā. Šo procesu sauc par aizmigšanas asociāciju („sleep onset association”). Lielai daļai bērnu aizmigšanai nepieciešama vecāku klātbūtne. Iespējams, ka kādam bērnam vajadzīga, piemēram, sava mīļākā sedziņa vai rotaļlieta. Arī tā ir aizmigšanas asociācija, bet šādas pamošanās vecāki parasti nemaz nemana. Asociācijas veidošanās ir dabīgs process. Tā nav ne slikta, ne laba. Tas ir tas, kā līdz šim bērnam ir veidojies priekšstats par jebkādu norisi. Piemēram, ieraugot vecākam rokās kombinezonu, bērns zina, ka tūlīt ies pastaigā. Arī tā ir asociācija – vai tad ir kāds cits iemesls, kāpēc rokās ir kombinezons?

Miegs un tā fāzes

Miegs nav vienmērīgs process – naktī vairākkārt mainās gan dažādas miega fāzes, gan miega cikli. Izdala divas miega fāzes – ātro acu kustību fāzi REM (no angļu val. rapid eye movement, jo var redzēt, ka kustas acis) un ne-ātro acu kustību NREM (no angļu val. non-rapid eye movement), kam ir trīs apakšfāzes. Nakts laikā šīs fāzes cikliski mainās.

NREM1 ir pāreja starp nomodu un miegu, no kuras ir ļoti viegli pamosties no mazākā troksnīša vai kustības. To it sevišķi labi var pamanīt mirklī, kad vecāki tikko aizmigušu bērniņu ieliek gultiņā – un viņš uzreiz pamostas. NREM2 ir jau dziļāka miega fāze, kuras laikā izzūd spēja sajust ārējos stimulus. NREM3 sauc arī par dziļo miegu. No tā ir ļoti grūti pamosties, jo smadzeņu darbība ir pilnīgi citādāka nekā nomodā. REM fāzes laikā smadzeņu aktivitāte ir līdzīga nomodam. Smadzenēm ir grūti līgani pāriet no REM fāzes atpakaļ dziļajā miegā, tādēļ cilvēks īslaicīgi uzmostas. Tā kā bērniem miega cikls ir krietni īsāks nekā pieaugušajam, tad šīs uzmošanās var būt daudz biežākas – pat ik pēc 30-40 minūtēm.

Aizmigšanas asociācijas

Ja vakarā bērns tiek aizmidzināts noteiktā veidā (piemēram, vecākam rokās), bet pēc tam pārlikts gultiņā, tad, naktī pamostoties, bērns redz, ka atrodas pavisam citā vietā. Aizmigšanas spēja asociējas vien ar noteiktajiem apstākļiem (piemēram, vecākam rokās). Iemācoties vakarā patstāvīgi aizmigt savā gultiņā, nakts mošanās nepazūd (jo tā ir pilnīgi dabīga norise), bet bērns spēj iemigt pats.

Attēls

Šajā video lieliski parādīta aizmigšanas asociācija. Bērns naktī ir pamodies un raud. Tētis mēģina bērnu nolikt gulēt, bet neveiksmīgi – bērns visu laiku ceļas kājās. Pēc kāda laiciņa tētis ielien bērna gultiņā, un dažu sekunžu laikā bērns nomierinās un aizmieg. Kolīdz tētis sakustās un grib kāpt ārā no gultiņas, bērns atkal pamostas un raud.

Risinājumi un ieteikumi

Vai iespējams ko darīt lietas labā? Jā! Ja šīs patiešām ir ar aizmigšanas asociāciju saistītas pamošanās, tad viss, kas nepieciešams, ir bērniņam izveidot jaunu asociāciju. Iemācīt, ka aizmigšana notiek patstāvīgi savā gultiņā, nevis iespējama tikai pie krūts, vecākam uz rokām, sēžot dīvānā pie TV vai citos veidos. Bērns naktī joprojām modīsies (jo tā strādā cilvēka smadzenes), bet nakts vidū ieraudzīs, ka atrodas turpat, kur aizmigšanas mirklī, un, ja nekas netraucēs, mierīgi aizmigs pats. To var panākt, sakārtojot dienas ritmu, izveidojot veselīgu gulētiešanas rutīnu un ar dažādu miega treniņa metožu palīdzību. Jāņem vērā, ka gadījumi ir atšķirīgi, tādēļ miega problēmu risināšanā ir individuāla pieeja. Kas der vienam, neder citam!

Vai nepieciešams kaut ko darīt lietas labā? Jā un nē. Tas atkarīgs no ģimenes. Ja bērniņš naktī bieži mostas, bet viņu itin viegli var nomierināt (piemēram, iedodot pudelīti), tad tā patiesībā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka bērnam nekas nekaiš un nesāp, un šī ir normāla bērna attīstības fāze.

Dažiem vecākiem pietiek ar to, ka viņi uzzina, ka mošanās naktī ir dabīgs notikums un bērns no tās kaut kad izaugs. Lai gan noguruši, vecāki tomēr novērtē šo laiku, kad bērnam viņi ir nepieciešami, lai nomierinātos.

Ir arī vecāki, kuri bērna miega traucējumu dēļ jūtas pilnīgi izdeguši un nespēj normāli funkcionēt. Tas var pasliktināt gan vecāka – bērna, gan visas ģimenes savstarpējās attiecības. Ja vecāks nedabū pietiekami daudz miega, tad neapzināti var gan pieļaut dažādas kļūdas, gan arī būt neuzmanīgs. Tas savukārt rada traumu risku. Pētījumi pierāda, ka, uzlabojot bērna gulēšanas paradumus, uzlabojas attiecības ģimenē, kā arī samazinās depresīvo simptomu risks vecākiem.

Protams, visas mošanās naktī nedrīkst norakstīt uz aizmigšanas asociācijām vai arī tautā iemīļoto zobu šķilšanos. Bērniem mošanos var izraisīt arī dažādas ar veselību saistītas problēmas, piemēram, atopiskais dermatīts, gremošanas sistēmas problēmas (kolikas, govs piena olbaltumvielu alerģija, gastroezofageālais atvilnis), akūtas vai hroniskas slimības, alerģijas, kā arī dažādas citas ar miegu saistītas problēmas – obstruktīva miega apnoja un nemierīgo kāju sindroms. Vērsieties pie ārsta, ja jums ir aizdomas, ka bērnam gulēt traucē kāda veselības problēma un ja bērns naktī daudz raud un ir grūti nomierināms!