Dermatoloģija
Dermatoloģija ir medicīnas nozare, kas pēta ādas uzbūvi un funkcijas, ārējās vides ietekmi uz ādu, kā arī ādas pārmaiņas, kas rodas ādas slimību un dažu iekšējo orgānu slimību gadījumos.
Nātrene
Nātrene ir stāvoklis, kam raksturīgi uz ādas esoši ļoti niezoši, dedzinoši, neregulāras formas izsitumi (līdzīgi tiem, kādi rodas, ja sadzeļ nātres), tie ir sarkani, ar bālāku vidu. Izsitumi pilnībā izzūd pēc pāris stundām vai diennakts laikā.
Attēls
Izveidots: 8. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Drukāt
Nātrene var kombinēties ar tūsku jeb angioedēmu, tas ir ādas pacēlums ar vai bez apsārtuma, kas niez, ir sāpīgs un izzūd 1-3 dienu laikā. Vienai trešdaļai pacientu ir gan nātrenei raksturīgie izsitumi, gan angioedēma. 30-40% gadījumu novēro izolētus nātrenes izsitumus, 10-20% – izolētu angioedēma.
Simptomu apraksts
Akūta nātrene (simptomus novēro līdz sešām nedēļām). Precīzu iemeslu izdodas noteikt mazāk nekā 50% pacientu. Biežāk sastopamie cēloņi – infekcijas (īpaši bērniem) (40%), reakcija uz medikamentiem un uzturā lietotām vielām. Akūta nātrene var būt arī viena no smagākās alerģiskās reakcijas – anafilakses – izpausmēm. Tad tā kombinējas ar elpošanas grūtībām, asinsspiediena pazemināšanos un/vai gremošanas trakta problēmām;
Hroniska nātrene (simptomus novēro vairāk nekā sešas nedēļas).
Cēloņi
Biežākie cēloņi ir infekcijas, medikamenti, mehāniski stimuli, pārtika un psiholoģiski faktori.
30-40% gadījumu hroniska, spontāni radusies nātrene ir autoimūna saslimšana, kad organisms vēršas pats pret sevi. 20-30% gadījumu hroniska nātrene ir inducēta, tas nozīmē, ka to iespējams inducēt jeb izsaukt, atbildot uz noteiktu stimulu – karstumu, aukstumu, spiedienu, sauli, ūdeni, vibrāciju.
Pieaugušajiem 29%, bērniem 67% gadījumu hroniska nātrene pāriet pati no sevis piecu gadu laikā.
Izmeklējumu apraksts
Anamnēze un objektīva izmeklēšana Izmeklējot pacientu, ārsts vispirms viņu vai vecākus rūpīgi iztaujās par to, kad un kādos apstākļos sākās pirmie nātrenes simptomi, vai un cik bieži tie atkārtojās, cik traucējoši tie bija. Saruna būs arī par pacienta vispārējo stāvokli, citām slimībām, uzturu, saņemtajiem medikamentiem, emocionālo situāciju ģimenē, nodarbošanos, apstākļiem mājās, iepriekš veikto diagnostiku un tās rezultātiem. Būs jāaizpilda nātrenes kontroles tests Tad ārsts pacientu izmeklēs – apskatīs ādu, gļotādas, pārbaudīs elpošanas un gremošanas sistēmu, locītavas, sirdi.
Diagnostikas testi Pēc sarunas ar pacientu un apskates ārsts katram nātrenes pacientam izvēlas atbilstošu izmeklējumu apjomu. Ārsts var nozīmēt šādus izmeklējumus: pilnu asins analīzi, bioķīmijas iekaisuma marķierus, infekciju diagnostiku, autologo ādas seruma testu (izmanto no pacienta asinīm pagatavotu serumu), alergoloģisku izmeklēšanu – ādas dūriena testus, specifiskos IgE, vairogdziedzera hormonus, autoantivielas, triptāzi, bojātās ādas biopsiju, provokācijas testus.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Provocējošā faktora novēršana:
- Medikamenti. Aizdomīgie medikamenti jāatceļ vai jāaizvieto ar citas grupas medikamentiem;
- Fizikālie stimuli. Iepazīstina ar provocējošā faktora fizikālām īpašībām un vēlamo iedarbības slieksni, lai ikdienā to mazinātu;
- Infekcijas izraisītāju likvidēšana vai iekaisīgu procesu ārstēšana;
- Fizikāla un emocionāla stresa mazināšana, jo slimības aktivitāte un smaguma pakāpe ir saistīta ar stresa līmeni;
- Diēta. Noteiktu pārtikas produktu izslēgšana, ja pierādīta pārtikas alerģija. 2-3 nedēļas var izmēģināt pseidoalergēnus nesaturošu diētu jeb diētu ar zemu histamīna saturu.
Tolerances jeb pierašanas veidošana Nepieciešama ikdienas saskare ar stimulējošo faktoru sliekšņa devā (minimālā deva, no kuras sākas alerģiska reakcija).[1]
Medikamentozā terapija H1 antihistamīni Otrās paaudzes antihistamīni ir pirmās izvēles medikamenti hroniskas nātrenes terapijā, jo to lietošana ir droša un efektīva. Pacientiem, kam nevēro uzlabošanos, rekomendē lielāku devu. Pirmās paaudzes antihistamīnu efektivitāte ir līdzīga. Bet ir būtiskas blaknes – miegainība, kavēta uztvere, samazināts reakcijas ātrums, gļotādu sausums, aizcietējumi un citas. Vieglas/vidēji smagas nātrenes gadījumā vispirms ārsts izvēlas kādu no otrās paaudzes antihistamīniem – loratadīnu, rupatadīnu, cetirizīnu, levocetirizīnu vai bilastīnu. Rekomendētais lietošanas režīms – regulāri, ik dienu jāieņem zāles. Vairāk nekā 50% pacientu nepieciešams lietot 2-4 reizes lielāku devu, tāpēc viņiem iesaka kāpināt devu, ja nav blakusefektu un simptomi nemazinās. Režīmu nosaka ārstējošais ārsts.
Sarežģītos gadījumos lieto arī šādus medikamentus:
- Leikotriēnu receptoru antagonistus (montelukasts).
- Sistēmiskos kortikosteroīdus (prednizolons, metilprednizolons);
- Bioloģiskos medikamentus (omalizumabs);
- Imūnsupresīvo terapiju (ciklosporīns A, takrolims, metotreksāts).
Šo terapiju bērniem nozīmē tikai pēc speciālistu (bērnu alergologa, dermatologa) konsīlija lēmuma, jo šo medikamentu lietošana saistīta ar būtiskām blaknēm un lielām izmaksām.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas
Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Antia et. al. Continuing madical education. Urticaria: a comprehensive rewiew. Epidemiology, diagnosis, and work-up. Journal American Academy of Dermatology, 2018; 79:599-614
Antia et al. Urticaria: a comprehensive rewiew. Treatment of chronic urticaria, special populations, and disease outcomes. Journal American Academy of Dermatology, 2018; 79:617-633
The EAACI/GA²LEN/EDF/WAO guideline for the definition, classification, diagnosis and management of urticaria. Allergy, 2018; 73:1393-1414.
Pacor et al. Efficacy of laukotriene receptor antagonist in chronic urticaria. A double-blind, placebo-cotrolled comparison of treatment with montelukast and cetirizine in patients with chronic urticaria with intolerance to food additive and/or acetylsalicylic acid. Clin Exp Allergy. 2001;31:1607-1614.
Erbagci Z. The leukotriene receptor antagonist montelukast in the treatment of chronic idiopathic urticaria: a single-blind, placebo-controlled, crossover clinical study. J Allergy Clin Immunol. 2002; 110:484-488.
Nettis et al. Comparison of montelukast and fexofenadine for chronic idiopathic urticaria. Arch Dermatol. 2001;137:99-100.
Bagenstose et al. The addition af zafirlukast to cetirizine improves the treatment of chronic urticaria in patients with positive autologous serum skin test results. J Allergy Clin Immunol. 2004;113:134-140.
V. Lazovska redakcijā, Praktiskā alergoloģija, 2009. Ādas alerģiskās slimības. Nātrene un angioedēma, 40-51.