Pirms došanās pie alergologa-pulmonologa

Pirms doties pie alergologa (alerģiju speciālista) vai pulmonologa (plaušu speciālista)

• Dodoties pie ārsta, līdzi jāņem visi izraksti (gan no stacionāriem, gan no ambulatorām izmeklēšanām), kas saņemti slimnīcās un pie dažādiem speciālistiem. Tas nepieciešams, lai ārsts par bērnu zinātu pēc iespējas vairāk;
• Iepriekšminētā informācija var palīdzēt izvairīties no dažādu testu un analīžu atkārtotas veikšanas. Ja kāds tests bērnam jau vienreiz veikts un vecāki var uzrādīt tā rezultātus, pastāv iespēja, ka konkrētais tests atkārtoti vairs nebūs jāveic.

Ja vecākiem radušās aizdomas, ka bērnam ir kāda pārtikas alerģija vai atopiskais dermatīts, noteikti jāievieš pārtikas dienasgrāmata, kas arī jāņem līdzi uz konsultāciju. Tajā jāpiefiksē:

• Kādus pārtikas produktus lieto bērns;
• Ja mazulis tiek barots ar krūti – kādus produktus lieto māte;
• Vai šie produkti izsauc simptomus;
• Kādus simptomus tie izraisa;
• Vai no šiem produktiem rodas problēmas ar ādu.
• Saistībā ar iespējamo pārtikas alerģiju vecākiem uzdos jautājumus arī par bērna vēdera izeju, kā arī vemšanas un caurejas epizodēm (kad sākusies, kad beigusies);
• Došanās pie ārsta bērnu biedē, tādēļ mazais tam ir jāsagatavo. Tomēr vajadzētu izvairīties no stāstiem par to, ka tur jau neko nedarīs, jo tā nav taisnība.  

Attēls

Bērnam var pastāstīt, ka visticamāk viņam veiks ādas alerģijas testu. Tas notiek šādi – uz bērna ādas tiek uzpilinātas pilītes un pēc tam ar īpašu instrumentu (ar asu galiņu) tām pieskaras. Āda netiek durta, tomēr pieskārieni var būt nedaudz sāpīgi. Šī testa laikā bērnam jāspēj nosēdēt 15 minūtes mierā, kā arī jādod sava rociņa, lai testu vispār varētu veikt.

• Mazo pacientu labāk šiem izmeklējumiem laikus sagatavot, citādāk bērns satrauksies. Ja bērns nevar mierīgi nosēdēt nepieciešamo laiku un/vai nedod ārstam savu rociņu, nāksies veikt specifisko IgE (imunoglobulīnu) noteikšanu. Šajā gadījumā bērnu vajadzētu sagatavot tam, ka tiks paņemtas asins analīzes.
• Pastāv iespēja, ka vizītē pie plaušu speciālista būs nepieciešams noteikt ārējos elpošanas rādītājus. Tos parasti nosaka bērniem, kas sasnieguši 6 gadu vecumu. Bērnam var pastāstīt, kā mājās patrenēt elpošanu, jo ārsts lūgs veikt stipru ieelpu un stipru izelpu. To nepieciešams patrenēt, jo ne visi bērni to prot. Ja to neprot, vizīte pie ārsta nebūs produktīva, bet bērns – lieki satraukts.

Ja aizdomas par bronhiālo astmu…

Ja ir aizdomas par astmu, ārsts var jums uzdot šādus jautājumus.

• Vai jums mēdz pēkšņi rasties lēkmes, kurām raksturīgs klepus, sēkšana, elpas trūkums un spiedoša sajūta krūšu kurvī?
• Kādas zāles palīdz atvieglot elpošanu šādos gadījumos?
• Vai saaukstēšanās bieži „iet dziļāk bronhos”? Vai slimojat ilgāk par 10 dienām?
• Vai kāds no jūsu radiniekiem cieš no bronhiālās astmas?
• Vai kāds no jūsu radiniekiem cieš no alerģiskām slimībām?
• Vai jums ir citas alerģiskas saslimšanas (alerģiskas iesnas, alerģisks dermatīts, alerģisks konjunktivīts)?
• Vai ir zināmi faktori, ar kuriem saskaroties, pastiprinās klepus, aizdusa un citi simptomi?

Pirms došanās pie plaušu speciālista jāņem vērā šādi faktori.

• Zinot, ka tiks veikta ārējo elpceļu pārbaude, vismaz 4-6 stundas pirms vizītes nevajadzētu lietot Ventolin (inhalējams medikaments), ja to atļauj bērna veselības stāvoklis;
• Zinot, ka tiks veikts ādas alerģijas tests, vismaz 5 dienas pirms vizītes vajadzētu pārtraukt antihistamīnu lietošanu, ja to atļauj bērna veselība stāvoklis.

Lai ārstam palīdzētu ātrāk noteikt diagnozi un nepieciešamo terapiju, ieteicams apkopot informāciju par:

• Medikamentiem, ko lieto bērns (to nosaukumi);
• Laiku, kad sācies klepus;
• Kāds ir klepus, cik bieži klepo, vai klepu izraisa kādas noteiktas darbības;
• Vai bez klepus ir arī citi simptomi;
• Laiku, kad parādījušies dažādi simptomi; kādi simptomi tie ir; cik bieži tie parādās; vai simptomus izraisa īpaši apstākļi, piemēram, skriešana?
• Vai ģimenes locekļiem šobrīd ir un vispār jebkad ir bijušas alerģijas; kādas?
• Slimībām, ar ko slimojuši ģimenes locekļi;
• Slimībām, ar ko bērns slimo tagad un slimojis pirms tam;
• Bērna svara dinamiku: kāds bijis svars, kad bērns tikko piedzimis, kā svars ir mainījies.