Vakcināciju sastāvs

Ko satur vakcīna

Mūsdienu vakcīnu sastāvdaļu saraksts patiešām ir iespaidīgi īss. Jo īpaši, ja to salīdzina ar ikdienā aizvien biežāk ienākošo pārtiku, kosmētiku un citiem līdzekļiem, kur sastāvdaļu saraksts ir gana iespaidīgs.

Jebkuras vakcīnas galvenā sastāvdaļa ir imunizējošais antigēns jeb mikrobs vai mikroba daļa pret kura infekciju un slimību vēlamies, lai saņemtā vakcīna pasargā.

Vēsturiski  imunizējošie antigēni var būt dzīvi novājināti vīrusi vai baktērijas (tikai dzīvajās vakcīnās), nogalināti vīrusi vai baktērijas, vīrusu vai baktēriju daļas (subunit, split veida vakcīnas), inaktivēti baktēriju toksīni vai to daļas (piem.difterijas, garā klepus vakcīnas).

Mūsdienās lielākā daļa vakcīnu ir nedzīvās, tajās kā imunizējošais antigēns ir tikai paša mikroba specifiskākās daļinas, lai to atpazītu, vakcīnas un tās tiek veidotas modernās, drošās un efektīvās tehnikās, lai tikai un vienīgi precīzi parādītu imūnās sistēmas šūnām “ienaidnieka” – vīrusa vai baktērijas – pašas raksturīgākās detaļas, un nekas lieks.

Vēl vakcīnu sastavā ir arī: 

• Ūdens injekcijai - sterils ūdens vai sāļu šķīdums, bet var būt arī sarežģīts, audu kultūrai nepieciešams šķīdums, lai vakcīnu varētu jebkādā veidā ievadīt. Ūdens injekcijai ir ļoti līdzīgs tam šķidrumam, ko piemēram saņemam vēnā, kad slimnīcā veic šķidruma atjaunošanu jeb tā saukto “sistēmu”;
• Adjuvanti – vielas, kas paaugstina imunogenitāti jeb antivielu veidošanos un uzlabo vakcīnas efektivitāti (piem.alumīnija sāļi, kas tiek lietoti vairumā vakcīnu jau 80 gadus!). Adjuvantu klātbūtne samazina vakcīnas antigēno jeb izraisītāja slodzi, un tādejādi samazina to reaktogenitāti jeb nevēlamu reakciju pēc vakcinācijas veidošanos;
• Nereti ir dzirdēts satraukums par piemēram alumīnija (Al) klātbūtni vakcīnās, taču alumīnija sāļus saturošas vakcīnas nav vienīgais alumīnija avots jaundzimušajam, zīdaiņiem un citiem. Alumīnijs/tā sāļi bagātīgi sastopami gaisā, pārtikā un ūdenī, Al ir arī mātes pienā (apt. 40 µg/L Al), mākslīgajos maisījumos (225 µg/L Al). Vakcīnu sastāvā Al daudzums ir līdzīgs mākslīgos maisījumos esošajam;
• Arī citi kā adjuvanti izmantojami savienojumi bieži vien nāk no cilvēku, dzīvnieku vai augu vidē sastopamām vielām, piem., skvalēns un citi;
• Konservanti – vielas, kas nodrošina vakcīnas sterilitāti un novērš  vakcīnas iedarbības zaudēšanu laika gaitā. Mūsdienu vakcīnu ražošanas tehnoloģiju jauninājumi ir būtiski samazinājuši konservantu pielietošanas nepieciešamību un šodien vakcīnās tikpat kā vairs nav nepieciešami konservanti. Tā, kā vairums mūsdienās, t.sk.Latvijā, izmantojamo vakcīnu ir vienas devas pilnšļirces (sterili sagatavota viena vakcīnas deva), tad sastapties ar konservantu vakcīnā nav tik viegli. Lai salīdzinātu – jebkurš krēms, acu pilieni un tml arī satur konservantus. Arī ievārījums, pat mammas vārīts, satur konservantu – šajā gadījumā cukuru;
• Stabilizatori – vielas, kas nodrošina antigēno īpašību stabilitāti (piem. albumīns, fenols un glicīns). Un šīs gan visbiežāk ir cilvēka organismā vai dabā ikdienā jau esošas vielas – aminoskābes, cukuri;
• Vakcīnās var būt arī «pēdas» vai «atlieku» daudzums no tām vielām, kas tiek izmantotas ražošanas procesā (piem. formaldehīds, antibiotikas, olas vai rauga olbaltumi u.c.), bet vēlāk atdalītas, lai galaproduktā – vakcīnā vairs nebūtu. Šie “atlieku” daudzumi ir tik minimāli, ka to noteikšanai ir nepieciešamas ārkārtīgi jutīgas mērsistēmas, lai tos vispār pamanītu. Līdz ar to, šo “atlieku” vielu iedarbība uz cilvēka organismu ir veselībai nekaitīga un vēl jo svarīgāk  - vairums vakcīnās esošo sastāvdaļu, izņemot pašu antigēnu, ir bieži sastopamas dabā, pārtikā, kosmētikā un sadzīvē, un ikviens indivīds tās uzņem un ar tām saskaras savā ikdienā neatkarīgi no vecuma.

Ja radīsies kādi papildu jautājumi, Ģimenes vakcinācijas centra ārsti vizītē ar prieku uz tiem atbildēs, to skaitā arī uz jautājumiem par vakcīnu sastāvu!