Pārlekt uz galveno saturu

Anestēzija

Anestēzija ir plaši pētīta un attīstīta joma ar mērķi precīzi pielāgot atsāpināšanu konkrētam pacientam.

Attēls
anestēzija
Created: 18. jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 17. februāris, 2025. gads

Jāuzsver, ka ļoti liela nozīme ir vecāku sadarbībai ar anesteziologu, jo tieši vecāki ir tie, kuri nodrošina un izpilda pirms un pēc anestēzijas noteikumus, kas jāievēro bērnam. Anesteziologa teiktie noteikumi ir jāievēro obligāti, jo to neievērošana var būt bīstama bērna dzīvībai. Tādēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pirms narkozes vecākiem rakstveidā jāatbild uz vairākiem desmitiem jautājumu, kurus anesteziologs vienmēr pirms operācijas vai manipulācijas ar vecākiem pārrunā.

Anestēzijas veidi

Vispārējā anestēzija 

Pacientam tiek radīts bezsamaņas stāvoklis, jebkuru sāpju izslēgšana un tiek izdzēstas atmiņas par operācijas epizodi, īsu laiku pirms un pēc tās. Pacients saņem arī pretsāpju medikamentus pēcoperācijas posmam. Ja operācijas smagums vai operējamās vietas lokalizācija to nosaka, pacientam elpceļos tiek ievietota caurulīte, pa kuru operācijas laikā tiek veikta mākslīgā plaušu elpināšana.

Reģionālā anestēzija

Ja operācija tiek veikta ķermeņa apakšējā daļā, tad tiek piedāvāta spinālā anestēzija, kas raksturojas ar medikamentu ievadi mugurkaulā (līdzīgi kā zobārsts medikamentus ievada žoklī) un tiek nodrošināts ķermeņa lejasdaļas nejūtīgums uz 3 – 4 stundām. Ja anestēzija nepieciešama konkrētai ekstremitātei, medikamentus var ievadīt tieši ap nerviem, kas atrodas šajā ekstremitātē, izraisot rokas vai kājas nejūtīgumu un nekustīgumu uz 4 – 6 stundām.

Kombinētā anestēzija 

Anestēzija tiek uzsākta ar vispārējo anestēziju un, bērnam atrodoties miegā, tiek ievadīti atsāpinoši medikamenti tieši ap attiecīgās ekstremitātes nerviem vai arī astes kaula rajonā (iegurņa, vēdera lejas daļas un kāju operācijām), lai bērnam pēc operācijas būtu nepieciešamas mazākas pretsāpju medikamentu devas.  Bieži tiek lietota arī ilgstoša epidurālā anestēzija – bērnam atrodoties vispārējās anestēzijas stāvoklī, mugurkaulā tiek ievadīts ļoti smalks vadiņš (kateters), lai bērns pa to vairākas dienas varētu saņemt medikamentus, kas atsāpina, veicina labāku asinsriti un mazina risku iekaisuma attīstībai operētajā reģionā.

Sedācija

Miegam līdzīgs stāvoklis, kuru papildina arī aizmiršanas efekts par veicamo procedūru, taču nemainās pacienta elpošana. No sedācijas pacienti mostas daudz ātrāk kā no vispārējās anestēzijas.

Uzsākt anestēziju var 2 veidos:

  • caur masku ieelpojot gāzu maisījumu, kas rada miegu;
  • ievietojot vēnā kateteru un pa to ievadot medikamentus.

Mazākiem bērniem kateteru ievietošana bieži ir biedējoša, tādēļ viņiem izvēlas anestēzijas uzsākšanu ar masku.

Visiem pacientiem VIENMĒR anestēzijas laikā nepārtraukti tiek uzraudzīta elpošana, sirdsdarbība, skābekļa daudzums asinīs un izelpotās ogļskābās gāzes daudzums, ar biežiem intervāliem tiek mērīts asinsspiediens un temperatūra. Pacienti anestēzijas laikā tiek sildīti. Lai pacients neatūdeņotos un nebūtu zems cukura līmenis asinīs, katram pacientam individuāli tiek sastādīta vēnā ievadāmā šķidruma recepte – sastāvu un tilpumu rēķina vadoties pēc pacienta svara, saslimšanas un operācijas veida.

Lai anestēzija būtu droša

Visiem pacientiem, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un drošu anestēziju, pirms operācijas ir jāapmeklē anesteziologs ambulatori. Ambulatorās konsultācijas laikā anesteziologs ne tikai novērtē pacienta veselības stāvoklī, izstrādā izmeklējumu un sagatavošanas plānu, bet arī iespēju robežās atbilstoši pacienta vecumam sniedz informāciju par to, kāda būs tikšanās operāciju zālē, lai pēc iespējas iedrošinātu pacientu un iegūtu viņa uzticēšanos.

Konsultācijas laikā anesteziologs lūgs sniegt atbildes uz tālāk esošajiem jautājumiem, jo apzināmies, ka tieši Jūs vislabāk pārzināt sava bērna (savu) veselības stāvokli. Anestēzijas veids Jūsu bērnam (Jums) tiks izvēlēts individuāli, balstoties uz Jūsu sniegtajām ziņām par veselības stāvokli, speciālista norādītās operācijas vai izmeklējuma raksturu, kā arī respektējot pacienta un viņa vecāku vēlmes.

Jautājums Komentāri
Vai Jūsu bērns (Jūs) ir ārstējies slimnīcā?     Kāpēc? Kad?
Vai Jūsu bērns (Jūs) piedzima vairākas nedēļas pirms ārsta noteiktā datuma?     Kurā grūtniecības nedēļā?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kāda ģenētiska saslimšana vai sindroms?     Kāda/ kāds?
Vai Jūsu bērnam (Jums) jebkad ir bijusi jebkāda veida anestēzija (narkoze)?     Kad? Kādēļ?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijuši sarežģījumi anestēzijas (narkozes) laikā vai pēc tās?     Kādi?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir alerģijas pret medikamentiem, pārtikas produktiem, citām vielām?     Kādiem? Kā alerģija izpaužas?
Vai Jūsu bērns (Jūs) regulāri lieto medikamentus, pārtikas piedevas?     Kādus? Kādā devā? Cik reizes dienā?
Kāds ir Jūsu bērna (Jūsu) svars un augums?      
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kustīgi zobi/ zobu plate/ breketes/ pīrsings sejas rajonā?     Kas?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir nopietnas ādas slimības, alerģiskas ādas reakcijas?     Kādas?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir biežas vai  hroniskas elpceļu saslimšanas, apgrūtināta elpošana caur degunu?     Kādas?
Vai Jūsu bērns (Jūs) miegā krāc/ ir elpošanas apstāšanās epizodes?      
Vai Jūsu bērnam(Jums) ir bijis izteikts elpas trūkums vai zilgana ādas krāsa?     Kad? Kādēļ?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas smagas galvas vai mugurkaula traumas, nervu sistēmas saslimšanas?     Kad? Kādas?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas krampju lēkmes vai epilepsija?    
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir jūras slimība/ slikta dūša pārvietojoties ar auto, griežoties karuselī?      
Vai Jūsu bērnam ir bijušas sirds - asinsvadu saslimšanas, paaugstināts asinsspiediens?     Kādas? Cik augsts?
Vai Jūsu bērns (Jūs) spēj būt fiziski aktīvs, piedalīties sporta nodarbībās (zīdaiņa vecumā – aktīvi zīst un neaizmigt)?      
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijuši ģīboņi neskaidru iemeslu dēļ?     Kad? Kādos apstākļos?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir regulāri kuņģa un zarnu darbības traucējumi (piena atgrūšana zīdaiņu vecumā)?     Kādi?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas aknu saslimšanas, dzeltena ādas krāsa neskaidru iemeslu dēļ?     Kādas?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts vai citas endokrinoloģiskas saslimšanas?     Kādas?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir nieru vai urīnceļu saslimšanas?     Kādas?
Vai Jūsu meitai (Jums) ir sākušās menstruācijas, vai pašreiz ir grūtniecība?     Kurā grūtniecības nedēļā?
Vai Jūsu bērnam (Jums) parādās zilumi pie niecīgiem sasitumiem, bieži asiņo deguns, ilgstoši asiņo sīkas brūces?      
Vai kādam no ģimenes locekļiem ir asinsreces traucējumi?     Kādi?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas asiņu preparātu pārliešanas?     Kad? Kādēļ?
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola vai narkotisko vielu lietošana?     Kādi?
Vai ir kāda būtiska informācija, kas vēl mums būtu jāzina par Jūsu bērnu (Jums)?     Kāda?

 

Anesteziologam ir svarīgi iegūt pēc iespējams precīzāku informāciju par pacientu, esošajām saslimšanām, it īpaši akūtiem elpceļu vīrusiem, kas var ietekmēt pacienta elpošanu, lietotajiem medikamentiem un alerģiskām reakcijām.

Pirms maza apjoma operācijām veseliem bērniem pēc 1 gada vecuma nekādi izmeklējumi nav nepieciešami. Ja operācijas apjoms ir lielāks kā parasti, vai pacientam ir kādas hroniskas saslimšanas, kā arī zīdaiņiem līdz gada vecumam anesteziologs izmeklējumu un veicamo analīžu plānu sastāda individuāli pirms operācijas ambulatorās apskates laikā.

Pirms plānotām operācijām ļoti svarīgi ir rūpīgi ievērot badošanās režīmu:

  • treknu uzturu (gaļu, zivis, olas, maizi) pacients drīkst ēst 8 stundas pirms anestēzijas;
  • vieglu uzturu (putras, jogurtus, augļus un dārzeņus) un piena maisījumus pacients drīkst ēst 6 stundas pirms anestēzijas;
  • mātes pienu zīdaiņi drīkst uzņemt 4 stundas pirms anestēzijas;
  • ūdeni vai saldinātu tēju drīkst dzert līdz 2 stundām pirms anestēzijas.

Šis laika periods ir pietiekošs, lai kuņģis atbrīvotos no uzņemtā ēdiena/dzēriena un tas anestēzijas laikā nenokļūtu elpceļos un tos neaizsprostotu.

Attēls
Ēšana pirms anestēzijas

Obligāti jāievēro!

  • Uzreiz pēc pamošanās ēst un dzert nedrīkst. To anesteziologs atļauj pēc konkrēta laika perioda, atkarībā no veiktās operācijas. Pēc 30 min – 2 stundām drīkst  sākt dzert negāzētu ūdeni maziem malkiem un nelielā daudzumā. Pēc padzeršanās pacients ļoti rūpīgi jānovēro, lai pārliecinātos, ka neseko vemšana. Vemšanas gadījumā jāpalīdz pacientam ieņemt tādu ķermeņa pozu, lai būtu iespēja atbrīvoties no atvemtām masām un tās nenosprostotu elpceļus;
  • Uztura uzņemšana atļauta 60 minūtes pēc ūdens uzņemšanas, ja tai neseko vemšana. Vemšanas gadījumā pacientam atkārtoti jāuzņem ūdens nelielā daudzumā un tikai tad, ja 30 minūšu laikā neatkārtojas vemšana, drīkst sākt uzņemt uzturu;
  • Pirmajam uzturam pēc anestēzijas jābūt viegli sagremojamam, nelielai porcijai (zīdaiņiem – krūts piens vai mākslīgais piena maisījums, pārējiem pacientiem – sāļš cepums vai liess jogurts);
  • Ja pacients pēc anestēzijas/ sedācijas iemieg atkārtoti, viņš jāpozicionē uz sāniem, arī pacienta sejai jābūt pagrieztai tajā pašā virzienā (nedrīkst būt seja ne uz augšu, ne arī pavērsta pret guļamo virsmu). Jāpārliecinās, ka gultasveļa, rotaļlietas u.c. netraucē gaisa piekļuvi pacienta elpceļiem;
  • Likumiskajiem pārstāvjiem jāatrodast kopā ar pacientu pēc anestēzijas/sedācijas un NEPĀRTRAUKTI jānovēro vismaz 4 stundas, jebkuru sarežģījumu gadījumā par tiem nekavējoties jāinformē medicīnas personāls;
  • Ja likumiskajiem pārstāvjiem nav iespējas pacientu pēc anestēzijas/ sedācijas nepārtraukti novērot vai novērošanu nākas pārtraukt ātrāk kā pēc 4 stundām, par to obligāti jāinformē medicīnas personāls;
  • Ja pacients pēc anestēzijas/ sedācijas tiek izrakstīts mājās tajā pašā dienā, tad nav vēlams izmantot sabiedrisko transportu. Izmantojot personīgo transportu, pacientu jāpavada 2 pieaugušajiem (transportlīdzekļa vadītājam un personai, kas brauciena laikā nepārtraukti var novērot pacientu);
  • Pārvietojoties ar transportlīdzekļiem jārēķinās, ka pat vairākas stundas pēc anestēzijas/ sedācijas veikšanas, pacientam var parādīties jūras slimībai raksturīgas pazīmes (galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana). Tās mēdz parādīties arī tiem pacientiem, kam ikdienā jūras slimība nav raksturīga;
  • Pacientu vecākiem jau pirms operācijas vēlams sagatavot mājās pretsāpju medikamentus (Paracetamolu, Ibuprofēnu), ko lietot vakarā  pēc atgriešanās mājās. Medikamentu devu pirms tam stacionārā rekomendē ārsts.

 

 

Lai pirmsoperācijas posms pirms anestēzijas procedūras būtu maksimāli pietuvināts realitātei, nofilmēts 360 grādu video Bērnu slimnīcā - bērnam ir iespēja kopā ar atraktīvo aktieri Rihardu Jakovelu un viņa sešgadīgo draugu var soli pa solim piedzīvot, kā notiek anestēzija. Šo filmiņu vecāki kopā ar bērnu var noskatīties mājās. Tā piemērota bērniem līdz skolas vecumam un sākumskolas pirmo klašu bērniem.

Atgādinām, ka viss var nebūt precīzi, kā norādīts video. Pacienta ceļš līdz operāciju blokam var būt atšķirīgs. Pavadošā persona drīkst būt kopā ar bērnu tikai līdz operāciju blokam - tālāk, operāciju bloka sterilajā vidē, pacients dodas tālāk ar slimnīcas personālu.

ENTONOX jeb smieklu gāze

ENTONOX pielietošanas mērķis ir nodrošināt Jūsu bērnam psiholoģiski komfortablus apstākļus medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā.  Sāpes un stress var atstāt ilgstošu ietekmi uz to, kā bērns reaģēs uz sāpēm un medicīniskām procedūrām nākotnē. Tādēļ ātrai, iedarbīgai un neinvazīvai metodei ir papildu priekšrocības, ārstējot bērnus, kuri ne vienmēr spēj racionāli paciest sāpes vai izstāstīt, cik lielā mērā viņiem sāp.

Kas ir ENTONOX?

Entonox ir gāze, kas palīdzēs Jūsu bērnam novērst diskomfortu un sāpes dažādu medicīnisku procedūru laikā. Tautā ENTONOX mēdz saukt arī par smieklu gāzi vai jautrības gāzi, bieži to izmanto dzemdētājām bērnu dzimšanas laikā.

Gāzu maisījuma pretsāpju īpašības palīdz mazināt sāpes, bailes un diskomfortu, ko bērns var piedzīvot sāpīgu vai nepatīkamu procedūru laikā.

Entonox maksimālo iedarbību sasniedz 3-4 minūšu laikā, un iedarbība izbeidzas dažu minūšu laikā. Strauji un pilnībā izvadās caur plaušām. Tā ietekme ir paredzama un droša.

Gāze satur 50% skābekļa, kas ir divas reizes vairāk nekā apkārtējā gaisā, līdz ar to Jūsu bērnam ir nodrošināta augsta skābekļa saturācija asinīs.

Kā to lieto?

ENTONOX lieto ieelpojot un to var lietot bērni, sākot aptuveni no gada vecuma, pārsvarā no 2 gadu vecuma, kad bērns pats spēj ieelpot ENTONOX, ieelpas laikā ar ieelpu atverot ierīces vārstu. Lielāki bērni bieži piesakās  sejas masku turēt paši. Medicīnas personāls vai vecāki drīkst tikai nedaudz piepalīdzēt vai asistēt, lai maska piegulētu sejai hermētiski.

Pirms procedūras Jūsu bērnam tiks iedota ENTONOX maska, lai bērns jau var praktizēties to lietot. Medicīnas personāls visas procedūras laikā uzraudzīs Jūsu bērnu. Vairumā gadījumu vecāki vai aizbildņi var piedalīties procedūrā, lai iegūtu vislabāko sadarbību ar bērnu. Jūsu bērns tiks mudināts sākt elpot ENTONOX vismaz 3-4 minūtes pirms procedūras uzsākšanas un, lai panāktu vislabāko efektu, tiks mudināts veikt lēnas un dziļas elpas. Pēc ENTONOX ieelpošanas Jūsu bērns var kļūt nedaudz miegains un eiforisks. Tā tam ir jābūt. Bērns būs pie samaņas, viegli pamodināms, bet ar zināmu nošķirtību no apkārtnes.

Vai ir kādas blakusparādības?

Blakusparādību ir maz, un tās ir vieglas. Visbiežākās ir reibonis, eiforija, sausums mutē un reti nelabums, kas ātri izzūd pēc ENTONOX pārtraukšanas.

Bērnam pirms proedūras vai manipulācijas nav jābūt tukšā dūša, bet nav vēlams arī saēsties tieši pirms procedūras, jo tas var veicināt sliktu dūšu vai pat vemšanu.

Ko var/nevar darīt pēc procedūras?

Pēc ENTONOX pārtraukšanas tā iedarbībai vajadzētu iziet ātri - līdz 5 minūtēm - un tajā laikā bērnam vēlams palikt guļus pozīcijā.

Pēc Entonox lietošanas nav nepieciešama ilgstoša medicīniskā uzraudzība. Pēc 30 minūtēm jau varat doties mājās, pirms tam saņemot atļauju no medicīnas personāla.

Ja jums ir kādi jautājumi vai neskaidrības par Entonox pirms vai pēc procedūras, lūdzu, apspriediet tos ar ārstu.

Ārstniecība un rehabilitācija

Saistītās ārstu specialitātes