Mākslas terapija

Mākslas terapija (vizuāli plastiskā mākslas terapija) ir ārstnieciska metode, kas integrē psihoterapeitiskas metodes un radošo procesu, lai veicinātu personas garīgo, fizisko, emocionālo, sociālo veselību.

Created: 28. aprīlis, 2022. gads

Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Drukāt

Mākslas terapijas kā atveseļojošas intervences ideja balstās psihodinamiskās pieejas pārliecībā, ka cilvēka subjektīvā, iekšējā pieredze var atklāties simboliskā veidā (tēlā), kā arī neirozinātnē un mākslas terapijā veikto pētījumu atziņās, ka radoša izpausme un darbs ar dažādiem mākslas materiāliem ir stimulējošs, multisensors process, kas iesaista visu ķermeni, jo tiek izmantota redze, tauste, dzirde, sajūtas, afektīvā joma, kas var paātrināt un veicināt atveseļošanās procesu. Vizuālās izteiksmes veidi ir īpaši nozīmīgi dziļu personīgu pārdzīvojumu gadījumos, kad valoda neatrod precīzu formulējumu. Vizuālā izteiksme atspoguļo cilvēka domāšanu vairāk nekā vārdi. Cilvēki, kuri vizuāli izsaka pārdzīvojumus, ko grūti pateikt vārdos, attīsta sevī izjūtu, ka viņi ir spējīgi kaut ko paveikt, un šī izjūta ietekmē visas dzīves jomas. Cilvēks, kurš izteicis savas jūtas grafiski uz papīra vai veidojot māla figūras, bieži jūt, ka ir spējīgs vairāk ietekmēt notikumus arī ikdienas dzīvē.

Kāpēc to izmanto

Mākslas terapija palīdz:

Apzināt un paust emocijas;
Mazināt spriedzi, adaptīvā veidā izreaģēt emocijas;
Paaugstināt pašizziņu un izpratni par sevi;
Veicināt personības funkciju (paštēls, pašvērtējums, vajadzības, intereses) aktivizēšanu;
Veicināt mijiedarbību (sadarbības prasmes) un komunikāciju;
Pilnveidot uzmanības funkcijas (koncentrēšanās, uzmanības noturība);
Pilnveidot augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (izpratne, problēmu risināšanas, motivācijas aktivizēšana);
Attīstīt muskuļu spēku un koordināciju (plaukstas, apakšdelma);
Veicināt garīgās dzīves pilnveidi (jēga, mērķi, vērtības, identitāte, lomas).

Kā sagatavoties

Norise

Mākslas terapijā terapeitiskā, atveseļojošā procesa virzīšanai lieto dažādas mākslas tehnikas un materiālus – zīmēšanu (zīmuļi, krītiņi, flomāsteri), gleznošanu (akvareļkrāsas, guaša krāsas, pirkstiņkrāsas, akrils), veidošanu (māls, plastilīns), kolāžas un instalācijas (dabas materiāli, žurnālu attēli, dekoratīvi materiāli), projektīvās metodes. Vizuālie tēli, simboli atvieglo darbu ar neapzināto un ļauj labāk saskatīt problēmu būtību, atklāj neapzinātās vajadzības, grūtības, rosina atklāsmi par risinājumu. Pats par sevi radošais process neprasa īpašu gribas vai intelektuālo piepūli. Mākslas terapija ir maksimāli tuvināta spēlei un tāpēc mazina trauksmes sajūtu, nedrošību. Zīmēšana nodrošina personības nepieciešamību izpausties.

Lai piedalītos mākslas terapijā nav nepieciešamas mākslinieciskas prasmes vai talants. Sadarbībā ar mākslas terapeitu, radošajā procesā tiks piemērotas mākslas metodes un tehnikas atbilstoši individuālām vajadzībām. Mākslas terapijā netiek mācītas mākslas tehnikas un radošais darbs netiek vērtēts kā pareizi vai nepareizi, skaisti vai neglīti, labi vai slikti. Svarīgs ir pašizteiksmes process.

Kas ir sagaidāms

Ieguvumi

Mākslas terapijā vizuālā ekspresija veicina:

Produktīvu emocionālu izlādi;
Agresijas un citu negatīvu jūtu pārvēršanu sociāli pieņemamā veidā;
Ārstēšanas procesa atvieglošanu;
Apspiesto jūtu un domu izpaušanu un pārstrādāšanu;
Mijiedarbības pilnveidi (spēja, sadarboties, uzticēties) starp terapeitu un pacientu;
Iekšējās kontroles izjūtas attīstīšanu;
Iekšējā potenciāla atklāšanu, savas iekšējās pasaules izpratni;
Māksliniecisko spēju (radošuma, spontanitātes) attīstīšanu;
Pašvērtējuma paaugstināšanu;
“Es” izjūtas stiprināšanu,
Starppersonu kompetences pilnveidošanu;
Motivācijas attīstīšanu.

Mākslas terapija ir dinamiska, tā sniedz jaunas iespējas preventīvajā darbā ar sabiedrības problēmgrupām, jo tiek veicināta to socializācija, emocionālā pašregulācija, dezadaptīvo paternu korekcija un jaunu uzvedības modeļu apgūšana starppersonu attiecībās u. c.

Mākslas terapija ir efektīva metode darbā gan ar pieaugušajiem, gan ar bērniem. Ar šo terapijas veidu var strādāt individuāli, ar ģimenēm, pāriem un grupām.