Mūzikas terapija

Mūzikas terapija ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām, kurā pacienti daudzveidīgo veselības un sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto mūziku un tās izteiksmes līdzekļus, muzicēšanas tehnikas un darbības domu, priekšstatu, pārdzīvojumu, jūtu, emociju, vajadzību, problēmu utt. izpausmei un refleksijai (Biedrība «Latvijas Mūzikas terapijas asociācija, 2009).

Mākslas terapeits ar specializāciju mūzikas terapijā ir funkcionālais speciālists, kurš mērķtiecīgi pielieto zinātniski pamatotas, mūzikā balstītas metodes un tehnikas terapeitisku mērķu sasniegšanai pacientiem/klientiem individuāli vai grupā, klātienē vai attālināti fiziskās un/vai psihiskās veselības un/vai sociālo problēmu risināšanai un profilaksei, kā arī personības izaugsmei.

Mūzikas terapijas pamatojums meklējams humānistiskajā psiholoģijā, mācību un uzvedības teorijās, mūzikas zinātnē, biomedicīnā un neirozinātnē.

Mūzikas terapija Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā tiek piedāvāta Neirālās attīstības traucējumu programmas ietvaros ambulatorajiem pacientiem un pacientiem pēc Agrīnās intervences programmas. Lai to saņemtu ir nepieciešams psihiatra nosūtījums. Pacientiem tiek piedāvāta individuālā mūzikas terapija klātienē. Katram pacientam ir iespējams saņemt 10 mūzikas terapijas sesijas.

Mūzikas terapijas procesam ir sākuma posms, darbības posms un noslēguma posms. Mūzikas terapijas sākuma posms vairāk balstīts uz iepazīšanos, sarunu ar pacientu un/vai pacienta vecākiem (vai aizbildni), terapeitisko mērķu izvirzīšanu, izvērtēšanu. Katra sesija ir 30–45 minūtes gara. Sesijas ilgums tiek noteikts individuāli, vadoties no pacienta vecuma, diagnozes, uzstādītajiem mērķiem, vajadzībām, uzmanības noturības un koncentrēšanās spējām. Arī katrai mūzikas terapijas sesijai ir sākuma daļa, aktīvās darbības daļa un noslēguma daļa.

Latvijā tiek attīstīta integratīvi eklektiskā pieeja mūzikas terapijā, kas mūzikas terapeitam savā darbībā ļauj būt elastīgam metožu un tehniku izvēlē, integrējot tajā gan radošās (aktīvās), gan receptīvās mūzikas terapijas pamatelementus, kas vislabāk atbilst konkrētā pacienta vajadzībām, darba videi, kā arī mūzikas terapeita kompetencei.

Darbs ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem mūzikas terapijā vairāk balstīts aktīvās mūzikas terapijas pamatprincipos:

• katram indivīdam piemīt iedzimta muzikalitāte: spējas atsaukties un reaģēt uz mūzikas pamatelementiem;
• būtiska ir bērna personības “muzikāla satikšana”: komunikācija starp mūzikas terapeita radīto mūziku un bērna personību;
• neverbālais princips: mūzika – “kanāls”, caur kuru veidot kontaktus ar drošu un strukturētu pasauli;
• muzikālās izpausmes princips: visas bērna muzikālās reakcijas un izpausmes atspoguļo bērna personību.

Mūzikas terapijā izmantotās metodes ietver mūzikas klausīšanos, muzicēšanu kopā, dziedāšanu, dažādas improvizācijas metodes un dziesmu veidošanu. Mūzikas terapijā var arī kustēties, zīmēt, rakstīt un izmantot attēlus. Kā galvenais mijiedarbības līdzeklis mērķu sasniegšanai tiek izmantoti dažādi mūzikas elementi, piemēram, ritms, harmonija un melodija, taču mūzikas terapijas sesijās tiek izmantota arī valoda, improvizēti teksti, kā arī saruna par radīto mūziku, iegūto pieredzi un refleksija, jo sevišķi darbā ar skolas vecuma bērniem.

Ļoti nozīmīga mūzikas terapijas daļa ir tieši neverbālā izpausme, kas dod iespēju izpaust savas emocijas tiešā, nepastarpinātā veidā un komunicēt bezvārdu līmenī arī bērniem, kuriem ir aizkavēta valodas attīstība.

Mūzikas terapijā izmantoto metožu un mūzikas instrumentu izvēle ir pielāgota katram pacienta individuālajām vajadzībām, iespējām un interesēm. Mūzikas terapija vienmēr ir radošs process un pacientam nav nepieciešamas nekādas muzikālas prasmes, zināšanas. Mūzika ir kā daudzpusīgs mūzikas terapijas līdzeklis, nevis pašmērķis un procesa mērķi ir terapeitiski, nevis mākslinieciski.