Rehabilitācija
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.
Šajā periodā rehabilitācijas pasākumi galvenokārt ir vērsti uz pašaprūpes un pārvietošanās iemaņu apguvi, uz iekļaušanos bērnudārzā un skolā.
Cilvēki ar mugurkaulāja šķeltni pārvietojas dažādos veidos. Ja šķeltne ir krūšu vai augšējo jostas skriemeļu daļā, tad bērniņa kājas nebūs pietiekami spēcīgas, lai staigātu, un piemērotāka būs pārvietošanās ratiņkrēslā. Ja šķeltne ir tuvāk krustu rajonam, tad bērns spēs staigāt, bet daļai bērnu būs nepieciešamas ortozes un kruķi vai kāds cits palīglīdzeklis.
Neskatoties uz to, kā bērns pārvietosies nākotnē, sākot no 1–2 gadu vecumam, bērnam jānodrošina iespēja stāvēt. Tas ne tikai palīdzēs bērnam apgūt staigāšanu, bet arī sekmēs gūžu un kājas kaulu, kā arī locītavu veselību. Ja bērns pats nespēj nostāvēt, rehabilitācijas speciālisti ieteiks īpašu vertikalizācijas ierīci vai stāvēšanas ortozes un izstāstīs, kā tās lietot.
Pirmsskolas vecumā jāieliek pamats tam, lai bērniņš kļūtu tik neatkarīgs, cik vien iespējams. Tādēļ bērnam jāmācās pašam paēst, apģērbties, veikt personīgo higiēnu – ergoterapeits palīdzēs rast piemērotāko veidu šo iemaņu apgūšanai, ieteiks palīglīdzekļus vai idejas mājas vides pielāgošanai. Arī šajā vecumposmā jārūpējas, lai neattīstās locītavu nekustīgums vai muguras deformācija.
Fizioterapeita nodarbībās tiks uzlabots muskuļu spēks un locītavu kustīgums, apgūta dažādu pozu noturēšana un pārvietošanās. Fizioterapeits sadarbībā ar fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārstu un tehnisko ortopēdu izvērtēs ortožu un pārvietošanās palīglīdzekļu nepieciešamību un ieteiks piemērotāko, kā arī iemācīs tās pareizi lietot.
Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, daļai bērnu tomēr attīstās locītavu vai muguras deformācijas, kuras jāārstē ķirurģiski. Pēc ķirurģiskas ārstēšanas rehabilitācijas pasākumi būs jāturpina.
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.