Rehabilitācija pie apdegumiem

Āda pilda daudz dažādu funkciju:

•  Aizsargā pret infekcijām;
•  Aizsargā pret šķidruma zudumu no ķermeņa;
•  Kontrolē ķermeņa temperatūru (sīkās nervu šķiedras, receptori);
•  Dažu “atkritumu” izdale (piemēram, ar sviedriem);
•  Māņu stimulu uztvere (spiediens, temperatūra, tauste);
• D vitamīna ražošana.

Kad āda apdeg, tā vairs nespēj efektīvi pildīt savus uzdevumus. Šīs būtiskās funkcijas samazinās ar daļēja biezuma apdegumu un pazūd līdz ar pilna biezuma apdegumu.

Attēls

Bērni ļoti strauji attīstās un pēta pasauli, tāpēc nav pārsteidzoši, ka apdegumi ir salīdzinoši biežs negadījums. Apdegums ir stresa situācija, kuras sekas var būt nopietnas. Sekas var saglabāties līdz pusaudža un pat pieaugušo vecumam.

Atveseļošanās pēc apdeguma ir atkarīga no vecuma, apdeguma dziļuma un apjoma, brūču dzīšanas ātruma, iespējamās infekcijas, bērna un viņa aprūpētāju psihoemocionāla atbalsta, ka arī speciālistu ieteikumu īstenošanas ikdienā. Rehabilitācija var ilgt mēnešiem ilgi – pat vairākus gadus. Bieži tā prasa ilgtermiņa pūles. Bērns jānovēro visos augšanas un attīstības posmos, lai viņš būtu maksimāli neatkarīgs, veiktu savam vecumam atbilstošas aktivitātes un dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi.

Izmeklējumi

Apdeguma smaguma noteikšana

Apdeguma kopšanas ilgums ir atkarīgs no tā smaguma pakāpes. Katram cilvēkam nepieciešama individuāla pieeja. Ārsts izvērtēs apdeguma vietu, izmēru, dziļumu un secinās, vai nepieciešams uzturēties slimnīcā.

• I pakāpes apdegums ir virspusējs, sauss, sarkans, sāpīgs. Piemēram, saules apdegums. Atrodas epidermas (ārējā) ādas slānī;
• IIA pakāpes apdegums: bojāta epiderma un daļa no dermas. Apdegums mitrs, sarkans un ar pūsli, parasti ļoti sāpīgs. Dzīst patstāvīgi apmēram 2 nedēļu laikā, parasti nav rētu;
• IIB pakāpes apdegums – dziļš dermas bojājums. Var būt ļoti sāpīgs, var arī nesāpēt (ja bojātas sīkas nervu šķiedras). Nav ļoti mitrs, sarkanā, baltā, pelēkā krāsā. Nepieciešama ķirurģiska ārstēšana;
• III pakāpess apdegums –  pilna biezuma apdegums līdz/ar taukaudu slāni. Sauss. Krāsa dažreiz sarkanā, bet pārsvarā baltā, brūnā, melnā. Nesāpīgs. Ķirurģiska ārstēšana obligāta;

• IV pakāpes apdegums: pilna biezuma, dziļāk par taukaudu slāni  – līdz muskuļiem/kauliem.

Attēls

Apdeguma vieta, platība

Īpašu uzmanību prasa apdegumi, kas skar seju, acis, rokas, dzimumorgānus, pēdas, ekstremitātes, rumpi, kā arī locītavu zonu apdegumi. Apdeguma izmēru un lielumu novērtē procentos no visa ķermeņa platības. To nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālists. Ja cilvēks nonāk slimnīcā, apdeguma izmēru izvērtēs atkārtoti.

Ja pēc apdegumiem bērnam ir grūtības ēst pašam vai tas nav iespējams, ārsts var pieņemt lēmumu ievietot nazogastrālo zondi. Tā atvieglos bērna barošanu un nepieļaus badošanos. Ļoti svarīga ir visu uzturvielu (īpaši olbaltumvielu) pilnvērtīga uzņemšana. Tas stimulēs apdeguma dzīšanu.

Akūtā fāze

Akūtajā fāzē pilna biezuma apdegumus pārklāj ar ādas transplantātiem. Šajā periodā veic:

•  Mirušo audu noņemšanu un brūces attīrīšanu, ja nepieciešams, pārklāšanu ar ādas transplantātiem;
•  Atbilstoša uztura nodrošināšanu;
•  Kontraktūru novēršanu un profilaksi;
•  Bērna un viņa piederīgo emocionālā stresa samazināšanu.

Apdeguma ārstēšana prasa multiprofesionālās komandas iesaisti. Parasti komandā ir apdegumu ķirurgs, pediatrs, algologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, klīniskais psihologs, sociālais darbinieks un nodaļas aprūpes personāls.

Lai panāktu apdeguma dzīšanu, brūces regulāri jātīra. Brūces tīra katru dienu vai katru otro dienu. Papildus veic tīrīšanu reizi nedēļā-divās. Brūču kopšana notiek nodaļas procedūru telpā (ar algologa iesaisti, atsāpināšanu) vai operācijas zālē (narkozē). Dziļāko pakāpju apdegumu dzīšanai nepieciešama autodermoplastika – paša bērna plāna ādas gabaliņa pārstādīšana no veselas vietas uz apdegumu. Parasti šim nolūkam izmanto augšstilba ādu, dažreiz muguras un augšdelma ādu. Vieta, no kuras paņem ādas slāni, sadzīst 10-14 dienu laikā, to var ņemt atkārtoti.

Pozicionēšana un kontraktūru profilakse

Pozicionēšanu uzsāk apdeguma akūtajā fāzē, lai mazinātu cīpslu, saišu un locītavu kapsulu saīsināšanos, kā arī kāju un sejas tūsku. Profilaktiska imobilizācija (novietošana nekustīgā stāvoklī) nepieciešama reti, izņemot gadījumus, kad ir cīpslu bojājumi, un lai nepieļautu locītavu deformāciju, ilgstoši atrodoties gultā. Šādos gadījumos izgatavo cietās ortozes roku un kāju locītavu pareizai pozicionēšanai. Tas ir būtiski ātrākai brūču dzīšanai.

Ikdienā jāvēro, lai visas locītavas ir vaļīgas un kustīgas. Ja locītavas nav regulāri izstieptas un pareizi novietotas, muskuļi un cīpslas saīsinās. Paliek grūti iztaisot rokas un kājas. Ātri var izveidoties kustību apjoma ierobežojums – kontraktūra. Vēlāk tas ietekmēs bērna spējas dzīvot pilnvērtīgi.

Apdeguma brūču pārsiešanas laikā pieaicina arī funkcionālos speciālistus – fizioterapeitu, ergoterapeitu. Tie palīdz ķermenim atgūt nepieciešamo kustību apjomu. Tālāk funkcionālais speciālists apmāca bērna tuviniekus, kā uzturēt aktīvās un pasīvās kustības ikdienā, kādās aktivitātēs bērnu iesaistīt, lai apdegumu vietās neveidojās audu sabiezējumi un kontraktūras (kustību ierobežojumi).

Rehabilitācijas fāze

Rehabilitācijas process notiek paralēli apdeguma ārstēšanai un iekļauj:

• Kustību apjoma saglabāšanu, uzturēšanu, palielināšanu, muskuļu stiepšanu;
• Funkcionālo aktivitāšu veikšanu – rotaļas, personīgā higiēna, ģērbšanās u.c. aktivitātes;
• Rētu aprūpi;
• Psihoemocionālo atbalstu – klīniskā psihologa piesaiste.

Profilakse

Apdeguma rētu aprūpe un hipertrofisko audu profilakse

Ādas kopšanu iemāca ārstējošais ārsts un medmāsa slimnīcā. Jāatceras, ka sadzijušām brūcēm, donorādai un pēcapdeguma rētām nepieciešama regulārā mitrināšana ar speciāliem losjoniem un krēmiem. Tas palīdz novērst sausumu, ādas plaisu veidošanos, izvairīties no niezes vai mazināt to. Svarīgi kopt ādu vairākas reizes dienā, krēmu vai losjonu lietot plānā slāni, pārpalikumus noņemot ar mīksto salveti. Pārāk biezs līdzekļa slānis var veicināt niezi un neļaut ādai elpot.

Ikdienas aktivitātes

Locītavu kontraktūras un ādas deformācijas veidojas, kad apdegums ir sadzijis. Bērns var izvairīties no kaut kādu kustību veikšanas, piemēram, vienas rokas pacelšanas, rotācijām, kāju iztaisnošanas. Tas nav pareizi. Svarīgi katru dienu turpināt kustēties un spēlēties, iekļaujot rotaļās fizioterapijā un ergoterapijā apgūtos vingrinājumus. Ēšana, zobu tīrīšana, matu ķemmēšana, ģērbšanās palīdzēs stiept rētaudus. Atbalstiet un motivējiet savu bērnu, jo šīs ikdienas lietas viņiem var likties izaicinošas.

Kompresijas apģērbs

Kompresijas apģērbs ir palīglīdzeklis no elastīgā sintētiskā materiāla. Lieto, lai samazinātu hipertrofisko rētu un keloīdo audu veidošanos. Hipertrofiskā rēta ir bieza rēta, kas aug virs ādas līmeņa, veido kontraktūru un ādas deformāciju. Keloīdi ir sārtās, zilganās, pelēkās un brūnās krāsas audi, kas var savilkt ādas virsmu un ierobežot kustības. Kompresijas apģērbu izraksta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, to izgatavo pēc individuālā pasūtījuma. Lai pieteiktos valsts apmaksāta tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (www.vtpc.lv; Rīga, Ventspils ielā 53, LV-1002), jāiesniedz:

• Iesniegums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai;
• Ārstējošā ārsta atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai (kopiju atstājiet sev);
• Bērnam vai pilngadīgai personai, kurai ir pārstāvis – pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopija.

VTPC sniedz atbildi mēneša laikā. Saņemsiet arī informāciju par iestādēm, kuru tehniskie ortopēdi spēj ražot kompresijas apģērbu.

Kompresijas apģērbs var izmaksāt vairāk par valsts piešķirto finansējumu. Nepieciešami divi komplekti – lai vienu var izmazgāt. Izstrādājums jāmazgā tikai ar rokām un parastām ziepēm, citādāk kompresijas apģērbs izstiepsies un nepildīs savu funkciju. Trūkstošo finansējuma daļu var segt Bērnu Slimnīcas fonds (www.bsf.lv). Tajā jāgriežas ar atzinuma kopiju, aizpildot pieteikumu mājaslapā.

Kompresijas apģērbs jānēsā 23 stundas dienā, arī miega laikā. Viena stunda jāvelta apģērba mazgāšanai un ādas kopšanai. Nēsāšanas ilgums ir līdz diviem gadiem pēc apdeguma – to individuāli noteiks ārsts. Apģērba izmērs jānovērtē ik pēc 2-3 mēnešiem, lai saprastu, vai tas nav palicis par mazu. Ja ir – ārstējošais ārsts izrakstīs jaunu atzinumu.

Virs ādas (zem kompresijas apģērba) uz hipertrofiskām rētām var lietot gēla plāksteri. Tas ir īpašs plāksteris, kas izgatavots no silikona. Nopērkams aptiekā. Ja silikona plāksteri bērnam izraisa izteiktu ādas niezi, pēc lietošanas veidojas apsārtums un izsitumi – nelietojiet tos! Prasiet padomu savam ārstam! Laikā līdz konsultācijai izmantojiet tikai kompresijas apģērbu, veiciet ādas aprūpi un vingrinājumus.

Papildu informācija

Tikko sadzijusi āda (arī donorāda), kā arī hipertrofiskās rētas un keloīdie audi ir īpaši jutīgi pret sauli.

Vismaz gadu pēc ādas apdeguma (neatkarīgi no smaguma):

• Ierobežojiet bērna atrašanos zem tiešiem saules stariem tik daudz, cik iespējams;
• Sargājiet ādu, velkot gaišu krāsu apģērbu, kas nespiež un pārklāj apdeguma vietu;
• Lietojiet cepures-platmales;
• Smērējiet saules aizsargkrēmu ar UVA un UVB filtriem un augstu SPF faktoru (50+);
• Peldēšana ir laba aktivitāte, bet jāseko līdzi ādas stāvoklim. Sāļš jūras ūdens vai hlorēts baseina ūdens var kairināt ādu. Nedrīkst peldēties baseinā un ūdenstilpnēs,  kamēr āda nav pilnīgi sadzijusi.

Keloīdo audu izkustināšanai un mazināšanai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts var nozīmēt papildu procedūras  – masāžu vai fonoforēzi ar rētaudu mazinošo ziedi. Ar ultraskaņas metodi ziede iekļūst dziļāk ādā. Ja ir smagas keloīdās rētas un audu deformācijas, ķirurgs var veikt medikamenta injekcijas vai lāzerterapiju, kas palīdz mīkstināt tos. Dažreiz keloīdo rētu un kontraktūru novēršanai nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Par šo konsultēs ķirurgs.