Rehabilitācija
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.
Pleca pinums (plexus brachialis) ir liels nervu tīkls, kas nāk no muguras smadzenēm un atrodas starp muskuļiem atslēgas kaula apvidū. Šie nervi nodrošina jušanu un kustības plecam, rokai un plaukstai.
Pleca pinumu var traumēt dzemdību laikā, kad, palīdzot bērnam piedzimt, mazuļa kakls vienā pusē var tikt pārlieku iestiepts, tādejādi iestiepjot, saspiežot vai pat pārraujot pleca pinuma nervus. Bojātie nervi nespēs pilnvērtīgi nodrošināt rokas jušanu un muskuļu darbu.
Tā ir izplatīta dzemdību trauma, kas biežāk gadās, ja:
Parasti netiek bojāts viss pleca pinums, bet gan tikai daļa. Visbiežāk tiek traumēti augšējie nervu zari, kas inervē (nodrošina saikni ar centrālo nervu sistēmu) plecu, augšdelmu un daļu no apakšdelma, plaukstas un pirkstu muskuļus. To dēvē par Erbes parēzi.
Ārstēšana un rehabilitācija
Ārstēšanas un rehabilitācijas mērķis ir atjaunot kustības skartajā rokā. Tā kā sākotnēji bērns rociņu nespēj pilnvērtīgi kustināt, tad ļoti būtiski sekot, lai locītavas nekļūst stīvas – bērna rociņa jāizkustina vairākas reizes dienā. Fizioterapeits iemācīs, kā to darīt. Kustību izstrādi drīkst uzsākt 3–4 nedēļas pēc dzemdībām. Kad bērns paaugsies un būs gatavs iesaistīties, tad jāveicina skartās rokas aktīva iesaiste rotaļu un pašaprūpes aktivitātēs.
Ne vienmēr ārstēšanas rezultātā kustības rokā atjaunojas pilnā apjomā. Tādēļ arī turpmāk vajadzēs roku regulāri izkustināt un stiept muskuļus, lai neizveidotos locītavu nekustīgums. Lai pasargātu no nekustīguma izveidošanās, speciālists var ieteikt lietot arī ortozi un apmācīs, kā to darīt. Papildus regulārai vingrošanai var izmantot arī citas ārstēšanas metodes – fizikālo terapiju, masāžu, teipošanu u.c.
Kopumā ārstēšanas taktika ir atkarīga no nervu bojājuma vida un smaguma.
Katrā individuālā gadījumā ārsts lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Viņš nosūtīs pie neirologa vai neiroķirurga, kuri precizēs diagnozi un lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Vairumā gadījumu rokas kustības uzlabojas, veicot fizioterapeita ierādītos vingrojumus, un rociņa kustēsies tikpat labi kā otra. Citos gadījumos rokas muskuļu spēku neizdosies pilnībā atjaunot un saglabāsies traucējumi – grūtības veikt kustības plecā, saliekt un iztaisnot elkoni, manipulēt ar priekšmetiem. Skartā rociņa var palikt nedaudz īsāka par otru, var veidoties stājas traucējumi. Lai mazinātu traucējumu izteiktību, būs regulāri jāvingro fizioterapeita un ergoterapeita uzraudzībā, jāveic mājas uzdevumi, jālieto ortozes. Dažiem bērniem būs nepieciešamas neiroķirurģiskas vai ortopēdiskas operācijas arī vēlākā periodā.
Aizdomas par pleca pinuma bojājumu parasti rodas uzreiz pēc dzimšanas vai bērna dzīves pirmajos mēnešos. Pazīmes, kas var norādīt uz nervu bojājumu:
Ārstēšanas un rehabilitācijas mērķis ir atjaunot kustības skartajā rokā. Tā kā sākotnēji bērns rociņu nespēj pilnvērtīgi kustināt, tad ļoti būtiski sekot, lai locītavas nekļūst stīvas – bērna rociņa jāizkustina vairākas reizes dienā. Fizioterapeits iemācīs, kā to darīt. Kustību izstrādi drīkst uzsākt 3–4 nedēļas pēc dzemdībām. Kad bērns paaugsies un būs gatavs iesaistīties, tad jāveicina skartās rokas aktīva iesaiste rotaļu un pašaprūpes aktivitātēs.
Ne vienmēr ārstēšanas rezultātā kustības rokā atjaunojas pilnā apjomā. Tādēļ arī turpmāk vajadzēs roku regulāri izkustināt un stiept muskuļus, lai neizveidotos locītavu nekustīgums. Lai pasargātu no nekustīguma izveidošanās, speciālists var ieteikt lietot arī ortozi un apmācīs, kā to darīt. Papildus regulārai vingrošanai var izmantot arī citas ārstēšanas metodes – fizikālo terapiju, masāžu, teipošanu u.c.
Kopumā ārstēšanas taktika ir atkarīga no nervu bojājuma veida un smaguma.
Katrā individuālā gadījumā ārsts lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.