Rehabilitācija
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.
Selektīvā dorsālā rizotomija (SDR)
Spasticitāti mazinoša ķirurģiskā ārstēšanas metode. Informācija vecākiem, lai palīdzētu mazināt šaubas un raizes, domājot par sava bērna veselību.
Attēls
Created: 3. jūlijs, 2024. gads
Atjaunots: 3. jūlijs, 2024. gads
Atjaunots: 3. jūlijs, 2024. gads
Drukāt
Kāpēc to izmanto
Selektīvā dorsālā rizotomija (SDR) ir ķirurģiska operācija, ko izmanto spasticitātes mazināšanai bērniem ar cerebrālo trieku. Tā tiek veikta pilnā narkozē. Operācijas laikā tiek veikta elektriskā stimulācija, lai atlasītu tās muguras smadzeņu saknīšu daļas, kas ir atbildīgas par spasticitātes veidošanos. Lielākā daļa šo saknīšu tiek pārgrieztas un tas ir neatgriezeniski.
Kritēriji atlasei uz SDR (7;8):
- Bērns vecumā no 3 gadiem ar cerebrālo trieku, spastisku diplēģiju, Lielo motoro funkciju klasifikācijas sistēmas (LMFKS) II vai III līmeni. Atsevišķos gadījumos bērni LMFKS IV, V līmeni, kad nav effekts no intratekālā baklofēna pumpja.
- Spasticitāte kājās ir vidēji smaga vai smaga un tā ietekmē funkcionēšanu.
- MR ir tipiskas izmaiņas kas raksturīgas cerebrālai triekai (periventrikulāra leikomalācija, hipoksiski išēmiskas bojājumu sekas), taču nav datu par zemgarozas kodola bojājumiem (bojājumi bazālajos ganglijos vai smadzenītēs ir kontrindikācijas SDR, jo tie ir saistīti ar citiem cerebrālās triekas veidiem (distoniju/ataksiju).
- Bērnam ir laba galvas kotrole, rumpja kontrole, spēj rāpot alternējot, spēj stāvēt un noiet vismaz 10 soļus ar vai bez palīgierīcēm.
- Bērnam nav izteiktas skoliozes un gūžu locītavu nestabilitātes.
- Bērns izprot un pilda komandas, sadarbojas ar vecākiem un funkcionālo speciālistu.
- Bērns spēj darboties nodarbībā 30-40 minūtes.
- Piederīgie/aprūpētājs ir motivēts darboties ar bērnu.
- Nav pierādījumu par ģenētisku vai neiroloģisku progresējošu slimību.
Kādi ir riski
Iespējamās komplikācijas, sarežģījumi pēc selektīvās dorzālās rizotomijas (2;3)
- Skolioze 20,5% gadījumos,
- Izteikta jostas daļas lordoze, izliekums 18,2% gadījumos,
- Kifoze, apaļa mugura 8,4% gadījumos,
- Muguras sāpes 18,8% gadījumos,
- Aizcietējumi 14,4% gadījumos,
- Gūžu subluksācija 10,3% gadījumos,
- Spasticitātes pieaugums 8,5% gadījumos,
- Izmaiņas jušanā 8,2% gadījumos,
- Urīna nesaturēšana 6% gadījumos,
- Nepieciešamība pēc papildus elpošanas atbalsta 5% gadījumos,
- Aspirācijas pneimonija 1% gadījumos,
- Svara pieaugums,
- Pneimonija, bronhospazmas 9% gadījumos.
Kas ir sagaidāms
Fakti par sagaidāmo rezultātu pēc SDR:
- Mazinās spasticitāte, tomēr arī pēc operācijas var būt nepieciešama spasticitātes ārstēšana. (1;2;3;7)
- Ilgtermiņa rezultāti rāda, ka bērniem pēc SDR uzlabojas gaitas ātrums un kvalitāte. (1;7)
- Operācijas rezultātā neuzlabosies bērna motoro prasmju līmenis pēc LMFKS. (1;2)
- Pētījumos ilgtermiņa rezultāti rāda, ka bērniem pēc SDR ir biežāk nepieciešamas ortopēdiskās operācijas nekā bērniem, kuriem nav veikta SDR. (3;6)
- Pētījumi rāda, ka vienādi uzlabojas muskuļu spēks gan grupā, kur veikta SDR, gan grupā bez SDR. (1)
- Pētījumi neatklāja atšķirības dzīves kvalitātes, kā arī spasticitātes radīto sāpju un diskomforta novērtējumā pacientiem pēc SDR salīdzinot ar pacientiem bez SDR. (1)
Rezultāti
Pēc operācijas ir nepieciešama regulāra fizioterapija un tur apgūtie vingrinājumi jāveic ik dienu. Tamdēļ bērna spēja sadarboties ar speciālistu un ar vecākiem ir ļoti būtiska, lai pēc operācijas sasniegtu labāko rezultātu.
Bērna funkcionālais stāvoklis tiks novērtēts pirms operācijas un pēc operācijas.
Pirmajā gadā pēc operācijas Bērnu slimnīcas rehabilitācijas klīnikā funkcionālā stāvokļa novērtēšanu un rehabilitāciju veic ik pēc 3 mēnešiem.
Otrajā gadā pēc operācijas funkcionālā stāvokļa novērtēšanu Bērnu slimnīcas rehabilitācijas klīnikā veic ik pēc 6 mēnešiem.
Funkcionālā stāvokļa novērtēšanu veic izmantojot skalas:
- LMFM-88 (GMFM-88) – lielo motoro funkciju novērtējuma skala,
- Modificētā Ašvorta skala,
- Muskuļu spēka skala,
- Locītavu kustību apjoma izvērtējums,
- SCALE,
- 6 minūšu iešanas tests,
- Amsterdamas gaitas klasifikācijas,
- PEDI (Pediatric Evaluation of Disability Inventory).
Ieteicamā fizioterapijas intensitāte pēc SDR (7;8)
- Stacionārā rehabilitācija (1-2 nedēļas): 4-5x nedēļā/ 2x dienā
- Līdz 6 mēnešiem pēc SDR: 4-5x nedēļā
- 6-12 mēnešus pēc SDR: 3-4x nedēļā
- 12–36 mēnešus pēc SDR: 2-4x nedēļā
- Turpmāk, pēc individuālā plāna
Ierobežojumi un piesardzība pēc SDR (7;8)
- 6 nedēļas pēc SDR neveikt pasīvu gūžas saliekšanu virs 90 grādiem. Pacients drīkst to veikt aktīvi, sev komfortablā apjomā.
- 6 nedēļas pēc SDR pasīvi neveikt maksimālu rumpja rotāciju/laterofleksiju, saliekšanos uz sāniem. Pacients drīkst to veikt aktīvi, sev komfortablā apjomā.
- 6 nedēļas pēc SDR ievērot piesardzību hamstring-augšstilbu mugurējo muskuļu grupas stiepšanā. Stiepšanu pārtrauc, ja pacients atzīmē sāpes mugurā.
- Obligāti AFO vai cita veida stabilizējošas ortozes vertikalizācijas vai staigāšanas laikā.
- Var būt izmainīta jušana kājās, visbiežāk hiperjūtība pēdās. Jāievēro piesardzība veicot manuālas tehnikas un izvēloties zeķes, ortozes, apavus. Jušanas traucējumi tipiski saglabājas dažas nedēļas pēc SDR.
- Dzīšanas procesa laikā virs operācijas rētas var parādīties audu izvirzījums Th1-L2 līmenī. Par to nav jāsatraucas.
- Tā kā līdzšinējās motorās prasmes SDR rezultātā ir izmainītas, pasliktinājušas, tad ir jāveido jaunas motorās stratēģijas. Līdz ar to bērni tipiski nogurst ātrāk nekā iepriekš, bieži ir uzbudināti un nervozi.
- Terapija ūdenī ne agrāk kā 2 nedēļas pēc SDR.
- Elektrostimulācijas procedūras ne agrāk kā 4 nedēļas pēc SDR.
- Reitterapija ne agrāk kā 6 nedēļas pēc SDR.
Saistītās diagnozes
Saistītās ārstu specialitātes
Tēma
1. MacWilliams, B. A., McMulkin, M. L., Duffy, E. A., Munger, M. E., Chen, B. P. J., Novacheck, T. F., ... & Baird, G. O. (2022). Long‐term effects of spasticity treatment, including selective dorsal rhizotomy, for individuals with cerebral palsy. Developmental Medicine & Child Neurology, 64(5), 561-568.
2. Tedroff, K., Hägglund, G., & Miller, F. (2019). Long‐term effects of selective dorsal rhizotomy inchildren with cerebral palsy: a systematic review. Developmental Medicine & Child Neurology, 62(5), 554-562.
3. Mishra, D., Barik, S., Raj, V., & Kandwal, P. (2023). A systematic review of complications following selective dorsal rhizotomy in cerebral palsy. Neurochirurgie, 69(3), 101425.
4. Cole, G. F., Farmer, S. E., Roberts, A., Stewart, C., & Patrick, J. H. (2007). Selective dorsal rhizotomy for children with cerebral palsy: the Oswestry experience. Archives of disease in childhood, 92(9), 781-785.
5. D’Aquino, D., Moussa, A. A., Ammar, A., Ingale, H., & Vloeberghs, M. (2018). Selective dorsal rhizotomy for the treatment of severe spastic cerebral palsy: efficacy and therapeutic durability in GMFCS grade IV and V children. Acta Neurochirurgica, 160, 811-821.
6. Josenby A.L,Wagner Ph, Jarnlo G.B (2012).Motor Ffunction after selective dorsal rhizotomy:a 10 year practice based follow-up study.
7. G F Cole, S E Farmer ( 2007 ), Selective dorsal rhizotomy for children with cerebral palsy:the Oswestry experience. Arch Dis Child 92:781-785
8. R.D Augostini , A P Tadesco, M R Folle (2018) Selective Dorsal Rhizotomy in cerebral palsy: selection criteria and postoperative physical therapy protocols. Pediatr 36 (1): 100-108.