Sirds mazspējas medikamentoza terapija bērniem

Sirds mazspēja var būt akūta (parādījusies strauji vai arī strauji pasliktinājusies jeb dekompensējusies) un hroniska (ir ilgstoša ar salīdzinoši lēnām pārmaiņām).

Medikamentozā terapija ir vērsta uz sirds mazspējas cēloņa novēršanu, sirds mazspējas simptomu jeb izpausmju mazināšanu un dzīvildzes pagarināšanu. Dažkārt bez medikamentozas terapijas nepieciešama arī cita veida ārstēšana, piemēram, iedzimtas sirdskaites ķirurģiska korekcija jeb labošana, palīgierīces (piemēram, sirds stimulatora) implantācija, nepareiza sirds ritma pārtraukšana ar elektrisku impulsu (elektrokardioversija) un sirds transplantācija jeb pārstādīšana, mākslīgā plaušu ventilācija jeb elpināšana.

Sirds mazspējas iemesla ārstēšana aprakstīta pie katras konkrētās saslimšanas citās nodaļās.

Pētījumi bērnu populācijā ir ierobežoti, taču pieaugušo populācijā tie parādījuši, ka hroniskas sirds mazspējas ārstēšanā dzīvildzi pagarina angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori (AKEI), beta blokatori, angiotenzīna II receptora blokatori (ARB) un minerālokortikoīdu receptoru antagonisti. Sirds mazspējas simptomus efektīvi mazina urīndzenošie līdzekļi (diurētiķi), digoksīns, AKEI un ARB.

Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanu vieglos gadījumos uzsāk ar vienu preparātu, ja nav pietiekams efekts, devu kāpina, vai pievieno vēl vienu medikamentu no citas grupas, tā turpina līdz tiek iegūts efekts, vai parādās medikamentu blaknes. Racionāla secība hroniskas sirds mazspējas terapijas uzsākšanā var būt, piemēram AKEI (vai ARB, ja nepanes AKEI), tad pievieno minerālokortikoīdu receptoru antagonistu un diurētiķi, tad beta blokatoru, tad digoksīnu. Secība var atšķirties atkarībā no pacienta simptomiem, sirds mazspējas cēloņa, pacienta vecuma un citiem individuāliem faktoriem, kā arī iespējama citu medikamentu grupu pievienošana bērna ārstēšanā kādā vai vairākos punktos. Ārstēšanas efektivitāti nosaka ārsts, izvērtējot bērna sūdzības un simptomus, atradni fizikālās izmeklēšanas laikā, kā arī atradni izmeklējumos (visbiežāk ehokardiogrāfijā, taču arī elektrokardiogrāfijā, krūškurvja rentgenogrammā un asins analīzēs).

Bērniem ar sirds mazspēju svarīgi nepieļaut anēmiju jeb mazasinību, tādēļ bieži vien tiek papildus nozīmēti dzelzs preparāti; ja nepieciešams, arī pārlietas asinis. Ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc kalorijām, bērniem ar sirds mazspēju jānodrošina barošana ar augstu kalorāžu: zīdaiņu vecumā to veic, bagātinot krūts pienu ar īpašām piedevām, vai pievienojot augstas kalorāžas maisījumu (piemēram, Infatrini vai Infatrini peptisorb). Lielākā vecumā liela loma ir dietologam, kas rekomendē diētu ar pietiekamu kaloriju un uzturvielu daudzumu, kā arī var papildus lietot dzērienus ar augstu kalorāžu (piemēram, Nutrini).

Ja bērnam sirds mazspēja ir ļoti izteikta (dekompensācija) vai strauji pasliktinājies stāvoklis, var būt nepieciešamība atbalstīt sirds muskuļa saraušanos ar zālēm, kas ievadāmas nepārtrauktā infūzā vēnā. Šādi medikamenti ir, piemēram, adrenalīns, dopamīns, milrinons, retāk − dobutamīns, reizēm − levosimendāns. Ņemot vērā bērna grūto stāvokli šādos gadījumos, kā arī šo zāļu spēcīgo ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbību, šie bērniņi jāārstē un jānovēro intensīvās terapijas nodaļā, kur iespējams precīzāk sekot bērna stāvokļa izmaiņām, kā arī nepieciešamības gadījumā palīdzēt ar citām ārstēšanas metodēm.