Skoliozes ārstēšana un rehabilitācija

Bērniem skolioze parasti norit bez simptomiem – nav sāpju vai kādu citu izpausmju. Skoliozi ir iespējams atpazīt, no mugurpuses apskatot plecu, lāpstiņu un gūžu novietojumu.

Attēls

Cēloņi

80-90%  gadījumu slimības cēlonis nav zināms – to dēvē par idiopātisko skoliozi. Pretēji plaši izplatītam viedoklim, skoliozes cēlonis nav smaga skolas soma, nepareiza sēdēšana vai vāja stāja. Šie faktori gan nenāk par labu bērna muguras stāvoklim, tomēr tie nav iemesls skoliozes attīstībai. Idiopātisko skoliozi biežāk novēro meitenēm nekā zēniem. Biežāk tā sastopama lokaniem bērniem. Skoliozei ir tendence izpausties ģimenē. Ja ģimenē ir bijuši skoliozes gadījumi, tad bērna stāja būtu jānovērtē vismaz reizi gadā. Īpaši jāuzmanās 10-13 gadu vecumā, jo tad visbiežāk attīstās idiopātiskā skolioze. Ja bērnam ir kāda neiroloģiska vai muskuļu saslimšana (cerebrālā trieka, muguras šķeltne u.c.), kad muskuļi nestrādā pietiekami saskaņoti, var attīstīties neiromuskulāra skolioze. Ļoti reti ir sastopama iedzimta skolioze, ko izraisa muguras skriemeļu attīstības anomālija.

Izmeklējumi

Aizdomas par skoliozi rodas, apskatot bērna stāju, kā arī veicot noliekšanās jeb Adams testu. Diagnozes apstiprināšanai jāveic muguras rentgenoloģisks izmeklējums. Diagnozi apstiprina, ja mugurkaula sāniskais izliekums (Cobb jeb Koba leņķis) ir lielāks par 10 grādiem. Ja Cobb leņķis ir līdz 10 grādiem, jārunā par skoliotisku stāju. Mugurkauls ir gan izliecies uz sāniem, bet nav rotējis, kā arī skriemeļi nav savērpušies. Šajā gadījumā nav nepieciešama specifiska skoliozes ārstēšana.

Attēls

Ārstēšana

Skoliozei ir tendence progresēt, bet tā nenotiek vienmēr. Bērnam augot, muguras deformācija kļūst arvien lielāka. Jo mazāks ir bērns, jo vairāk viņam atlicis augt, jo lielāks ir progresēšanas risks. Kad straujas augšanas periods ir beidzies, skoliozes progresēšanas risks samazinās. Pieaugušiem tā gandrīz neprogresē. Lielāks risks tālākai skoliozes attīstībai ir tad, ja mugurkaulā ir izveidojušies vairāki liekumi (S veida skolioze), deformācija ir krūšu daļā, kā arī ir izlīdzināti muguras dabīgie izliekumi un tā izskatās plakana. Tomēr precīzi nav iespējams paredzēt, kurš skoliozes izliekums progresēs, kurš ne. Tādēļ ārstēšana ir jāuzsāk uzreiz.

Skoliozes ārstēšanas mērķis ir aizkavēt vai novērst muguras deformācijas progresēšanu, kā arī mazināt deformācijas izteiktību. Jārēķinās, ka ārstēšana var ilgt vairākus gadus. Taktika būs atkarīga no skoliozes veida, skoliotiskā izliekuma lieluma, bērna vecuma un citiem faktoriem. Idiopātiskās skoliozes gadījumā:

• Vieglus izliekumus novēro un pielieto speciālu vingrošanu (Šrotas metode);
• Vidēji smagiem izliekumiem lieto skoliozes korekcijas korseti kopā ar speciālo vingrošanu;
• Smagas deformācijas ārstē ķirurģiski.

Ir gadījumi, kad skoliozi izraisījusi muguras skriemeļu attīstības anomālija. Tā notiek, piemēram, iedzimtas un atsevišķos neiromuskulārās skoliozes gadījumos. Tad ierastās ārstēšanas metodes – speciālā vingrošana un korsete – būs mazefektīvas. Šajos gadījumos biežāk būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.

Fizioterapija

Skoliozes ārstēšanā izmanto specifisku fizioterapiju. Latvijā pielieto Šrotas metodi. Ārstējot skoliozi pēc Šrotas metodes, pacients:

• Mācās, kā samazināt mugurkaula deformācijas;
• Trenējas stiprināt muskulatūru, kas šīs korekcijas notur;
• Mācās korektīvu elpošanu, lai izplestu krūšu kurvja specifiskas vietas un atjaunotu ribu kustības;
• Uzzina, kādas pozas var novest pie skoliozes pasliktināšanas vai samazināšanas;
• Mācās vingrojumus, kas novērš asimetrisku mugurkaula noslogojumu.

Fizioterapeita vadībā apgūst specifiskus, konkrētam pacientam pielāgotus vingrojumus. Sastāda mājas vingrojumu programmu. Mājas vingrojumu programma jāveic katru dienu, 20-40 minūtes. Turpmāk vizīte pie fizioterapeita nepieciešama periodiski (parasti reizi mēnesī vai retāk), lai pārliecinātos par vingrojumu izpildes kvalitāti, pārskatītu to piemērotību, sekotu muguras deformācijas izmaiņām.

Korsete

Koriģējošās korsetes izmanto, ja muguras izliekums pārsniedz 20 grādus un vēl gaidāma bērna augšana. Korsetes nolūks ir pārtraukt vai samazināt skoliozes progresēšanu, kā arī koriģēt esošo deformāciju. Korsetes izgatavo pēc individuāliem mēriem. Tiem jāatbilst mugurkaula izliekumu formai un jānodrošina koriģējoša kontrole bērna augšanas laikā. Pēc korsetes izgatavošanas speciālists paskaidros valkāšanas režīmu. Dažiem bērniem korsete jāvalkā visu diennakti, citiem – īsāku laika periodu. Ja korsete kļuvusi par mazu, spiež vai mainījusies skoliozes deformācija, tad tehniskais ortopēds izvērtē tās piemērotību. Ja nepieciešams, tiek izgatavota jauna korsete.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģiska ārstēšana tiek veikta smagām skoliozes deformācijām, kas pārsniedz 45 grādus, kad progresija nav apturama ar citiem līdzekļiem. Operācijas mērķis ir izliekuma korekcija un mugurkaula estētiskā izskata atjaunošana, dažkārt arī sāpju mazināšana. Skriemeļi tiek nostiprināti ar metāla konstrukcijām. Tā ir ātrs risinājums, neapgrūtinot sevi ar ilgstošu korsešu nēsāšanu un vingrošanu. Tomēr jārēķinās, ka ar implantētajām konstrukcijām būs jāsadzīvo visu mūžu.

Pie kā vērsties

Ja ir aizdomas par skoliozi, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Viņš nosūtīs pie vertebrologa, traumatologa-ortopēda vai rehabilitologa, kuri lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku. Ja ieteiks speciālo vingrošanu, jāvēršas pie fizioterapeita, kurš praktizē Šrotas metodi. Korseti izgatavos tehniskais ortopēds ar atbilstošu specializāciju.