Spēles bērniem uzmanības koncentrēšanai un noturībai, impulsu kontrolei

Bērni vislabāk attīsta prasmes caur spēli. Tāpēc ir svarīgi sniegt uzdevumus bērnam saprotamā un interesantā veidā, lai vislabāk varētu attīstīt bērna spējas. Izvēloties spēles, atcerēties, ka tām jāatbilst bērna vecumposmam un kopējām attīstības līmenim.

Spēle nedrīkst būt pārāk viegla vai pārāk sarežģīta, bet, lai tā būtu interesanta, bērnam jānodrošina izaicinājuma sajūta. Bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) ir svarīgi piedāvāt strukturētas spēles ar skaidriem noteikumiem. Tāpat ir jāizvēlas gan aktīvās, gan pasīvās spēles. Daži spēļu piemēri:

•  “Sacīkstes”. Ārā, no striķa, lentas, šalles vai līdzīgiem objektiem, uztaisiet apli. Skrieniet apkārt aplim piecas reizes. Tas, kurš pieskarās vai aizķeras aiz “apļa”, tas zaudē. To pašu spēli var spēlēt mājās. Uzdevuma sarežģīšanai var izmantot krēslus, galdu, utt.
• “Atceries ritmu”. Paprasiet bērnam atkārtot pēc jums. Klauvējiet vai plaukšķiniet noteiktu ritmu, pakāpeniski sarežģiet grūtuma pakāpi pagarinot ritmu vai palielinot ātrumu. Klauvējiet vai sitiet ar plaukstām noteiktu ritmu, piemērām, viens plaukšķis, īsa pauze, divi plaukšķi, īsa pauze, viens plaukšķis. Lai palīdzētu bērnam, var nosaukt, cik plaukšķu bija, piemērām, plaukšķinot teikt – “viens-divi-viens”.
• “Ēdams, neēdams”. Kopā ar bērnu, metiet viens otram bumbu saucot dažādus vārdus, kas ir ēdami un nav ēdami. Bumbu drīkst ķert tikai tad, kad sadzird vārdu, kas ir ēdams.
• “Statujas”. Lieciet bērnam nostāties istabas vienā galā un pats stāviet pretējā. Pagriezieties atmuguriski un dungojiet kādu dziesmiņu, tikmēr bērnam jāmēģina tikt līdz jums un pieskarties pie pleca. Pēkšņi pagriezieties, tajā brīdī bērnam “jāsastingst” un jānotur tā poza, kurā viņš tieši šajā brīdī atrodas. Esiet šajā stāvoklī dažas sekundes (līdz 10 sekundēm), ja bērns izkustās, tad viņam jāiet uz sākumu, ja nē, tad atkal pagriezieties ar muguru pret bērnu un turpiniet spēli. Beigās lomas mainās.
• “Dejošana ar krēsliem”. Vislabāk šo spēli var spēlēt, ja ir vismaz četri dalībnieki. Viens ieņem vadītāja lomu un ieslēdz mūziku (var izmantot radio, telefonu), pārējie piedalās aktivitātē. Paņemiet par vienu krēslu mazāk, nekā dalībnieku (neskaitot vadītāju) un salieciet tos ar mugurām vienu pret otru. Ieslēdziet mūziku, bērniem jākustas krēsliem apkārt. Izslēdziet mūziku, tajā laikā bērniem ātri jāapsēžas brīvajos krēslos. Tas, kurš nepaspēja apsēsties kādā no brīvajiem krēsliem, iziet no spēles. Tad noņemiet nost vienu krēslu un turpiniet spēli.  Spēle turpinās, kamēr paliek viens krēsls un uzvarētājs uz tā.
• “Klinšu kāpēji”. Ir nepieciešama tukša siena. Dalībniekam jāiziet no vienas istabas malas līdz otrai gar sienu, neatraujot no sienas vismaz trīs ķermeņa daļas. Tas, kuram palika mazāk par trim, skaitās, ka viņš ir nokritis no klints, jo neturējās un iziet no spēles.
• “Meklē droši”. Piedāvājiet bērnam 10-15 sekunžu laikā atrast sev apkārt pēc iespējas vairāk vienādās formas, krāsas, vai citu pazīmju priekšmetus.
• “Spogulis”. Nostājieties viens pret otru. Pasakiet bērnam, ka viņš ir spogulis un viņam jāatkārto visas jūsu darbības. Pēc tam lomas mainās.
• “Atceries priekšmetus”. Nolieciet bērna priekšā piecus priekšmetus, ļaujiet atcerēties. Tad lieciet bērnam novērsties un neskatīties. Lai viņš pamēģina nosaukt visus priekšmetus, ko redzējis. Ja bērns atceras pirmos piecus, tad palieliniet priekšmetu daudzumu par vienu vienību.
• “Krāsa, kuru nedrīkst saukt vārdā”. Norunājiet ar bērnu, kuru krāsu nedrīkstēs saukt (piem., “zilā”), tad pēc kārtas uzdodiet jautājumus: “kādā krāsā ir banāns?”; “kādā krāsā ir debesis?”; “kādā krāsā ir zāle?”, u.tml. Uz jautājumiem drīkst atbildēt ar jebkuru kreatīvu atbildi, tikai nesaucot krāsu, piemērām, “kā mammas mīļākā krūze”; “tirkīza”, u.tml.
• “Aizliegtais cipars”. Piedāvājiet bērnam skaitīt līdz 40, bet tajā laikā viņš nedrīkst nosaukt ciparus, kuros ir cipars 3 (tātad: 3; 13; 23; 30; 33), kad jāsauc “aizliegtais” cipars, bērns drīkst nosaukt kādu citu, kopā izdomātu koda vārdu, piemērām “varde”. Ja bērns pietiekami koncentrējas, tad viņam jāsanāk nosaukt šādi: “viens, divi, varde, četri…”.
• “Meklējam burtus”. Spēlei ir nepieciešama lapa ar tekstu (no grāmatas, žurnāla vai avīzes), kura vairs nav vajadzīga. Bērna uzdevums – izmantojot pildspalvu vai flomāsteri, piecu minūšu laikā  izsvītrot pēc iespējas vairāk norunātā burta (piemēram, jāsvītro ārā burts “A”). Ņemiet vērā bērna spējas. Brīžiem bērns nespēj noturēt uzmanību piecas minūtes, tāpēc sāciet ar mazāku laika posmu (piemēram, viena minūte), tad pakāpeniski pagariniet laika posmu. Ja bērns spēj piecas minūtēs svītrot norunāto burtu, uzdevumu var sarežģīt sarunājot, ka būs jāsvītro divi dažādai burti (piemēram, “A” un “K”).

Esiet kreatīvi. Vecāki var izveidot spēli no jebkuriem mājā esošiem priekšmetiem.