Dzirde
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.
Vidusauss ir struktūra galvaskausā, kuru veido bungdobums un aizauss paugurs.
Vidusauss ir struktūra galvaskausā, kuru veido bungdobums un aizauss paugurs. Ja šajās struktūrās ir saslimšana – parasti strutaina infekcija vai holesteatoma (veidojums, kas bojā blakus esošos audus) –, kas draud ar komplikācijām neārstēšanas gadījumā, tiek veikta šo struktūru atvēršana un tīrīšana, kā arī struktūru atjaunošana iespēju robežās.
Ja vidusauss struktūrās ir saslimšana, kas var novest pie komplikācijām vai jau ir radušās komplikācijas, veic vidusauss atvēršanu un tīrīšanu.
Vidusausij vajadzētu būt slēgtai no apkārtējās vides, tāpēc gadījumos, ja tā ir savienota, piemēram, bungplēvītē ir caurums (perforācija), to slēdz. Ja bungplēvītē ir caurums, svarīgi izvairīties no ūdens iekļūšanas ausī, proti, katru reizi, ejot vannā, dušā, peldoties, ļoti svarīgi ielikt ausī aizsargu, kas neļauj ūdenim nokļūt vidusausī. Ja ūdens iekļūst vidusausī, pastāv liela varbūtība, ka attīstīsies strutains iekaisums. Lai auss nav pastāvīgi jāsargā no ūdens, nepieciešams veikt bungplēvītes cauruma slēgšanu – timpanoplastiku. Pēc šīs operācijas arī uzlabosies dzirde.
Vidusausī ir dzirdes kauliņi. Ja šos kauliņus skārusi saslimšana un tie slikti funkcionē, iespējama dzirdes kauliņu nomaiņa – protezēšana. Arī pēc šīs operācijas uzlabojas dzirde.
Vidusauss ir sarežģītākais kauls cilvēka organismā. Šīs struktūras neatrodas taisnās plaknēs, bungdobums ir aptuveni 1 m3 liels, tāpēc visas vidusauss struktūras ir mazas un ārsts operāciju veic ar mikroinstrumentiem, skatoties mikroskopā. Tuvu vidusauss struktūrām atrodas iekšējā auss (dzirdes uztveres, līdzsvara orgāns), aiz smalkas kaula plāksnes atrodas galvas smadzenes, galvaskausā esošie asinsvadi. Caur vidusausi iet sejas nervs, kas atbildīgs par sejas muskuļu kustināšanu.
Visas šīs blakus esošās struktūras iespējams ievainot operācijas laikā. Mūsdienās, operācijas veicot ar mikroskopa palīdzību, šo struktūru ievainošana ir mazāk iespējama, bet, ja tas notiek, ievainojumi ir nelieli un pārejoši. Lielāka varbūtība tās ievainot ir gadījumos, kad ir izmainīta anatomija – bērns jau piedzimis ar atšķirīgām vidusauss struktūrām, tās attīstījušās atšķirīgi vai arī vidusausi ietekmējušas izmaiņas dzīves laikā. Ievainojumu iespējamība pastāv arī gadījumos, ja ir izteikts iekaisums, no iekaisuma cietuši audi un/vai kauls. Tas var radīt struktūru izmaiņas, kas ļoti apgrūtina operācijas norisi.
Vidusauss operācijas notiek pilnā narkozē. Tā kā auss ejā, vidusausī ir maz vietas un apkārt atrodas svarīgas struktūras, operācijas ir sarežģītas, smalkas un ilgstošas. Vienkāršākas operācijas aizņem aptuveni 1–2 stundas, sarežģītākas – 3– 4 stundas.
Šīs operācijas rezultāti nekad nav simtprocentīgi, jo nepieciešama vesela dzirdes caurule, vesela deguna un rīkles gļotāda, lai vidusauss “strādātu” pareizi. Ja šīs struktūras nav veselas, operācijas rezultāts nebūs simtprocentīgs.
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.