Zonde gremošanas traktā
Zonde ir speciāla neliela izmēra caurulīte, kuru ievieto caur degunu (retāk caur muti) barības vadā un tālāk kuņģī vai tievajā zarnā.
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads
Zondes ir veidotas no dažādiem materiāliem, daļu no tām pēc ievietošanas kuņģī vai tievajā zarnā var lietot neilgu laiku – aptuveni trīs nedēļas, citas ilgstoši – divus mēnešus un ilgāk. Zondi kuņģī ievada bez narkozes, to var veikt gan stacionārā, gan mājas apstākļos; arī zondes maiņa var notikt mājās. Ja zonde jāievada tālāk par kuņģi, proti, tievajās zarnās un ja vēlāk to nepieciešams mainīt, tad ārsts šo procedūru veic vispārējā narkozē slimnīcā, bērns zondes ievietošanu nejūt, jo guļ. Manipulācijas laiks – vidēji 15 minūtes.
Norādījumi
Obligāti jāievēro ārsta vai māsas rekomendācijas par ievadāmā ēdiena, šķidruma un medikamentu daudzumu un ievades veidu, tālāko zondes kopšanu, proti, skalošanu ar ūdeni. Jāievēro ārsta vai māsas rekomendācijas par ādas kopšanu ap vietu, kur zonde piestiprināta.
Kāpēc to izmanto
- Ēdiena ievadīšanai;
- Šķidruma ievadīšanai;
- Medikamentu ievadīšanai;
- Kuņģa satura atsūkšanai.
Nepieciešamību ievadīt zondi nosaka ārsts atkarībā no pacienta saslimšanas un laika, cik ilgi nav bijis iespējams atbilstošā apjomā uzņemt ēdienu, šķidrumu vai medikamentus, piemēram, rīšanas traucējumu dēļ.
Kādi ir riski
Ja pacientam ievietota zonde, obligāti nepieciešams sazināties ar ārstu vai māsu, ja:
- veidojas iekaisums – apsārtums un sāpīgums – ap zondes piestiprināšanas vietu;
- caur zondi neko nav iespējams ievadīt;
- zonde ir izkritusi;
- sākusies neskaidra iemesla vemšana, vēders ir izteikti palielināts apjomā, sāpes vēderā;
- sākusies neskaidra iemesla temperatūra, drudzis;
- sākusies apgrūtināta elpošana.
Kā sagatavoties
Zondes ievadi kuņģī sākotnēji veic ārsts vai māsa; pēc apmācības zondes maiņu var veikt arī bērna vecāki paši mājas apstākļos.
Zondes maiņa soli pa solim:
- Rūpīgi jānomazgā rokas.
- Jāizmēra zondes ievadāmās daļas garums.
- Pacientam atrodoties sēdus vai guļus stāvoklī, zondi lēnām ievada caur degunu kuņģī. Ja pacients ir pie apziņas un ir atbilstoša vecuma, viņam lūdz veikt rīšanas kustības, lai zondes gaita caur barības vadu būtu vieglāka. Zondes ievade nav sāpīga, bet var būt nepatīkama vemšanas refleksa dēļ.
- Pēc zondes ievadīšanas to ar plāksteri piestiprina pie pacienta vaiga.
- Pirms KATRAS ēdināšanas obligāti jāpārbauda zondes atrašanās vieta. Metodes ir dažādas: caur zondi ievada gaisu un klausās, vai dzirdama gaisa ieplūde kuņģī; caur zondi atsūc nelielu daudzumu kuņģa satura un mēra tā skābumu.
- Atsevišķos gadījumos zondes atrašanās vieta jāpārbauda, veicot rentgena izmeklējumu.
IEVĒROT! Zondes ievade jāpārtrauc, ja sākas izteikts klepus, sēcoša elpošana, nespēja ievilkt elpu, izteikts sāpīgums un diskomforts mutē, aiz krūšu kaula vai vēderā, kā arī mainās ādas krāsa.
Rezultāti
Atbilstoš uzņemtā ēdiena, šķirduma un zāļu daudzums rīšanas traucējumu dēļ.