Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Rieksti ir nozīmīgi pārtikas alergēni. Alerģija var rasties pret vienu vai vairākiem riekstu veidiem – lazdu riekstiem, valriekstiem, Indijas riekstiem, pistācijām, mandelēm un citiem.
Rieksti bieži ir atrodami daudzu produktu sastāvā, turklāt ražošanas vides dēļ daudzi produkti var saturēt riekstu daļiņas. Tas tiek norādīts uz produkta etiķetes. Alerģija pret riekstiem var sākties jebkurā vecumā un saglabāties uz mūžu. Riekstu alergēni ir ļoti izturīgi pret karsēšanu un nesadalās kuņģa-zarnu traktā, tādēļ riekstu alerģija bieži izpaužas smagi un var apdraudēt dzīvību. Reakcijas var sākties no niecīga riekstu daudzuma apēšanas.
Parasti alerģija pret riekstiem izpaužas kā akūtas jeb tūlītējas reakcijas (parādās dažu minūšu līdz 2 stundu laikā). Novēro akūto nātreni, niezi, tūsku, vemšanu, sāpes vēderā, apgrūtinātu elpošanu, sēkšanu, klepu, iesnas. Smagākās izpausmes ir anafilakse un anafilaktisks šoks. Cilvēkiem ar alerģiju pret bērza putekšņiem iespējamas krustotas alerģiskas reakcijas ar riekstiem – īpaši lazdu riekstiem. Tās izpaužas kā orālās alerģijas sindroms (nieze, apsārtums vai tūska mutes dobumā, lūpu tūska). Parasti krustotās reakcijas nav dzīvībai bīstamas, taču atsevišķos gadījumos var noritēt smagi.
Alerģija pret riekstiem var sākties jebkurā vecumā un saglabāties uz mūžu. Riekstu alergēni ir ļoti izturīgi pret karsēšanu un nesadalās kuņģa-zarnu traktā, tādēļ riekstu alerģija bieži izpaužas smagi un var apdraudēt dzīvību. Reakcijas var sākties no niecīga riekstu daudzuma apēšanas.
Anamnēze jeb pacienta stāsts. ir vissvarīgākā diagnostikas daļa. Jau sarunas laikā var būt saprotams, vai iespējama alerģija pret riekstiem.
Izmeklējumus nozīmē individuāli, balstoties uz jūsu stāstu. Izmanto ādas testus un nosaka specifisku IgE antivielu pret riekstiem. Dažos gadījumos iespējama riekstu molekulāro alergēnu noteikšana (piemēram, Jug r 3, Cor a 9, Ana o 3). Tas palīdz atšķirt īstu riekstu alerģiju no krustotām reakcijām ar bērzu, kā arī paredzēt alerģisko reakciju smagumu. Atsevišķos gadījumos (piemēram, ja nav skaidra diagnoze) ārsts var nozīmēt pārtikas provokācijas testu ar riekstiem. To parasti veic slimnīcā.
Vienīgā ārstēšanas metode ir izslēgšanas diēta. Tas nozīmē, ka riekstus ēst nedrīkstēs. Diētu nozīmē individuāli. Ik pēc gada vai diviem nepieciešams pārbaudīt, vai diēta jāturpina. Vai varēs ēst riekstus kaut nedaudz? Visbiežāk cilvēkiem ar alerģiju pret riekstiem nepieciešama stingra izslēgšanas diēta jeb kategorisks aizliegums. Būs rūpīgi jālasa arī etiķetes, jo rieksti slēpjas daudzu produktu sastāvā.
Alerģija pret viena veida riekstiem ne vienmēr nozīmē, ka ir alerģija arī pret citiem. Ārsts pastāstīs, kurus riekstus drīkst vai nedrīkst ēst. Ir krustotas alerģiskas reakcijas starp Indijas riekstiem un pistācijām, kā arī starp valriekstiem un pekanriekstiem. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ar alerģiju pret Indijas riekstiem nevajadzētu ēst pistācijas (un otrādi), savukārt valriekstu alerģijas gadījumā nepieciešams izslēgt no uztura pekanriekstus.
Ja pacientam alerģija pret riekstiem izpaužas ar dzīvībai bīstamiem simptomiem (anafilakse, anafilaktisks šoks), vienmēr jānēsā līdzi adrenalīna autoinjektors (speciālā šļirce). Tas ir dzīvību glābjošs medikaments smagas alerģiskas reakcijas gadījumā.
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.