Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Zivis ir nozīmīgs pārtikas alergēns. Alerģiskas reakcijas iespējamas pret vienu vai vairākām zivs sugām.
Slimība var sākties jebkurā vecumā un saglabāties uz mūžu. Zivs alergēni ir ļoti izturīgi pret karsēšanu un nesadalās kuņģa-zarnu traktā, tādēļ alerģija pret zivi bieži izpaužas smagi un var apdraudēt pacienta dzīvību. Alerģiskas reakcijas var sākties pēc zivs apēšanas, zivij pieskaroties vai ieelpojot tvaikus cepšanas laikā. 90-95% cilvēku ar alerģiju pret zivi ir paaugstināta jutība pret galvenajiem zivs alergēniem – parvalbumīniem, kas atrodami muskuļaudos. Lielākoties alerģija rodas pret daudzām vai visām zivs sugām. Dažām zivīm parvalbumīna koncentrācija muskuļaudos ir mazāka (piemēram, tuncim, zobenzivij, makrelei). Tāpēc, iespējams, šo zivju lietošana uzturā būs atļauta. Dažiem cilvēkiem nav alerģiskas reakcijas pret parvalbumīniem, toties var būt paaugstināta jutība pret citiem zivs alergēniem – enolāzi, aldolāzi vai želatīnu.
Alerģija pret zivi izpaužas kā akūtas jeb tūlītējas reakcijas (parādās dažu minūšu līdz 2 stundu laikā). Tās ir akūta nātrene, nieze, tūska, vemšana, sāpes vēderā, apgrūtināta elpošana, sēkšana, klepus, iesnas. Smagākās izpausmes ir anafilakse un anafilaktisks šoks.
Alerģiskas reakcijas var sākties pēc zivs apēšanas, zivij pieskaroties vai ieelpojot tvaikus cepšanas laikā.
Anamnēze jeb pacienta stāsts ir vissvarīgākā diagnostikas daļa. Jau sarunas laikā bieži ir saprotams, vai iespējama alerģija pret zivi.
Izmeklējumus nozīmē individuāli, balstoties uz jūsu sniegto informāciju. Diagnostikā izmanto ādas testus un nosaka specifisku IgE antivielu pret zivīm. Dažkārt nosaka zivs molekulāros alergēnus (piemēram, Gad m 1, Cyp c 1). Dažreiz (ja nav skaidra diagnoze vai nepieciešams izvērtēt, vai var ēst zivi) ārsts var nozīmēt pārtikas provokācijas testu ar zivīm. To parasti veic slimnīcā.
Var gadīties, ka vienu reizi ir bijusi alerģiska reakcija pēc zivs ēšanas, bet pēc tam dažādu sugu zivis reakcijas vairs neizraisa. Tad jādomā, vai nav bijusi alerģiska reakcija pret zivs parazītu Anisakis simplex.
Vienīgā alerģijas pret zivi ārstēšanas metode ir izslēgšanas diēta. Tas nozīmē, ka zivi ēst vairs nedrīkstēs. Diētu nozīmē individuāli. Katru gadu nepieciešams pārbaudīt, vai tā ir jāturpina. Visbiežāk cilvēkiem ar alerģiju pret zivi nepieciešama stingra izslēgšanas diēta. Ja slimība izpaužas ar dzīvībai bīstamiem simptomiem (anafilakse, anafilaktisks šoks), vienmēr jānēsā līdzi adrenalīna autoinjektors (speciālā šļirce). Tas ir dzīvību glābjošs medikaments smagas alerģiskas reakcijas gadījumā.
Alerģija pret vienu zivs sugu ne vienmēr norāda, ka ir alerģija arī pret citām zivīm. Ārsts izvērtēs dažādu zivju lietošanu uzturā. Zivīm un citām jūras veltēm (vēžveidīgajiem un moluskiem) ir atšķirīgi alergēni, tādēļ kļūdaini ir uzskatīt, ka pacients ar alerģiju pret zivi vienmēr nedrīkst ēst arī vēžveidīgos.
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.