Astigmātisms

Cilvēks astigmātismu izjūt kā vienā virzienā izplūstošu, neasu attēlu, attēla nobīdi vai ēnas.

Created: 31. marts, 2022. gads

Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Astigmātisma cēlonis ir neregulāra radzenes un/vai lēcas forma, kas rada divus perpendikulārus liekuma rādiusus, caur kuriem gaismas stari tiek fokusēti divos dažādos punktos. Astigmātisms bieži kombinējas ar tālredzību vai tuvredzību, tā cēlonis var būt gan iedzimts, gan dzīves laikā iegūts. Cilvēks astigmātismu izjūt kā vienā virzienā izplūstošu, neasu attēlu, attēla nobīdi vai ēnas. Liela astigmātisma gadījumā var novērot attēla dubultošanos. Visbiežāk astigmātisms novērojams kombinācijā ar miopiju jeb tuvredzību vai hipermetropiju jeb tālredzību. Tāpēc sūdzības par redzi var būt ļoti dažādas, un pareizo korekcijas veidu spēs noteikt vienīgi redzes speciālists. Astigmātismu koriģē ar cilindrisku jeb astigmātisku stiprumu, kuram norāda virziena asi.

1. attēls. Staru gaita astigmātisma gadījumā bez optiskās korekcijas.

2. attēls. Staru gaita astigmātisma gadījumā ar optisko korekciju.

Simptomu apraksts

Neliela astigmātisma gadījumā var nebūt nekādu simptomu. Tomēr izteiktāka astigmātisma gadījumā dažādos attālumos esoši objekti kļūst neskaidri, miglaini un met ēnu. No astenopiskām sūdzībām astigmātisma gadījumā var minēt acu nogurumu, galvassāpes, acu kairinājumu un periodisku miglošanos.

Cēloņi

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Astigmātisms var būt iedzimts un iegūts (pēc acs operācijām, ievainojumiem). Iedzimtu astigmātismu, kas nav lielāks par 0,5–1,0 D un redzes funkciju neietekmē, sastop bieži un uzskata par fizioloģisku. Savukārt pie lielas pakāpes astigmātisma, korekcija ir obligāta. Astigmātismu parasti koriģē ar brillēm un kontaktlēcām. Astigmātismu koriģē ar cilindrisku jeb astigmātisku stiprumu, kuram norāda virziena asi.