Atkarība

Atkarība ir piespiedu vēlēšanās pēc noteiktām vielām un/vai uzvedības veidiem, kas uz laiku samazina negatīvās izjūtas vai izraisa vēlamās sajūtas.

Created: 28. aprīlis, 2022. gads

Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Drukāt

Šī uzvedība tiek piekopta, lai gan vēlāk rada negatīvas sekas pašam lietotājam vai citām personām. Atkarība kā slimība neveidojas uzreiz, vienā dienā. Tā veidojas pakāpeniski, notiekot izmaiņām cilvēka smadzeņu šūnās, kā rezultātā cilvēks zaudē spēju kontrolēt vielu vai procesu lietošanu, pat apzinoties lietošanas negatīvās sekas (veselības, sociālās un juridiskās). To, vai un cik ātri cilvēks kļūst atkarīgs no noteiktu vielu vai procesu lietošanas, nosaka ļoti daudz dažādu faktoru. Katram cilvēkam tas var būt ļoti individuāli, tāpēc šajā ziņā neviens nevar paļauties uz citu cilvēku pieredzi, jo, kas vienam cilvēkam var būt tikai kā vienreizējs eksperiments vai īslaicīga aizraušanās, tas citam cilvēkam var beigties ar atkarību visas dzīves garumā.

Atkarība kā slimība ir ļoti bīstama, jo tā negatīvi ietekmē praktiski visas cilvēka dzīves jomas (attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem, lietotāja fizisko un garīgo veselību, mācību panākumus skolā, konkurētspēju darba tirgū u.c.). Cilvēku ar atkarības problēmām dzīves kvalitāte parasti ir zema, bet dažādu emocionālu traucējumu, paškaitējošas uzvedības, pašnāvību, sodāmības un mirstības risks ir ļoti augsts.

Atkarību veidi

Pastāv dažādi atkarību veidi un to dalījumu veidi, bet vienkāršākais atkarību dalījuma veids ir to dalījums divās lielās grupās:

Vielu atkarības jeb atkarība no dažādām vielām, piemēram, tabakas, alkohola, narkotiskajām vielām, medikamentiem u.c.;
Procesu atkarības jeb atkarība no dažādiem procesiem, piemēram, no viedierīču lietošanas (datora, mobilā telefona), datorspēlēm, azartspēlēm u.c.

Psihoaktīvo vielu grupas

Simptomu apraksts

Lai arī atkarības var būt dažādas, visiem atkarību veidiem kopīgas ir 4 pazīmes:

Kontroles zaudēšana: cilvēks vairs nespēj kontrolēt atkarību izraisošo vielu jeb lietošanas procesu, laiku, biežumu un daudzumu;
Noliegums: atkarīgs cilvēks visbiežāk atsakās atzīt problēmu un viņam nav nekādas motivācijas to risināt. Šis ir viens no būtiskākajiem posmiem ārstēšanas procesa uzsākšanā, jo nav iespējams risināt atkarības problēmas, ja cilvēks neatzīst, ka ir kļuvis atkarīgs;
Nepārvarama tieksme: nepārvarama, spēcīga, uzmācīga tieksme atgriezties pie noteiktās vielas/procesa lietošanas. Dažādiem atkarības veidiem veidojas spilgtāk vai vājāk izteikta tieksme, kas izveidojas un nostiprinās dažādos laika periodos un var būt gan psiholoģiska, gan fiziska;
Bio-psiho-sociālas problēmas: jebkura atkarība rada problēmas visās cilvēka dzīves sfērās. Garīgā līmenī tā var izpausties kā vērtību deviācija, ideālu un normu maiņa, “aizliegtā” izpratnes nobīde. Fiziskā līmenī – kā veselības pasliktināšanās, izskata izmaiņas u.c. Starppersonu līmenī – kā attiecību pasliktināšanās vai pārtraukšana ar draugiem, ģimenes locekļiem, paziņām u.c. Psiholoģiskā līmenī – kā personības rakstura un komunikācijas stila izmaiņas, pašdestrukcija, izmaiņas kognitīvajos procesos – domāšanā, atmiņā u.c.

Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz atkarībām, nereti viens atkarības veids var nomainīt citu, vai arī – var veidoties atkarība no vairākām vielām un/vai procesiem.

Cēloņi

Atkarība ir biopsihosociāla slimība, kas nozīmē, ka tās pamatā ir trīs faktori:

Bioloģiskie faktori: nelabvēlīga iedzimtība, galvas smadzeņu patoloģija, somatiskas vai psihiskas saslimšanas esamība, vielu panesamība;
Psiholoģiskie faktori: zems pašvērtējums, vāja paškontrole, saskarsmes grūtības, mērķtiecības trūkums, nespēja pretoties vides spiedienam u.c.;
Sociālie faktori: attiecību problēmas ģimenē un/vai skolā, atkarības problēmas ģimenē, vielu pieejamība, kontakti ar atkarīgajiem vienaudžiem, iecietīga attieksme pret psihoaktīvo vielu lietošanu sabiedrībā u.c.

Saistītās ārstu specialitātes

Psihoterapeits

Narkologs

Informatīvie materiāli

Apreibinošās vielas un atkarības veidošanās

Apreibinošo vielu (narkotiku, alkohola u.c.) lietošana rada atkarību.

Padomi, ko darīt, lai pusaudzis nesāktu lietot narkotikas

Profilakses darbs ir daudz efektīvāks nekā ārstēšana un psihosociālās rehabilitācijas darbs pēc tam, kad atkarība jau ir izveidojusies.

Padomi vecākiem, ja pusaudzis sācis lietot narkotiskās vielas

Nereti pusaudža atkarības ārstēšanas procesā ir svarīgi, lai vienlaikus arī viņa vecāki būtu gatavi strādāt ar sevi.

Ko darīt vecākiem, ja pusaudzis sācis smēķēt

Smēķēšana vai citu apreibinošu lietošana, kā arī citas pieaugušo darbības, ir tikai simbols, ar kuru tiek demonstrēta tieksme pēc neatkarības no vecākiem.

Alkohols

legāls, iegādāšanās un lietošana atļauta no 18 gadu vecuma.

Smēķēšana

Smēķēšana ir sabiedrībā pieņemta atkarība un pilngadīgiem cilvēkiem likumīga, kas to padara vēl bīstamāku. Smēķētāji bieži jūt apkārtējo spiedienu turpināt šo ieradumu, jo parasti šis process saistīts ar socializēšanos ar citiem smēķēšanas laikā.