Balss saišu parēze
Balss saišu parēze ir balss saišu nekustīgums vai mazkustīgums, ko izraisa pārejošs vai nepārejošs balsenes motora nerva (nervs, kas atbild par kustību nodrošināšanu) bojājums.
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Tas ir otrais/trešais biežākais iedzimta stridora iemesls. Stridors ir augstas frekvences pīkstoša skaņa elpošanas laikā.
Simptomu apraksts
Balss saišu parēze var būt vienpusēja, ja bojājums bijis vienā pusē, vai abpusēja, ja bojājums bijis abās pusēs.
Vienpusēja parēze: balss aizsmakums, neskanīga vai klusa raudāšana, neliels stridors, var būt neliela elpošanas nepietiekamība, rīšanas traucējumi.
Abpusēja parēze: parasti balss izmaiņas nevēro vai arī tās ir nelielas, stridors, elpošanas nepietiekamība, rīšanas traucējumi.
Cēloņi
- Dzemdību trauma;
- Pēc ķirurģiskas operācijas (sirds, krūškurvja operācija);
- Neiroloģiskas saslimšanas (Chiari malformācija (iedzimta slimība, pie kuras notiek galvas smadzeņu aizmugurējās daļas un smadzenīšu noslīdēšana, saspiežot galvas un muguras smadzenes), smaga hipoksija (skābekļa nepietiekamība), iedzimta hidrocefālija (smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās smadzenēs) u.c.);
- Citas iedzimtas elpceļu anomālijas – laringomalācija (iedzimts balsenes defekts), traheobronhomalācija (iedzimta trahejas patoloģija), zemsaišu rajona stenoze jeb sašaurinājums;
- Jatrogēns jeb ārsta rīcības rezultātā radies iemesls;
- Idiopātisks jeb neskaidrs iemesls.
Izmeklējumu apraksts
Lai apstiprinātu balss saišu parēzi, ārsts veic balsenes endoskopisku izmeklēšanu, kuras laikā tieva, fleksibla caurulīte ar kameru galā tiek ievietota cauri degunam vai mutei līdz balsenei. Šo izmeklējumu iespējams veikt vietējā anestēzijā vai narkozē. Lai izmeklējums vietējās anestēzijas laikā būtu informatīvs, ļoti svarīga bērna sadarbība ar ārstu, tādēļ parasti šo izmeklējumu bērniem veic narkozē. Ļoti svarīga ir medicīnisko datu iegūšana no bērna vecākiem par dzemdību norisi, iepriekš veiktajām operācijām un blakusslimībām. Papildu izmeklējumus nozīmē, lai izvērtētu parēzes iespējamo iemeslu, tā var būt ultrasonogrāfija, rentgenizmeklējums vai datortomogrāfija.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana galvenokārt atkarīga no simptomu smaguma, īpaši elpošanas nepietiekamības. Pirms apsvērt ķirurģisku iejaukšanos, uzrauga bērna veselības stāvokli un izvērtē skābekļa līmeni asinīs. Jāņem vērā, ka jebkura elpceļu infekcija var pastiprināt elpošanas nepietiekamību. Ja elpošanas nepietiekamība ir izteikta, rekomendē traheostomas ievietošanu. Traheostoma ir speciāla caurule, ko ievieto kaklā ķirurģiskas operācijas ceļā un savieno kakla priekšpusi ar traheju (elpceļu daļa zem balsenes), tādējādi pacients spēj brīvi elpot, jo tiek apieta balsene.
Bērnam ar rīšanas traucējumiem rekomendē biezināt šķidru pārtiku un dzērienus un darboties kopā ar rehabilitologu, lai uzlabotu rīšanu. Bērniem ar balss piesmakumu un neskanīgu balsi iesaka nodarbības ar fonopēdu, lai uzlabotu balss funkciju.
Bērniem ar balss saišu parēzi novēro arī spontānu atveseļošanos, kas parasti notiek divu gadu laikā, bet literatūrā ir aprakstīti arī gadījumi, kad atveseļošanās notikusi pēc 11 gadiem un vēlāk.
Traheostomija ir atgriezeniska operācija, un bērniem, kam atjaunojas balss saišu kustīgums, cauruli izņem. Pastāv arī permanentas jeb neatgriezeniskas operācijas, kuru nepieciešamību izvērtē individuāli atkarībā no bērna simptomiem.