Mentālā veselība
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
Bipolāri afektīvi traucējumi
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir garastāvokļa svārstību traucējumi, kad depresijas jeb pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar mānijas jeb paaugstinātas aktivitātes periodiem.
Attēls
Created: 4. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 12. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 12. decembris, 2022. gads
Drukāt
Vārds “bipolārs” nozīmē to, ka garastāvoklis svārstās no izteiktas nomāktības uz izteiktu pacilātību, bet vārds “afektīvs” apzīmē ar emocijām saistītu stāvokli.
Nelielas garastāvokļa svārstības, kad kādu brīdi ir sliktāks garastāvoklis, nespēks un nevēlēšanās neko darīt, bet citu brīdi ir pozitīvs noskaņojums un labas darba spējas, ir piedzīvojis katrs. Taču, ja garastāvokļa un emocionālo reakciju svārstības kļūst izteiktas, traucē ikdienā veikt savus pienākumus un rada problēmas savstarpējās attiecībās, tas var liecināt par garastāvokļa traucējumiem, kam nepieciešama ārstēšana.
Bipolāri afektīvi traucējumi var sākties jau pusaudžu vecumā, taču biežāk tos diagnosticē pēc 20 gadu vecuma.
Simptomu apraksts
Bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā depresīvi simptomi mijas ar hipomāniju vai māniju, kam var pievienoties pat psihotiski simptomi (murgu idejas un halucinācijas).
Depresijas simptomi:
- Nomākts garastāvoklis;
- Interešu un prieka zudums;
- Nogurdināmība, enerģijas trūkums;
- Pašapsūdzošas domas, kauna un vainas sajūta;
- Pazemināts pašvērtējums;
- Domas par nāvi vai pašnāvību;
- Nespēja pieņemt lēmumus, plānot;
- Koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, domāšanas gausums;
- Miega un apetītes izmaiņas;
- Palēninātas kustības un runa.
Mānijas simptomi:
- Eiforisks un pacilāts garastāvoklis;
- Paaugstināts pašvērtējums;
- Paātrināta domāšana;
- Cilvēks ir daudzrunīgs, grūti pārtraucams, familiārs, rodas iespaids, ka viņa domas skrien ātrāk, nekā mēle tās spēj izrunāt;
- Grūti koncentrēties jebkādai darbībai, tādēļ var rasties problēmas skolā vai darbā;
- Viegli aizkaitināms, dusmīgs, satraukts, reizēm pat agresīvs;
- Var uzsākt realizēt lielus projektus, paņemt bankā nepārdomātus kredītus, nesaprātīgi tērēt naudu, iesaistīties riskantās attiecībās, bez apdomāšanās izvēlēties seksuālus partnerus vai stāties laulībā ar iepriekš nepazīstamu cilvēku;
- Samazināta vajadzība naktīs gulēt (var negulēt pat vairākas diennaktis pēc kārtas);
- Nav kritikas par savu rīcību un emocionālo stāvokli;
- Uz ierosinājumu apmeklēt ārstu reaģē ar dusmām.
Simptomu vieglāka izpausme tiek dēvēta par hipomāniju.
Attēls
Cēloņi
Noteikts bipolāri afektīvo traucējumu iemesls nav zināms, taču ir zināmi vairāki faktori, kas varētu būt saistīti ar bipolāru traucējumu rašanos un attīstību:
- Izmaiņas smadzeņu struktūrā, ķīmisko vielu darbībā un hormonu līdzsvara izmaiņas;
- Risku saslimt palielina, ja ģimenē ir bijuši līdzīgi traucējumi;
- Gēni, kas padara “ievainojamāku” pret bipolāri afektīvu traucējumu attīstību;
- Ilgstošs stress, alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana, nozīmīgas dzīves izmaiņas (piemēram, tuvinieka nāve) var provocēt bipolāru afektīvu traucējumu veidošanos.
Vispārējā populācijā bipolāri afektīvi traucējumi skar 1-2% iedzīvotāju. Aptuveni pusei no visiem gadījumiem traucējumi sākas pirms 25 gadu vecuma. Tie vienādi skar gan sievietes, gan vīriešus dažādās sociālajās grupās. Vairāk nekā 2/3 cilvēku ar bipolāri afektīvajiem traucējumiem ir vismaz viens tuvs radinieks ar šo pašu traucējumu, kas liecina par šīs slimības pārmantojamību.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Bipolāri afektīvu traucējumu gadījumā ārstēšana notiek psihiatra pārraudzībā. Ārstēšanā tiek izmantoti medikamenti un psihoterapija. Galvenie medikamenti, kas tiek izmantoti ir garastāvokļa stabilizatori, kas efektīvi līdzsvaro garastāvokli, taču nepieciešamības gadījumā var tikt nozīmēti arī citi, piemēram, līdzekļi ar nomierinošu efektu, antidepresanti.
Nozīmīga loma ārstēšanā ir arī psihoterapijai. Psihoterapiju neveic, kad pacientam ir dziļa depresijas vai mānijas epizode, bet gan periodā, kad stāvoklis ir mēreni stabils. Tā var veicināt izpratni par slimības gaitu un izpausmēm, iemāca atpazīt brīdinājuma signālus, kas liecina par slimības saasinājumu, un piemērot dzīvesveidu tā, lai tas neprovocētu atkārtotas slimības uzliesmojumu. Viens no efektīvākajiem psihoterapijas veidiem bipolāri afektīvu traucējumu ārstēšanā ir kognitīvi biheiviorālā terapija.
Kopā ar medikamentiem psihoterapija var mazināt bipolāri afektīvo traucējumu simptomātiku, veicināt pacienta izpratni par ārstēšanās nepieciešamību un līdzestību, uzlabot dzīves kvalitāti un funkcionēšanu. Gadījumos, kad slimības paasinājuma laikā cilvēks apdraud sevi vai apkārtējos, nepieciešama ārstēšanās stacionārā.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas