Bronhektāzes
Bronhektāzes ir cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi. Ir divu veidu bronhektāzes – iegūtas un iedzimtas. Iegūtās veidojas pēc plaušu vai pleiras iekaisuma.
Atjaunots: 10. maijs, 2023. gads
Pleira ir apvalks, kas klāj plaušu ārējo un krūškurvja sienas iekšējo virsmu. Tiem sadzīstot, veidojas rētaudi, kas ievelk bronhu sienu, veido deformācijas (bronhu paplašinājumus), kur var uzkrāties gļotas. Rezultātā veidojas krēpas, kas tālāk var veicināt infekciju un iekaisumu.
Simptomu apraksts
- Klepus – mitrs, atklepojošs, visbiežāk no rītiem pēc pamošanās;
- Krēpas – dzeltenās vai zaļās nokrāsas, var būt biezas;
- Sēkšana vai svilpojoša skaņa elpošanas laikā;
- Asins piejaukums krēpās (var būt uzliesmojuma laikā);
- Elpas trūkums (var būt uzliesmojuma laikā);
- Lielāka vecuma bērni var sūdzēties par sāpēm, spiedošu sajūtu krūtīs;
- Aizdusa vai nogurums (var būt uzliesmojuma laikā)
- Drudzis, drebuļi (var būt uzliesmojuma laikā)
- Bungvālīšu pirksti, pulksteņstikla nagi.
Saistīto simptomu saraksts
Cēloņi
Iegūtas bronhektāzes veidojas pēc plaušu vai pleiras iekaisuma. Tās iedala divās kategorijās: cistiskās fibrozes bronhektāzes un ne-cistiskās fibrozes bronhektāzes. Iegūtu bronhektāžu iemesli var būt dažādi: gan pēc pārslimotām elpceļu infekcijas slimībām, gan pie imūnās sistēmas defektiem, gan no skropstiņu epitēlija funkcijas traucējumiem. Iedzimtas bronhektāzes veidojas dzimšanas brīdī. Tās novēro vairāku iedzimtu sindromu gadījumā.