Acs priekšējo daļu izmaiņas
Acs priekšējo daļu izmaiņas cukura diabēta gadījumā.
2. tipa cukura diabēts (2TCD) ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo paaugstināts cukura līmenis asinīs insulīna darbības traucējumu dēļ.
Insulīns ir hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Tas organismam nepieciešams, lai būtu iespējams izmantot ar ēdienu uzņemtos ogļhidrātus enerģijas iegūšanai.
2TCD parasti attīstās pakāpeniski vairāku gadu laikā, tādēļ bieži sākotnēji nav nekādu sūdzību. Kad cukura līmenis jau ir būtiski paaugstinājies, parādās šādas sūdzības – slāpes, bieža urinācija, nogurums, svara zudums.
2TCD iemesli ir kombinēti – iedzimtības un dzīvesveida noteikti. Ģenētiski tiek pārmantota samazināta organisma jutība pret insulīnu, savukārt dzīvesveida noteiktie riski saistīti ar palielinātu ķermeņa svaru. Bērniem līdz desmit gadu vecumam 2TCD nav raksturīgs. Vecākiem bērniem galvenie riska faktori ir palielināts svars un 2TCD tuviem radiniekiem. Latvijā 2TCD bērniem līdz 18 gadu vecumam sastopams salīdzinoši reti, taču valstīs ar izteiktu bērnu aptaukošanos šādu pacientu ir daudz vairāk, un kopumā pasaulē pieaug to bērnu skaits, kuri slimo ar 2TCD.
Plānveida izmeklējumi 2TCD izslēgšanai jāveic pie ģimenes ārsta (ĢĀ) visiem bērniem pēc desmit gadu vecuma, kuriem ir virssvars vai aptaukošanās un ģimenē ir 2TCD pacienti. Nereti šiem bērniem ir arī paaugstināts asinsspiediens un izmainīti tauku vielmaiņas rādītāji (holesterīns un triglicerīdi). Ja bērnam ir diabētam raksturīgās pazīmes (slāpes, bieža urinācija (sevišķi naktī), svara zudums bez iemesla), nekavējoties jāvēršas pie ĢĀ.
Pamatizmeklējumi:
Papildu izmeklējumi:
2TCD ārstēšana jāsāk ar dzīvesveida maiņu: uztura plānošanu, ēšanas ieradumu maiņu, fizisko aktivitāšu palielināšanu. Ja sešu mēnešu laikā neizdodas sasniegt labu diabēta kontroli, bērniem no desmit gadu vecuma terapijā var pievienot medikamentu metformīnu, kas samazina cukura (glikozes) veidošanos aknās, tādējādi mazinot cukura līmeni asinīs. Papildus var būt arī neliels apetīti mazinošs efekts. Biežākās iespējamās blaknes ir gremošanas traucējumi: vēdersāpes, slikta dūša, caureja. Parasti šos simptomus kontrolē ar metformīna devas pielāgošanu. Bērniem ar 2TCD un izteiktu aptaukošanos no 12 gadu vecuma lietošanai ir apstiprināts jauns medikaments liraglutīds, kas pieder pie medikamentu grupas, ko sauc par cilvēka glikagonam līdzīgo peptīdu–1 (Glucagon-like-peptide-1). Šis medikaments regulē apetīti, palielinot sāta sajūtu un mazinot vēlmi ēst, kā arī veicina insulīna izdalīšanos tikai pie cukura līmeņa paaugstināšanās pēc ēšanas.
2TCD profilakse ir ļoti būtiska. Ģenētiku izmainīt nav iespējams, taču mērķtiecīgas dzīvesveida izmaiņas – uztura un fizisko aktivitāšu plānošana pirms 2TCD sākuma – var slimību novērst vai būtiski attālināt tās sākumu, bet jau esošas slimības gadījumā ļauj to kontrolēt bez medikamentiem.
Ja ir aizdomas par 2TCD, iepriekš minētās pazīmes vai riska faktori, jāvēršas pie ĢĀ un jāveic sākotnējie izmeklējumi. Ja rezultāti atbilst diabēta kritērijiem, pacients jānosūta pie endokrinologa. Ārstēšanas procesā noteikti jāpiesaista dietologs vai uztura speciālists. Endokrinologs vai dietologs lemj, vai pacients jānosūta uz svara korekcijas programmu. Individuāla fizisko aktivitāšu plāna izstrādāšanā piedalās fizioterapeits.
Jauniešiem ar 2TCD nereti ir palielināts psiholoģisko traucējumu risks: trauksme, depresija, uzvedības traucējumi, „stresa ēšana”. Tas apgrūtina gan diabēta, gan svara kontroli. Bērniem ar 2TCD ieteicams veikt psiholoģisku izvērtēšanu – depresijas un trauksmes skrīningu, nepieciešamības gadījumā nosūtot pie psihiatra.
Acs priekšējo daļu izmaiņas cukura diabēta gadījumā.
Diabēta rokasgrāmata bērniem.
Otrais, papildinātais izdevums
Autores: Vīva Ieviņa, Una Lauga-Tuņina
Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas saslimšana, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ.