Pārlekt uz galveno saturu

Cukura diabēts (2. tipa)

2. tipa cukura diabēts (2TCD) ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo paaugstināts cukura līmenis asinīs insulīna darbības traucējumu dēļ.

Attēls
diabeta tipi
Created: 27. septembris, 2021. gads
Atjaunots: 1. jūlijs, 2024. gads

Insulīns ir hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Tas organismam nepieciešams, lai būtu iespējams izmantot ar ēdienu uzņemtos ogļhidrātus enerģijas iegūšanai.

Simptomu apraksts

2TCD parasti attīstās pakāpeniski vairāku gadu laikā, tādēļ bieži sākotnēji nav nekādu sūdzību. Kad cukura līmenis jau ir būtiski paaugstinājies, parādās šādas sūdzības – slāpes, bieža urinācija, nogurums, svara zudums.

Cēloņi

2TCD iemesli ir kombinēti – iedzimtības un dzīvesveida noteikti. Ģenētiski tiek pārmantota samazināta organisma jutība pret insulīnu, savukārt dzīvesveida noteiktie riski saistīti ar palielinātu ķermeņa svaru. Bērniem līdz desmit gadu vecumam 2TCD nav raksturīgs. Vecākiem bērniem galvenie riska faktori ir palielināts svars un 2TCD tuviem radiniekiem. Latvijā 2TCD bērniem līdz 18 gadu vecumam sastopams salīdzinoši reti, taču valstīs ar izteiktu bērnu aptaukošanos šādu pacientu ir daudz vairāk, un kopumā pasaulē pieaug to bērnu skaits, kuri slimo ar 2TCD.

Izmeklējumu apraksts

Plānveida izmeklējumi 2TCD izslēgšanai jāveic pie ģimenes ārsta (ĢĀ) visiem bērniem pēc desmit gadu vecuma, kuriem ir virssvars vai aptaukošanās un ģimenē ir 2TCD pacienti. Nereti šiem bērniem ir arī paaugstināts asinsspiediens un izmainīti tauku vielmaiņas rādītāji (holesterīns un triglicerīdi). Ja bērnam ir diabētam raksturīgās pazīmes (slāpes, bieža urinācija (sevišķi naktī), svara zudums bez iemesla), nekavējoties jāvēršas pie ĢĀ.

Pamatizmeklējumi:

  •  asins analīzes tukšā dūšā, lai noteiktu cukura līmeni;
  • neskaidros gadījumos tiek veikts glikozes tolerances tests. Pirms izmeklējuma nedrīkst ēst vismaz astoņas stundas. Tiek paņemtas asins analīzes, lai noteiktu cukura līmeni, tad jāizdzer glikozes šķīdums (tas ir šķebinoši salds, tādēļ līdzi var paņemt nedaudz citronu sulas, ko pievienot dzērienam garšas uzlabošanai). Divas stundas jāatrodas laboratorijas tuvumā – nedrīkst ēst, jāsēž uz vietas, pēc tam tiek paņemts otrs asins paraugs cukura noteikšanai.

Papildu izmeklējumi:

  • rīta urīna analīze;
  • glikohemoglobīna līmenis asinīs (raksturo vidējo cukura līmeni asinīs pēdējo trīs mēnešu laikā);
  • vielmaiņas izvērtēšanai veic arī asins analīzes aknu un vairogdziedzera funkcijas pārbaudei, un holesterīnu analīzes (lipidogrammu);
  • noteikti jāizmēra un jāizvērtē asinsspiediens. Izmainītu rezultātu gadījumā mērījumi jāveic atkārtoti un jādokumentē;
  • atkarībā no sākotnējo izmeklējumu rezultātiem jālemj par papildu pārbaudēm: acu ārsta (oftalmologa) konsultāciju, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju, albumīna noteikšanu urīnā.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

2TCD ārstēšana jāsāk ar dzīvesveida maiņu: uztura plānošanu, ēšanas ieradumu maiņu, fizisko aktivitāšu palielināšanu. Ja sešu mēnešu laikā neizdodas sasniegt labu diabēta kontroli, bērniem no desmit gadu vecuma terapijā var pievienot medikamentu metformīnu, kas samazina cukura (glikozes) veidošanos aknās, tādējādi mazinot cukura līmeni asinīs. Papildus var būt arī neliels apetīti mazinošs efekts. Biežākās iespējamās blaknes ir gremošanas traucējumi: vēdersāpes, slikta dūša, caureja. Parasti šos simptomus kontrolē ar metformīna devas pielāgošanu. Bērniem ar 2TCD un izteiktu aptaukošanos no 12 gadu vecuma lietošanai ir apstiprināts jauns medikaments liraglutīds, kas pieder pie medikamentu grupas, ko sauc par cilvēka glikagonam līdzīgo peptīdu–1 (Glucagon-like-peptide-1). Šis medikaments regulē apetīti, palielinot sāta sajūtu un mazinot vēlmi ēst, kā arī veicina insulīna izdalīšanos tikai pie cukura līmeņa paaugstināšanās pēc ēšanas.

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija

Profilakse

2TCD profilakse ir ļoti būtiska. Ģenētiku izmainīt nav iespējams, taču mērķtiecīgas dzīvesveida izmaiņas – uztura un fizisko aktivitāšu plānošana pirms 2TCD sākuma – var slimību novērst vai būtiski attālināt tās sākumu, bet jau esošas slimības gadījumā ļauj to kontrolēt bez medikamentiem.

Speciālisti, pie kā vērsties

Ja ir aizdomas par 2TCD, iepriekš minētās pazīmes vai riska faktori, jāvēršas pie ĢĀ un jāveic sākotnējie izmeklējumi. Ja rezultāti atbilst diabēta kritērijiem, pacients jānosūta pie endokrinologa. Ārstēšanas procesā noteikti jāpiesaista dietologs vai uztura speciālists. Endokrinologs vai dietologs lemj, vai pacients jānosūta uz svara korekcijas programmu. Individuāla fizisko aktivitāšu plāna izstrādāšanā piedalās fizioterapeits.

Psiholoģiskais atbalsts

Jauniešiem ar 2TCD nereti ir palielināts psiholoģisko traucējumu risks: trauksme, depresija, uzvedības traucējumi, „stresa ēšana”. Tas apgrūtina gan diabēta, gan svara kontroli. Bērniem ar 2TCD ieteicams veikt psiholoģisku izvērtēšanu – depresijas un trauksmes skrīningu, nepieciešamības gadījumā nosūtot pie psihiatra.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

Saistītas tēmas

Diabēts

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas saslimšana, kuru raksturo paaugstināts glikozes (cukura) līmenis asinīs insulīna trūkuma, insulīna darbības traucējumu vai abu šo iemeslu kombinācijas dēļ.