Ginekoloģija
Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.
Dzemdes piedēkļu torsija
Dzemdes piedēkļu torsija ir olvadu un/vai olnīcas sagriešanās ap savu asi. Bieži vien vienlaikus ir arī cistisks veidojums – olnīcā, blakus olnīcai vai olvadā.
Attēls
Created: 15. decembris, 2021. gads
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads
Drukāt
Dzemdes piedēkļu torsija ir olvadu un/vai olnīcas sagriešanās ap savu asi. Bieži vien vienlaikus ir arī cistisks veidojums – olnīcā, blakus olnīcai vai olvadā.
Attēls
Šī saslimšana neapdraud pacientes dzīvību. Tomēr, ja torsija nav laikus novērsta, skartie orgāni var iet bojā un tas var traucēt auglībai nākotnē. Jāņem vērā, ka sievietei ir divas olnīcas un divi olvadi. Pat tad, ja vienas puses orgāni izņemti, menstruācijas parasti ir regulāras un ir iespējama arī grūtniecības iestāšanās. Nav noteikts laiks kopš sūdzību sākuma, pēc kura jau var droši paredzēt, ka orgāni nebūs dzīvotspējīgi. Tas ir ļoti individuāli un atkarīgs no dažādiem faktoriem (orgāna, kurš ir sagriezies, cik reizes ap savu asi tas ir sagriezies u.c.) Diemžēl reizēm šī situācija var atkārtoties tajā pašā vai otras puses olnīcā/olvadā. Tādēļ pacientēm nepieciešamas regulāras kontroles pie ginekologa un nopietni jāizvērtē katra vēdersāpju epizode.
Simptomu apraksts
Sāpes vēderā, parasti vairāk vienā pusē. Sāpes bieži ir spazmveida. Bieži kopā ar tām ir vemšana vai slikta dūša. Starp sāpju lēkmēm var arī nebūt nekādu sūdzību.
Cēloņi
Dzemdes piedēkļu torsija biežāk sastopama meitenēm, kurām jau sākusies dzimumattīstība (pubertāte). Tas skaidrojams ar to, ka slimība ļoti bieži saistīta ar cistiskiem veidojumiem, kuri savukārt arī pārsvarā ir sastopami tieši pubertātes vecumā. Riska faktors ir arī intensīvas fiziskās aktivitātes. Kopumā šī saslimšana ir reta, tādēļ nav pamata ierobežot fiziskās aktivitātes, ja vien jau iepriekš nav konstatēts cistisks veidojums un ārsts jau noteicis ierobežojumus.
Izmeklējumu apraksts
Parasti paciente griežas uzņemšanas nodaļā ar sūdzībām par sāpēm vēderā, kurām var būt dažādi cēloņi. Ārsts vispirms apskatīs pacientu, iztaustīs vēderu, nozīmēs asins analīzes un papildus veiks vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Ja tajā konstatēs aizdomas par olnīcu problēmu, pieaicinās ginekologu, lai veiktu ginekoloģisko ultrasonogrāfiju. Reizēm sūdzības ir tik izteiktas, ka uzreiz veic diagnostisku laparoskopiju, lai precizētu diagnozi un veiktu ārstēšanu.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana ir ķirurģiska. Parasti ir iespējams veikt laparoskopiju. Tā ir mūsdienīga operācija bez lieliem iegriezumiem. Nav nepieciešams veikt laparotomiju – atvērta tipa operāciju. Operācijas laikā novērš orgānu sagriešanos ap savu asi un izņem cistisko veidojumu, maksimāli saudzējot orgānus – olnīcas, olvadus, dzemdi. Reizēm, ja sagriešanās ir notikusi laiku atpakaļ, olnīca vai olvads var būt nekrotizējušies (aizgājuši bojā). Tādā gadījumā, iespējams, jāveic bojā gājušā orgāna izņemšana. Citreiz skartie orgāni ir dzīvotspējīgi, bet tajos ir izteikta tūska, tādēļ uzreiz nav iespējams izņemt cistisko veidojumu. Šādā situācijā tiks novērsta tikai orgānu sagriešanās un ieplānota atkārtota operācija pēc apmēram 6–8 nedēļām, lai izņemtu cistisko veidojumu. Ārsts pēc operācijas informēs par to, kāda veida ķirurģiska manipulācija būs nepieciešama nākotnē. Pēc operācijas jāveic kontroles vizītes pie ginekologa. Par to biežumu paciente būs informēta individuāli.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Profilakse
Profilakse šai saslimšanai nav iespējama. Katras sūdzības par sāpēm vēderā jāuztver nopietni un jāgriežas pie ārsta. Reizēm var sagriezties tieši iekaisis olvads, kurā ilgstošā iekaisuma dēļ ir izveidojies maisveidīgs paplašinājums. Olvada iekaisuma profilakse ir izvairīšanās no inficēšanās ar seksuāli transmisīvām infekcijām.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas