Briļļu pielaikošana un izgatavošana bērniem
Briļļu galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnam labu redzi.
Eksotropija ir šķielēšana uz ārpusi ar vienu aci.
Eksotropija (skat. 1. att.) var būt pastāvīga vai periodiska. Tai ir vairāki veidi.
1. attēls. Zēns šķielē uz ārpusi ar kreiso aci
Fizioloģiska
Vizītes laikā, veicot izmeklēšanu, acu ārsts lielai daļai cilvēku atklāj nelielu slēpto šķielēšanu (eksoforija), taču tā ir normas robežās un nerada raizes. Jaundzimušajiem bieži vien šāda šķielēšana ir pārejoša, tā izzūd līdz 2–4 mēnešu vecumam.
Iedzimta
Tā ir ārkārtīgi reti sastopama šķielēšanas forma, kas sākas dzīves pirmajos sešos mēnešos un neizmainās. Biežāk sastopama orgānu sistēmu slimību gadījumā un var būt saistīta ar neiroloģiskām anomālijām.
Sensora
Neredzīgas vai slikti redzošas acs novirze uz ārpusi. Zīdaiņiem un maziem bērniem ar slikti redzošu vai aklu aci parasti attīstās šķielēšana uz iekšpusi , bet bērniem, kas vecāki par 2–4 gadiem, un pieaugušajiem acs parasti virzās uz ārpusi.
Periodiska
Šis ir visbiežāk sastopamais šķielēšanas veids, kas skar līdz pat 1 % iedzīvotāju. Parasti sākas bērnībā. Bērnam nogurstot, šķielēšana var sākt parādīties biežāk.
Konsekutīva jeb tāda, kas seko cita veida šķielēšanai
Tā rodas pacientiem, kam iepriekš bijusi šķielēšana uz iekšpusi. Dažos gadījumos tas notiek pēc tam, kad ķirurģiski pārmērīgi tika koriģēta šķielēšana uz iekšpusi.
Simptomus var pastiprināt ilgstoša lasīšana, darbi tuvumā un datora lietošana.
Neķirurģiska ārstēšana
Šīs terapijas efektivitāte ir dažāda, un atsevišķos gadījumos tā ir tikai īslaicīga.
Neķirurģiskā ārstēšana ietver oklūzijas jeb vienas acs aizlīmēšanu, briļļu lietošanu ar pārmērīgi stiprām mīnusa lēcām un konverģences vingrinājumus, ko izmanto, lai redzes asis tuvotos viena otrai. Attēla dubultošanās un acu noguruma mazināšanai var izmantot prizmas brilles (īpašas briļļu lēcas, ko izraksta redzes speciālists), kuras parasti lieto, ja abas acis kopā nestrādā pareizi. Tomēr bērniem prizmas brilles neizraksta! Dažkārt šķielēšanu uz ārpusi var uzlabot, ārstējot pamatā esošos redzes traucējumus, piemēram, lēcas apduļķojumu (katarakta), neasu redzi (refrakcijas traucējumi), “slinko aci” (ambliopija).
Ķirurģiska ārstēšana
Operāciju veic, lai saglabātu vai atjaunotu abu acu saskaņotu darbību (binokulārās funkcijas). To var veikt arī attēla dubultošanās un/vai kosmētiska defekta mazināšanai. Ilgtermiņā ķirurģiskās operācijas panākumi ir labāki, ja šķielēšana uz ārpusi ir periodiska, nevis pastāvīga, un pacientam operācijas laikā abas acis spēj strādāt saskaņoti. Joprojām pastāv domstarpības par labāko laiku operācijai.
Briļļu galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnam labu redzi.
Šķielēšana ir koordinācijas trūkums starp abām acīm.
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Biglan, A.W., Davis, J.S., Cheng, K.P., Pettapiece, M.C. (1996). Infantile exotropia. Journal of Pediatric Ophthalmology & Strabismus, 33(2): 79–84.
Kushner, B.J. (1988). Exotropic deviations: a functional classification and approach to treatment. American Orthoptic Journal, 38, 81–93.
Mojon-Azzi, S.M., Kunz, A., Mojon, D.S. (2011). The perception of strabismus by children and adults. Graefe’s Archive for Clinical and Experimental Ophthalmology, 249(5): 753-757.
Wright, K.W. (2015). Exotropia. Color atlas of strabismus surgery–strategies and techniques. 3rd ed. 2997, 42-51. Springer.
Exotropia - EyeWiki (aao.org) (skatīts 06.09.2021.)
Childhood Exotropia : Symptoms, Causes and* Management - (aimu.us) (skatīts 06.09.2021.)