Epidēmiskais parotīts jeb cūciņas
Epidēmiskais parotīts jeb cūciņas ir lipīga bērnu infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir rubulavīruss no paramiksovīrusu dzimtas.
Atjaunots: 8. februāris, 2023. gads
Pats par sevi epidēmiskais parotīts nav bīstama bērnu infekcijas slimība, taču bīstamība saistās ar slimības komplikācijām.
Bīstamas var būt šādas slimības komplikācijas:
- Smadzeņu apvalku iekaisums jeb meningīts;
- Galvas smadzeņu iekaisums jeb encefalīts;
- Sēklinieku iekaisums zēniem, kas nereti vīriešiem rada neauglību;
- Miokardīts jeb sirds muskulatūras iekaisums;
- Pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera iekaisums un dzirdes pavājināšanās.
Simptomu apraksts
Slimības inkubācijas periods ir 15–24 dienas (vidēji 19 dienas).
Trešdaļā gadījumu slimība norit asimptomātiski vai ar mazizteiktiem simptomiem. Simptomātiskas infekcijas gadījumā tās smagums variē no vidēji smagas augšējo elpceļu infekcijas līdz sistēmiskai vairāku orgānu iesaistei.
2–3 dienu laikā no pirmo, nespecifisko, saslimšanas simptomu parādīšanās brīža bērnam piepampst un sāp pieauss siekalu dziedzeri (tipiska epidēmiskā parotīta pazīme, kuru sastop 60-70% gadījumu). Bērns var sūdzēties par siekalu dziedzeru piepampumu un sāpēm apmēram nedēļu. Pietūkums var būt vienā sejas pusē, bet biežāk ir abpusējs.
Slimnieki var būt infekciozi 7 dienas pirms siekalu dziedzeru palielināšanās un aptuveni 9 dienas pēc tā. Visintensīvāko vīrusa izdali vidē novēro 2 dienas pirms un 5 dienas pēc siekalu dziedzeru palielināšanās.
! Grūtniecēm rubulavīruss var izraisīt spontānu abortu, savukārt nedzimušam bērnam sirds defektus.
Cēloņi
Rubulavīruss izplatās gaisa pilienu (elpojot, runājot, klepojot vai šķaudot) un kontakta (piemēram, ar slimnieka siekalām aptraipītiem priekšmetiem) ceļā.
Izmeklējumu apraksts
Epidēmisko parotītu diagnosticē klīniski (balstoties uz simptomiem un pazīmēm), un laboratoriski, ņemot iztriepi no vaigu gļotādas, lai ar molekulārās izmeklēšanas metodēm identificētu vīrusu. Laboratoriski tiek izmeklētas arī asinis, lai identificētu akūtās fāzes jeb IgM antivielas pret epidēmiskā parotīta vīrusu. Komplikāciju gadījumos ņem urīna vai cerebrospinālā šķidruma analīzes.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Epidēmiskā parotīta ārstēšana ir tikai simptomātiska un atbalstoša, atkarībā no simptomiem un to smaguma.
Kas jādara vecākiem? Ja ir aizdomas par drudzi, izmēriet bērnam temperatūru. Atkārtojiet mērījumu pēc 20 minūtēm. Ielieciet bērnu gultiņā un atbilstoši saģērbiet. Ja bērnam ir grūti norīt, dodiet viņam šķidru ēdienu un daudz dzert. Šķidrums palīdzēs novērst arī atūdeņošanās pazīmes. Dodiet bērnam prettemperatūras un pretsāpju līdzekļus atbilstoši bērna svaram. Ibuprofēnu 10 mg/kg vai paracetamolu 15mg/kg. Abi medikamenti ir pieejami suspensijas veidā. Maziem bērniem ir pieejamas paracetamola rektālās svecītes. Infekcijas gadījumā saslimušo uz deviņām dienām izolē no bērnu kolektīva un citām sabiedriskām vietām (piemēram, iepirkšanās centriem), lai izvairītos no kontakta ar citiem bērniem un grūtniecēm. Ja jums ģimenē ir citi bērni, kontaktpersonu izolācija jānodrošina 11–21 dienu.
Profilakse
Vakcinējiet bērnu! Vakcinācija pret epidēmisko parotītu Latvijā uzsākta 1983. gadā. Latvijas imunizācijas kalendārā bērni šo vakcīnu saņem kā kombinēto masalu, masaliņu un cūciņu vakcīnu.
Bērnam jāsaņem divas potes devas: pirmā deva 12–15 mēnešu vecumā, bet otrā deva 7 gadu vecumā. Saņemot 2 vakcīnas devas, aizsardzība ir mūžilga.
Speciālisti, pie kā vērsties
Nekavējoties izsauciet ārstu, ja jūsu bērnam ir sāpīgi sēklinieki un/vai sāpes vēdera lejasdaļā, sāpes krūtīs, vai ja bērnam ir stipras galvassāpes, nepatika pret gaismu un stīvs kakls.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMP)
Vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu iespējama ar kombinētu - MMP vakcīnu. Tā ir dzīva, novājināta vakcīna, kas, lai arī satur dzīvus, novājinātus vīrusus, tie ir pārāk vāji, lai izraisītu saslimšanu veseliem cilvēkiem un personām ar viegli nomāktu imūno atbildi.