Epiglotīts jeb uzbalseņa iekaisums
Epiglotīts ir viena balsenes skrimšļa – uzbalseņa – iekaisums, kas var apdraudēt dzīvību elpceļu sašaurinājuma dēļ. Šī saslimšana sastopama reti, bet var skart jebkura vecuma bērnu.
Atjaunots: 4. jūlijs, 2024. gads
Simptomu apraksts
Simptomi attīstās samērā strauji – stundas laikā, īpaši tas raksturīgs maziem bērniem, jo viņu balsene ir šaurāka nekā pusaudžiem un jauniešiem. Slimībai raksturīgi šādi simptomi ir izteiktas kakla sāpes, kuru dēļ bērns nevar norīt pat siekalas, tāpēc siekalojas, balss piesmakums, drudzis, uzbudināmība, nemierīgums, augstas frekvences pīkstoša skaņa elpojot – stridors, kas liecina par elpceļu sašaurināšanos (bīstams simptoms!). Stāvoklis atvieglojas, ja bērns ieņem sēdus pozīciju, noliecot ķermeņa augšdaļu uz priekšu.
Cēloņi
Epiglotītu visbiežāk izraisa bakteriāla infekcija, bet saslimšanu mēdz ierosināt arī uzbalseņa trauma, ko var izsaukt, piemēram, karstu dūmu ieelpošana.
Izmeklējumu apraksts
Ja ir aizdomas par epiglotītu, vispirms ārsts pārliecināsies, vai bērnam ir brīvi elpceļi un vai nav nepieciešama tūlītēja elpceļu atbalsta nodrošināšana. Ārsts izvērtē skābekļa līmeni asinīs. Tikai tad, kad ir pārliecība, ka bērna elpceļi ir brīvi, uzsāk tālāku izmeklēšanu.
Ārsts ļoti uzmanīgi veiks rīkles izmeklēšanu. Gadījumā, ja bērnam tas izraisa izteiktu satraukumu un nemieru, no šī izmeklējuma atturēsies, jo nemiers, stress un raudāšana var izraisīt balss saišu spazmu (līdzīgi kā krampis muskuļos), kas var kļūt par iemeslu pēkšņai elpceļu nepietiekamībai.
Diagnozes precizēšanai var nozīmēt kakla rentgenuzņēmumu, kurā redz tūskainu uzbalseni.
Lai apstiprinātu diagnozi, nav nepieciešams veikt asins analīzes. Tās ārsts nozīmē, lai izvērtētu pacienta vispārējo veselības stāvokli. Ja pastāv šaubas par diagnozi, ārsts var nozīmēt arī citus izmeklējumus.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Bērnam ar šo saslimšanu ārstēšanu nodrošina stacionārā, jo ir nepieciešama medicīnas personāla uzraudzība visu diennakti, lai kontrolētu elpceļu stāvokli, elpošanu un skābekļa līmeni asinīs. Ja elpceļi ir izteikti sašaurināti, radot elpošanas traucējumus, kā arī skābekļa līmenis asinīs ir zems, bērnam sniegs elpošanas atbalstu, kas parasti ir īslaicīgs – 72 stundas pēc terapijas uzsākšanas elpceļu tūska mazinās un bērns ir spējīgs elpot patstāvīgi. Elpošanas atbalstu var nodrošināt dažādos veidos: ar maskas palīdzību, caur kuru pievada skābekli; intubējot, kad bērnam caur muti vai degunu ievieto caurulīti kaklā; izteikti smagos gadījumos, kad nav iespējams veikt intubāciju, pacientam ievieto caurulīti jeb traheostomu kaklā no ārpuses.
Infekcijas ārstēšanai nozīmē antibakteriālo terapiju, ko sākumā ievada vēnā. Ārsts nozīmēs arī medikamentus, lai mazinātu citas bērna sūdzības, piemēram, sāpes un paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
Ja uzbalsenī konstatē abscesu jeb sastrutojumu, tad otolaringologs veiks abscesa ķirurģisku atvēršanu un drenāžu, lai evakuētu strutas. Šo procedūru veic vispārējā anestēzijā. Parasti pēc tam novēro strauju vispārējā stāvokļa uzlabošanos un simptomu mazināšanos.
Profilakse
Personīgās higiēnas ievērošana ir labākais veids, kā izvairīties no infekcijas:
- Regulāra roku mazgāšana (pēc atnākšanas mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas);
- Ja nav iespējams nomazgāt rokas, lietojiet roku dezinfekcijas līdzekļus;
- Šķaudīt un klepot, aizsedzot muti ar vienreizlietojamu mutautiņu vai elkoņa iekšējo virsmu;
- Neaiztikt seju (acis, muti un/vai degunu) ar netīrām rokām;
- Izmantot savus traukus, nedalīties ar tiem, īpaši slimošanas laikā;
- Rūpīgi nomazgāt traukus pēc sevis vai sava bērna, īpaši slimošanas laikā;
- Izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Speciālisti, pie kā vērsties
Epiglotīts ir potenciāli dzīvībai bīstama situācija, tādēļ var būt nepieciešama vairāku speciālistu – pediatra, otolaringologa, reanimatologa, infektologa – saskaņota terapija.
Ja bērns atsakās rīt cietu un jo īpaši šķidru uzturu sāpju dēļ, siekalojas, tāpēc ka nespēj norīt, ir ļoti augsta ķermeņa temperatūra un/vai parādās elpošanas grūtības – elpošanas laikā ievelkas muskuļi starp un/vai zem ribām, kā arī virs atslēgas kaula, elpošanas laikā novēro deguna spārnu cilāšanos un stridoru – augstas frekvences pīkstošu skaņu, nepieciešams steidzami vērsties Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā.