Epšteina-Barra vīrusa infekcija
Epšteina-Barra vīruss (EBV) ir herpes vīrusu grupai piederīgs vīruss, kas vairojas galvenokārt cilvēka imūnajās šūnās (B limfocītos), mutes un rīkles gļotādā, kā arī siekalu dziedzeros, un izraisa infekciozo mononukleozi.
Atjaunots: 11. aprīlis, 2023. gads
Reaktīvais hepatīts jeb aknu palielināšanās un aknu rādītāju paaugstināšanās notiek tāpēc, ka imūnās šūnas (inficētie leikocīti) izdala vielas, kas bojā aknu šūnas, bet pats vīruss aknu šūnās nenonāk. Šis mehānisms ir diezgan sarežģīts, bet norāda uz to, ka vīruss primāri neinficē hepatocītus (aknu šūnas), līdz ar to EBV izraisīts akūts aknu bojājums sastopams mazāk nekā 1% gadījumu.
Iespējama atkārtošanās
Aptuveni 90% pieaugušo ir piedzīvojuši pirmreizēju šī vīrusa infekciju, kas izpaužas ar iepriekšminētajiem simptomiem, bet, izslimojot šo vīrusu, tā aktivitāte norimst, un tas organismā paliek latentā jeb inaktivētā formā, līdzīgi kā visiem zināmie Herpes simplex vīrusi (aukstumpumpas). Dzīves laikā šis vīruss var reaktivēties, ja organisma imūnā sistēma ir novājināta, bet simptomi pie vīrusa reaktivācijas, salīdzinot ar pirmo reizi, mēdz būt mazāk izteikti un ātrāk pārejoši.
Simptomu apraksts
Tas, ka EBV atrodas un vairojas minētajos audos, arī izskaidro tipiskās infekciozās mononukleozes izpausmes: limfmezglu palielināšanos (piemēram, zem žokļa, padusēs, cirkšņos), kas var saglabāties vēl 3-4 nedēļas pēc akūtā perioda, liesas un aknas palielināšanos, radot reaktīva hepatīta ainu, ko bērns var izjust kā spiešanu labajā paribē, grūtības nogulēt uz sāniem, velkošas sāpes, kakla iekaisumu (mandeles var būt ar aplikumu vai bez), ārkārtīgi augstu temperatūru (pat 39-40℃), kas saglabājas ilgstoši, līdz pat divām nedēļām, ļoti raksturīga arī apgrūtināta elpošana caur degunu, kas saistīta ar lielu gļotādas tūsku, var būt sejas tūska, piepampuši acu plakstiņi un dažādi ādas izsitumi.
Cēloņi
Šis vīruss galvenokārt izplatās gaisa pilienu ceļā, taču, lai inficētos, ir nepieciešams salīdzinoši tuvs kontakts, piemēram, ar siekalām skūpsta laikā, šķaudot vai klepojot, izmantojot kopīgus higiēnas vai galda piederumus, dzimumakta ceļā, tāpat vīrusu bērnam var nodot māte caur placentu, ja grūtniece pirmreizēji inficējas pirms dzemdībām.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Tā kā pret vīrusu zāļu nav, ārstēšana ir tikai simptomātiska jeb cīnīšanās ar sekām un pašsajūtas uzlabošana.
- Paaugstināta temperatūra jāpazemina ar prettemperatūras līdzekļiem (ibumetīnu, paracetamolu u.c.).
- Sāpošam kaklam jālieto kaklā pūšamie līdzekļi vai sūkājamās tabletes.
- Ļoti daudz jālieto šķidrums! Nereti pusaudži un mazāki bērni nonāk slimnīcā tikai tāpēc, ka mājās pietiekami daudz nedzer un atūdeņojas.
- Jāievēro gultas un miera režīms! Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad infekciozās mononukleozes sindroma dēļ ir palielinātas aknas un liesa, jo fiziskas slodzes laikā šos orgānus iespējams viegli traumēt, un tie var plīst. Nekādas zāles pret to nav jālieto – tikai jāgaida, kad aknas un liesa dabiski atgūs iepriekšējo stāvokli, kas var prasīt pat vairākus mēnešus.
Ja ir augsta temperatūra, sāp kakls un mandelēm ir balts aplikums, ļoti bieži pirmās aizdomas ir par bakteriālu angīnu. Ārsti šādā situācijā izraksta antibiotiku amoksicilīnu. Tomēr pie Epšteina-Barra vīrusa tā nav pirmā un pareizā izvēle, jo antibiotiku grupa, kas der angīnai, ko izraisa streptokoka baktērija, nederēs pret Epšteina-Barra vīrusu. Amoksicilīns šādā situācijā var izraisīt spilgtus, masalām līdzīgus izsitumus, kas izskatās nejauki un ļoti lēni atkāpjas.
Antibiotikas Epšteina-Barra vīrusa ārstēšanai vajadzīgas vien tad, ja sākušās infekcijas izraisītas blaknes, piemēram, streptokoka baktērijas pievienošanās kaklā, un tad vislabāk derēs penicilīns.
Profilakse
Ļoti svarīgi bērniem jau no mazām dienām atgādināt zelta standartu, ka katram ir sava krūzīte, sava ūdens pudele, sava zobu suka, jo šādi var pasargāt sevi no svešiem vīrusiem un baktērijām.