Ēšanas traucējumi ir nopietni psihiskās un fiziskās veselības traucējumi.
Pusaudzes un jaunas sievietes pievērš pārlieku lielu uzmanību svaram un ēdienam, izmatojot radikālas notievēšanas metodes – badojoties, izraisot vemšanu, pārmērīgi sportojot. Vai, tieši otrādi, uzņem lieko svaru, nespējot kontrolēt apēstā daudzumu. Izplatītākie ēšanas traucējumi ir anoreksija, bulīmija, ortoreksija un kompulsīva pārēšanās. Ēšanas traucējumi ietekmē dažādas orgānu sistēmas, tajā skaitā reproduktīvo veselību. Līdz pat 80% meiteņu ar ēšanas traucējumiem ir arī menstruālā cikla traucējumi. Visbiežāk tie ir tad, ja ēšanas traucējumu dēļ rodas nepietiekams svars. Mēnešreižu traucējumi var būt arī tad, ja svars ir pārāk liels (piemēram, pārēšanās gadījumā). Šajā rakstā vairāk koncentrēsimies uz situācijām, kad svars ir pārāk mazs.
Atsevišķa slimību grupa ir atlēta triāde jeb relatīvs enerģijas deficīts sportā. Tā ir situācija, kad cilvēks sporto tik intensīvi, ka uzņemto kaloriju daudzums nenosedz patērēto. Šajā gadījumā svars var būt pat normāls, tomēr tik un tā organismam nepietiek enerģijas mēnešreižu nodrošināšanai.
Ēšanas traucējumu dēļ mēnešreizes pazūd pavisam vai arī kļūst vājas, neregulāras. Var izzust arī normālie izdalījumi no maksts. Var apstāties krūšu augšana un attīstība. Ja svars ir izteikti zems, krūšu izmērs var pat samazināties. Ja meitenei vēl nav bijušas mēnešreizes, tās var arī nesākties, kamēr saslimšana nav izārstēta.
SVARĪGI! Nākotnes auglība nesamazinās, ja mēnešreizes uz kādu laiku izzūd vai sākas vēlāk.
Sekas no ēšanas traucējumiem pusaudžu gados netraucēs palikt stāvoklī, ja tie ir izārstēti un mēnešreizes ir atsākušās.
Vēl viena sistēma, kas ļoti cieš no nepietiekama uztura, ir kauli. Kaulu blīvums sievietēm palielinās sievišķo hormonu ietekmē līdz pat 30 gadu vecumam. Ēšanas traucējumu gadījumā sievišķo hormonu līmenis ievērojami samazinās, tāpēc kaulu blīvums nespēj palielināties līdz tam paredzētajam līmenim. Var izveidoties tāda saslimšana kā osteoporoze. Osteoporozes gadījumā var būt nopietni kaulu (mugurkaula, gūžas) lūzumi.
Pusaudžu vecumā, kamēr menstruālais cikls vēl nav nostabilizējies, organisms ir ļoti jutīgs. Pat neliels svara zudums var izraisīt mēnešreižu traucējumus.
Asins analīzes. Nosaka dzimumhormonu līmeņus asinīs. Izslēdz citus iemeslus, kādēļ mēnešreizes izzudušas vai kļuvušas vājas.
Ginekologa konsultācija un ginekoloģiskā ultrasonogrāfija. Noskaidro iekšējo dzimumorgānu anatomiju, to attīstības pakāpi.
Atsevišķos gadījumos veic papildu izmeklējumus, piemēram, magnētisko rezonansi. Piesaista citus speciālistus (endokrinologu, gastroenterologu, u.c.).
Ja mēnešreižu nav vairāk nekā gadu, veic osteodensitometrijas izmeklējums. Tas ir speciāls rentgens, ar kura palīdzību nosaka kaulu blīvumu.
Galvenais mērķis ir atgūt un uzturēt normālu svaru. Jāēd veselīgi un jāsporto samērīgi. Kad normāls svars ir atgūts, mēnešreizes atjaunojas 6-12 mēnešu laikā. Papildus jālieto uztura bagātinātāji: kalcijs (1000 mg dienā) un D vitamīns (atbilstoši tā līmenim asinīs). Tie uzlabos kaulu vielmaiņu. Ļoti retos gadījumos nozīmē hormonus aizvietojošo terapiju ar sievišķajiem hormoniem, taču šai terapijai nav pierādīta pozitīva ietekme uz nākotnes seksuālo un reproduktīvo veselību. Ir jāārstē ēšanas traucējumi. Viena pati hormonu aizvietojošā terapija neatrisinās ēšanas traucējumu ietekmi uz kaulu veselību
SVARĪGI! Ja tiek atgūts svars, bet ēšanas traucējumi turpinās citā formā (piemēram, bulīmija, selektīva ēšana kā stingrs vegānisms), mēnešreizes var arī nesākties.
Galvenā profilakse ir nepieļaut ēšanas traucējumu attīstību. Ja tie radušies – pēc iespējas ātri tos ārstēt.
Piedāvājam video ierakstu no Jautājumu un atbilžu dienas kopā ar Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas speciālistiem, kurā tika pārrunāti jautājumi par neirālās attīstības traucējumu diagnostiku, uzvedības problēmām, ēšanas traucējumiem un depresiju bērnu un pusaudžu vidū.
Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.
