Pārlekt uz galveno saturu

Escherichia coli infekcija

Ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas.

Attēls
baktērijas
Created: 10. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 1. decembris, 2022. gads

E. coli (Escherichia coli) ir baktērijas, kas parasti dzīvo veselu cilvēku un dzīvnieku zarnu traktā. Lielākā daļa E. coli veidu ir nekaitīgi vai izraisa īslaicīgu caureju. Atsevišķi baktērijas celmi, piemēram, E. coli O157:H7 var izraisīt izteiktas sāpes vēderā, asiņainu caureju un vemšanu.

Ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas. Veseli pieaugušie parasti atgūstas no infekcijas ar E. coli O157:H7 nedēļas laikā. Maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar dzīvībai bīstamu slimības formu, kas izpaužas ar nieru mazspēju.

Komplikācijas jeb sarežģījumi Atsevišķiem cilvēkiem, īpaši maziem bērniem un vecākiem pieaugušajiem, var attīstīties dzīvībai bīstama nieru mazspējas forma, ko sauc par hemolītiski urēmisko sindromu.

Iespējamie inficēšanās veidi:

  • Lietojot inficētu pārtiku vai ūdeni;
  • Kontakta ceļā no cita cilvēka.

Riska faktori slimības attīstībai

Vecums. Maziem bērniem un vecākiem pieaugušajiem ir lielāks risks saslimt ar E. coli izraisītu slimību un ir risks nopietnākām infekcijas izpausmēm.

Novājināta imunitāte. Cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte – HIV infekcija, imūnsupresējoša terapija.

Gadalaiks. Lielākā daļa E. coli infekciju sastopamas vasaras mēnešos.

Samazināts kuņģa skābes līmenis. Kuņģa skābei ir zināma aizsargājoša loma pret E. coli. Ja ir nepietiekošs kuņģa skābes līmenis vai tiek lietotas zāles kuņģa skābes samazināšanai, var palielināties E. coli infekcijas risks.

Simptomu apraksts

E. coli O157:H7 infekcijas simptomi parasti sākas trīs vai četras dienas pēc saskares ar baktērijām. Bet var saslimt arī vienu dienu pēc saskares, kā arī vairāk nekā pēc nedēļas. Galvenās pazīmes ir caureja, kas var būt no vieglas un ūdeņainas līdz smagai un asiņainai, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vemšana.

Cēloņi

Ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas. Iespējams inficēties arī kontakta ceļā no cita cilvēka.

Tikai daži E. coli celmi izraisa caureju. E. coli O157:H7 celms pieder pie E. coli grupas, kas ražo spēcīgu toksīnu, kurš bojā tievās zarnas gļotādu. Tas var izraisīt asiņainu caureju. Apēdot šo baktēriju celmu, attīstās infekcija.

Atšķirībā no daudzām citām slimību izraisošām baktērijām, E. coli var izraisīt infekciju pat tad, ja uzņem tikai nelielu daudzumu baktēriju. Šī iemesla dēļ var saslimt, apēdot tikai nedaudz nepietiekami termiski apstrādātas gaļas vai norijot malku piesārņota baseina ūdens.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ja pierādīta minētā infekcija, tad ārstēšana un novērošana notiek stacionārā, kamēr ārsts pieņem lēmumu, ka ir droši doties mājās.

Profilakse

Nav vakcīnu vai medikamentu, kas var pasargāt no E. coli izraisītām slimībām, lai gan zinātnieki pēta iespējamās vakcīnas.

Lai samazinātu iespēju saslimt ar E. coli, izvairieties norīt ūdeni peldvietā (ezerā, baseinā), bieži mazgājiet rokas, izvairieties no nekvalitatīvu vai nezināmos apstākļos uzglabātu pārtikas produktu ēšanas un uzmanieties no inficēšanās no citas personas.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli