Faringīts (Rīkles iekaisums)
Faringīts ir rīkles iekaisums, kas parasti izpaužas ar diskomfortu vai sāpēm kaklā. Visbiežāk akūtu faringītu ierosina augšējo elpceļu vīrusi.
Atjaunots: 14. augusts, 2023. gads
Simptomu apraksts
Saslimšana var skart jebkura vecuma bērnus un jauniešus. Raksturīgākā pazīme ir diskomforts vai sāpes kaklā, kas parasti ir mērenas intensitātes. Visbiežāk sāpes kaklā pavada arī iesnas, klepus, balss piesmakums.
Cēloņi
Visbiežāk slimību ierosina augšējo elpceļu vīrusi, tajā skaitā gripas vīruss un koronavīruss, kas izplatās gaisa pilienu ceļā klepošanas vai šķaudīšanas laikā.
Izmeklējumu apraksts
Bērnam ar aizdomām par akūtu faringītu nepieciešams veikt kakla apskati jeb faringoskopiju, pielietojot špāteli. Izmeklēšanas laikā ārsts pievērš uzmanību mutes dobuma un rīkles gļotādai.
Ja radušās aizdomas par gripas vīrusu vai koronavīrusu, veic gripas vai koronavīrusa SARS-CoV-2 testu. Lai apstiprinātu diagnozi, nav nepieciešams veikt asins analīzes. Tās ārsts nozīmē, ja vēlas izvērtēt pacienta vispārējo stāvokli.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Tā kā akūta faringīta ierosinātājs parasti ir augšējo elpceļu vīruss, bērnam antibakteriālā terapija nav nepieciešama, jo tā cīnās tikai ar baktērijām. Vīrusa izraisītas saslimšanas gadījumā svarīga simptomātiska terapija, kuras mērķis ir mazināt un atvieglot bērna sūdzības, šim nolūkam izmanto pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus – paracetamolu vai ibuprofēnu (pirms lietošanas izlasiet medikamenta lietošanas instrukciju).
Svarīgi, lai bērns mājās atpūšas un uzņem pietiekami daudz šķidruma – ūdeni, tēju, sulu, kas nav izteikti salda vai skāba. Dodiet mīkstu un saudzējošu uzturu, jo bērnam rīšana rada sāpes.
Ja bērnam ir izteiktas sāpes, augsta temperatūra, viņš nespēj ēst un dzert, ārsts var pieņemt lēmumu par bērna novērošanu slimnīcā.
Profilakse
Personīgās higiēnas ievērošana ir labākais veids, kā izvairīties no infekcijas:
- Regulāra roku mazgāšana (pēc atnākšanas mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas);
- Ja nav iespējams nomazgāt rokas, lietojiet roku dezinfekcijas līdzekļus;
- Šķaudīt un klepot, aizsedzot muti ar vienreizlietojamu mutautiņu vai elkoņa iekšējo virsmu;
- Neaiztikt seju (acis, muti un/vai degunu) ar netīrām rokām;
- Izmantot savus traukus, nedalīties ar tiem, īpaši slimošanas laikā;
- Rūpīgi nomazgāt traukus pēc sevis vai sava bērna, īpaši slimošanas laikā;
- Izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Speciālisti, pie kā vērsties
Primārā ārstniecības persona angīnas gadījumā ir pediatrs. Atkarībā no slimības virzības, var būt nepieciešama atkārtota ārsta apskate vai pacienta stacionēšana.
Kad nepieciešama atkārtota ārsta apskate?
- Ja veselības stāvoklis neuzlabojas 24–48 stundu laikā;
- Ja veselības stāvoklis turpina pasliktināties, lai arī bērns lieto ārsta nozīmētus medikamentus;
- Ja bērns atsakās uzņemt šķidrumu;
- Ja bērnam joprojām ir drudzis un ļoti augsta ķermeņa temperatūra, lai arī viņš lieto ārsta nozīmētus medikamentus.
Kad jāvēršas Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā?
- Ja bērns ir izteikti saguris un novārdzis;
- Ja ir samazināts urīna daudzums, jo bērns nedzer.