Vakcinācija pret gripu
Gripa ir sezonāla, akūta, vīrusu ierosināta infekcija, kas mūsu platuma grādos ik gadu izplatās ziemas un pavasara sezonā. Efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija.
Ar gripu visvairāk slimo tieši bērni – gripas sezonā saslimst katrs trešais.
Ikgadējā statistika liecina, ka ar gripu visvairāk slimo tieši bērni. Bērni arī visvairāk izplata gripu, ātri inficējot ne tikai viens otru, bet arī vecākus, vecvecākus, bērnudārza un skolas pedagogus. Turklāt, bērni gripas vīrusu izdala ilgāk nekā pieaugušie – līdz pat 10-20 dienām, kā arī nepievērš tik lielu nozīmi roku un elpceļu higiēnai.
Gripa var izraisīt tādas smagas komplikācijas kā:
Par gripu var liecināt drudzis, klepus, kakla sāpes, iesnas vai aizlikts deguns bez iesnām, sāpes ķermenī vai “kaulu laušanas” sajūta, sāpes acu ābolos, galvassāpes, drebuļi, nogurums, dažkārt caureja un vemšana.
Gripas vīrusi izplatās galvenokārt ar sīkiem pilieniem, kas rodas slimniekam klepojot, šķaudot vai runājot. No inficēšanās brīža līdz pirmajiem gripas simptomiem parast paiet apmēram divas dienas.
Bieži vien gripas izraisīto komplikāciju dēļ ārstēšanā nepieciešamas arī antibiotikas.
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) atzinusi, ka efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija. Vakcinācija pret gripu pasargā cilvēku no saslimšanas ar gripu, kas samazina gripas izplatību sabiedrībā, tādejādi arī pasargājot īpaši uzņēmīgas personas no saslimšanas - mazos bērnus, vecākus cilvēkus, gŗūtnieces, cilvēkus ar hroniskām kaitēm un imūndeficītu. Vakcinācija mazina gripas komplikāciju risku, stacionēšanas skaitu un letalitāti gripas dēļ. Gripas vīrusa mainības dēļ, vakcinācija pret gripu ir jāveic katru gadu. Ik gadu Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Globalās gripas uzraudzības un reaģēšanas sistēma izziņo attiecīgajā sezonā cirkulējošos vīrusu celmus, kas jāizmanto gripas vakcīnu ražošanā.
Gripa ir sezonāla, akūta, vīrusu ierosināta infekcija, kas mūsu platuma grādos ik gadu izplatās ziemas un pavasara sezonā. Efektīvākā gripas profilakse ir vakcinācija.