Dzirde
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.
Holesteatoma ir patoloģiska plakanšūnu epitēlija (ādas šūnu) ieaugšana vidusausī un aizauss kaulā.
Nereti hronisku vidusauss iekaisumu pavada holesteatomas veidošanās. Holesteatoma parasti ir saistīta ar perforāciju bungplēvītē un veidojas atkārtotu akūtu vidusauss iekaisumu vai hroniska sekretora vidusauss iekaisuma rezultātā.
Hroniska vidusauss iekaisuma ar holesteatomu diagnostika • Papildus bērna slimības vēsturei un objektīvai izmeklēšanai ārsts veiks auss apskati jeb otoskopiju, lai vizualizētu hroniska vidusauss iekaisuma pazīmes un perforāciju bungplēvītē. • Bieži hronisks vidusauss iekaisums var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ, iespējams, ārsts nosūtīs bērnu dzirdes izmeklēšanai. • Ārsts paņems strutu paraugu no bērna auss ejas mikrobioloģiskai izmeklēšanai, lai mērķtiecīgi izvēlētos piemērotākos antibakteriālos līdzekļus. • Ārsts lūgs jūs veikt papildu radioloģiskus izmeklējumus – datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi ausij, lai precizētu holesteatomas izplatību un varētu noteikt piemērotāko ārstēšanas metodi.
Ārstēšana Parasti hronisku vidusauss iekaisumu ar holesteatomu ārstē ķirurģiski. Operācijas mērķis ir evakuēt holesteatomu, novērst hroniska vidusauss iekaisuma komplikāciju risku, slēgt bungplēvītes perforāciju un saglabāt un/vai atjaunot dzirdes funkciju.
Vismaz divus gadus pēc holesteatomas operācijas nepieciešama regulāra novērošana pie otorinolaringologa, lai savlaicīgi pamanītu iespējamu holesteatomas recidīvu.
Ļoti reti holesteatoma var būt iedzimta. Tas nozīmē, ka ādas šūnas nonākušas vidusausī pirms bērna dzimšanas.
Iespējamās komplikācijas Holesteatomai augot, tā var novest pie šādām komplikācijām: • Dzirdes kauliņu erozija. • Mastoidīts (iekaisums un infekcija aizauss kaulā). • Iekšējās auss bojājums. • Sejas nerva, kas kontrolē sejas muskuļu darbību, iekaisums.
Dzirde ir viena no būtiskākajām cilvēka maņām.