Ginekoloģija
Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.
Iedzimtas iekšējo dzimumorgānu anomālijas ir traucējumu grupa, kas ietver dzemdes, dzemdes kakla vai maksts iedzimtas īpatnības.
Var būt gan struktūru dubultošanās (piemēram, divas dzemdes, divas makstis), var būt arī iztrūkums – piemēram, dzemdes, dzemdes kakla vai maksts neesamība. Viena no biežākajām strukturālajām anomālijām ir maksts atveres aģenēzija. Tā ir normāli attīstīta dzemde, dzemdes kakls un maksts, bet makstij nav atveres, pa kuru izplūst mēnešreižu asinīm. Daļai cilvēku ar iedzimtām iekšējo dzimumorgānu anomālijām var būt arī nieru iedzimtas anomālijas – dubultniere, pakavveida niere un citas. Tas tādēļ, ka nieru un iekšējo dzimumorgānu attīstība embrionālā periodā (grūtniecības laikā) ir saistītas.
SVARĪGI! Lielākoties sievietēm ar iedzimtām iekšējo dzimumorgānu anomālijām ir normālas olnīcas, kurās veidojas olšūnas. Tas nozīmē, ka dzimumattīstība notiek normāli, bet var būt traucēta mēnešreižu sākšanās. Ja sievietei ir normāla dzemde, dzemdes kakls un maksts, bet nav olnīcu (vai tās nestrādā), to sauc par olnīcu disģenēzi.
Daļai cilvēku ar iedzimtām dzimumorgānu anomālijām var nebūt nekādu sūdzību. Sieviete var ar tām dzīvot, pat nenojaušot, ka tās eksistē.
Iespējamās sūdzības:
Šīs anomālijas attīstās grūtniecības periodā – meitenei esot mātes dzemdē. Reizēm to izraisa gēnu izmaiņas, citreiz tie ir faktori grūtniecības laikā (saslimšanas, medikamenti, smēķēšana, alkohols un citi). Lielākoties iemeslu nav iespējams noskaidrot.
Ārstēšana ir atkarīga no tā, kādas struktūras ir skartas un vai tas rada sūdzības. Šeit apskatīti biežākie attīstības anomāliju varianti. Tomēr tie var būt ļoti dažādi, tāpēc ārsts vienmēr izvērtēs, kāda ārstēšana nepieciešama jūsu gadījumā.
Ja meitenei ir divas makstis un divas dzemdes, kuras abas normāli funkcionē (mēnešreizes ir normālas un neuzkrājas nevienā no orgānu pusēm), ārstēšana nav nepieciešama.
Ja meitenei ir normāla dzemde un maksts, bet nav maksts atveres, izveido atveri starp maksti un starpeni. Tā ir īsa ķirurģiska iejaukšanās vispārējā anestēzijā.
Ja ir divas dzemdes, bet kādai no tām nav dzemdes kakla, tad to dzemdi parasti izņem operācijas laikā. Nepieciešams, lai novērstu mēnešreižu asiņu krāšanos tajā.
Ja meitenei nav ne dzemdes, ne dzemdes kakla, ne maksts, to sauc par Mayer-Rokitansky-Kuster-Hauser sindromu. Šādā gadījumā maksti ir iespējams izveidot. Lieto speciālus dilatatorus (plastmasas stienīšus). Pēc apmācības meitene pati divreiz dienā liek tos pie normālās maksts atveres vietas, spiežot uz starpenes audiem. Procesu sauc par dilatāciju. Pakāpeniski izveidojas normāla maksts – ir iespējams dzīvot dzimumdzīvi. Ļoti reti (mazāk nekā 10% gadījumu) dilatācija neizdodas un maksti nepieciešams veidot ķirurģiskā ceļā.
Ja sievietei nav dzemdes, grūtniecību pati viņa iznēsāt diemžēl nevar. Lielākoties šīm sievietēm ir normālas olnīcas, tāpēc grūtniecību var iznēsāt surogātmāte. Pagaidām Latvijā surogācijas process gan nav atļauts. Vairākās valstīs pasaulē notiek dzemdes transplantācijas operācijas. Dzemde tiek izņemta no donora un ievietota sievietei, kurai dzemdes nav. Tomēr tās vēl ir eksperimentālas operācijas.
Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.