Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Iedzimti defekti sirdī ir biežākie orgānu attīstības traucējumi, ar kuriem bērns var piedzimt.
Sirds ir orgāns, kas dzen ar skābekli bagātas asinis no plaušām uz ķermeni, bet asinis ar zemu skābekļa koncentrāciju – no ķermeņa uz plaušām.
Iedzimti sirds defekti parasti rodas agrīni, grūtniecības sākumā (ap astoto grūtniecības nedēļu), kad orgāni, tajā skaitā sirds, vēl attīstās. Daži sirds defekti bērna veselībai nerada būtiskus traucējumus, taču citi ir dzīvībai bīstami, tāpēc nepieciešama ārstēšana tūlīt pēc bērna dzimšanas.
Simptomi var parādīties jau dažas stundas pēc dzimšanas, taču dažkārt arī vairāku nedēļu vai mēnešu vecumā. Simptomi attīstās tāpēc, ka sirds nespēj pilnvērtīgi nogādāt ar skābekli bagātās asinis no plaušām uz ķermeni.
Simptomi var parādīties jau dažas stundas pēc dzimšanas, taču dažkārt arī vairāku nedēļu vai mēnešu vecumā. Simptomi attīstās tāpēc, ka sirds nespēj pilnvērtīgi nogādāt ar skābekli bagātās asinis no plaušām uz ķermeni. Jaundzimušā un zīdaiņa vecumā raksturīgie simptomi var būt zilgana vai pelēcīga ādas krāsa, apgrūtināta elpošana (strauja elpošana, pastiprināts elpošanas darbs, skaļa elpošana vai stenēšana), bērnam var būt samazināta aktivitāte (pats neceļas uz ēdienreizēm vai ir grūti pamodināms, ir samazināta ēšanas aktivitāte, slikti zīž krūti vai pudelīti, ātri aizmieg), slikti pieņemas svarā vai zaudē svaru ārpus normālā jaundzimušo svara zuduma, samazināta urinācija.
Iedzimtu sirdskaiti sastop aptuveni vienam no simts bērniņiem. Apmēram katram ceturtajam bērnam ar sirdskaiti ir smaga, arteriālā vada atkarīga sirdskaite. Visbiežāk cēlonis attīstības traucējumiem nav zināms, tomēr dažkārt tos izsauc gēnu vai hromosomu izmaiņas. Sirds defekti jeb sirdskaites bieži ir vienīgais attīstības traucējums, taču iespējamas arī citu orgānu izmaiņas. Dažkārt nozīme ir arī apkārtējās vides faktoriem, tajā skaitā mātes veselībai, lietotiem medikamentiem, diētai. Piemēram, mātes aptaukošanās vai diabēts var būt saistīts ar sirdskaites attīstību bērnam.
Bērna apskate – atrodoties slimnīcā, jaundzimušo apskata ārsts, izvērtē bērna elpošanu, sirdsdarbību un vispārējo stāvokli.
Ar speciālu monitoru ārsts mēra skābekļa saturu asinīs, kā arī asinsspiedienu.
Ultrasonogrāfijas izmeklējumā jeb ehokardiogrāfijā apskata sirdi un galveno asinsvadu uzbūvi.
Veic krūšu kurvja rentgenogrammu, arī elektrokardiogrammu.
Veic asins analīzes, lai novērtētu bērna vispārējo stāvokli un izvērtētu citu orgānu darbību.
Parasti izmeklē arī citu orgānu uzbūvi un funkcijas, pamatā ar ultrasonogrāfijas metodi.
Kad zināma sirds uzbūve, plāno sirdskaites ārstēšanu. Daļai bērnu ir nepieciešami tikai medikamenti. Tomēr dažu sirdskaišu ārstēšanai nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ir sirdskaites, kurām ķirurģiska terapija vajadzīga jau pirmajās stundās pēc dzimšanas, taču dažkārt operāciju drošāk ir veikt, kad bērns paaudzies – dažu mēnešu vecumā. Tāpat ir sirdskaites, kuru ārstēšanai nepieciešamas atkārtotas operācijas. Pēc visām sirds operācijām bērns turpina ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā. Nozīmīga ārstēšanas daļa ir pietiekama kaloriju nodrošināšana, lai rūpētos par bērna pamatvajadzībām un augšanu. Var būt nepieciešams pie mammas piena pievienot speciālus bagātinātājus vai pat aizstāt mammas pienu ar kalorijām bagātu piena maisījumu. Ja bērniņš pats nespēj uzņemt vajadzīgo ēdiena apjomu no krūts vai pudelītes, dažkārt var būt nepieciešama barošana caur speciālu zondīti, kuru ievada bērna kuņģī caur degunu vai muti.
Tā kā iedzimtu sirdskaišu cēloņi visbiežāk nav zināmi, arī profilakses pasākumi ir ierobežoti. Bieži aizdomas par to, ka bērnam ir iedzimta sirdskaite, rodas jau grūtniecības laikā, izmeklējot bērnu ar ultrasonogrāfijas metodi, viņam vēl esot mammas vēderā. Atkarībā no sirdskaites veida tādos gadījumos var jau laikus ieteikt dzemdības vadīt tuvāk Bērnu slimnīcai – kādā no Rīgas dzemdību iestādēm, kur izveidota jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa. Kritisku sirdskaišu gadījumā ļoti svarīgi laikus uzsākt atbilstošu medikamentu ievadi un atbalstīt bērna dzīvības funkcijas. Atkarībā no sirdskaites smaguma pirmajā dzīves dienā vai vēlāk bērnu pārvedīs uz Bērnu slimnīcu ar specializētu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportu un speciālistiem.
Grūtniecības laikā:
Ja bērnam vērojami kādi no iedzimtas sirdskaites simptomiem, atkarībā no stāvokļa smaguma nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai pašiem vērsties slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā. Visbiežāk jau grūtniecības laikā kļūst zināms, ka bērnam ir sirdskaite, – tādā gadījumā bērnu izmeklēs jau dzemdību iestādē vai Bērnu slimnīcā drīz pēc dzimšanas. Tomēr retākos gadījumos iespējams, ka sirdskaite nav zināma un atklājas tikai vēlāk – vairāku dienu vecumā, kad bērna stāvoklis pasliktinās. Šāda situācija ir neatliekama un var būt jaundzimušā dzīvībai bīstama – nekavējoties izsauciet Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Bērna ārstēšanā būs iesaistīts jaundzimušo ārsts (neonatologs) vai pediatrs, kardiologs un kardioķirurgs, anesteziologs, intensīvās terapijas ārsts. Savukārt vecāki BKUS var saņemt psiholoģisku palīdzību.
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.