Invaginācija
Invaginācijas gadījumā vienas zarnas daļa ieslīd citā zarnā, izraisot zarnu aizsprostojumu.
Atjaunots: 5. decembris, 2022. gads
Ja to savlaicīgi neārstē, attīstās zarnu sieniņas spazmas (išēmija) un atmiršana (nekroze), kā arī zarnā var izveidoties caurums (perforācija), kas var rezultēties ar asins un/vai šķidruma zudumu (hipovolēmiskais šoks), un asins saindēšanos (sepse).
Pēc literatūras datiem zarnu invaginācija biežāk ir bērniem vecumā no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem, visvairāk bērnu ar to slimo 5–6 mēnešu vecumā. Zēnu un meiteņu attiecība ir 2:1.
Simptomu apraksts
Raksturīgs trīs simptomu kopums: lēkmjveida sāpes vēderā, vemšana, asiņu piejaukums izkārnījumiem.
Zīdaiņa vecumā lēkmjveida sāpes vēderā izpaužas ar periodisku bērna raudāšanu, kas mijas ar apātijas epizodēm; slimībai progresējot, apātijas epizodes kļūst īsākas.
Cēloņi
Primārā un sekundārā invaginācija:
- Primāro invagināciju biežāk novēro zīdaiņiem no 4 līdz 9 mēnešu vecumam. Tā attīstās bērniem, kuriem ir akūts apzarņa (vēderplēves daļa, kas aptver zarnas) limfmezglu iekaisums (akūts mezenteriāls limfadenīts), kam pievienojas kuņģa un tievās zarnas gļotādas iekaisums (gastroenterīts) vai elpceļu vīrusu infekcija;
- Sekundāra zarnu invaginācija var būt visos bērna vecuma posmos. Invaginācijas iemesls ir kāda no pamatsaslimšanām, piemēram, Mekeļa divertikuls (maisiņam līdzīgs izspiedums tievajā zarnā), zarnu polipoze (polipi zarnās), zarnu sieniņas dubultošanās (duplikācijas), neoplāzija (ļaundabīgi audzēji – karcinoīds, limfoma), svešķermenis. Kā arī zarnu sieniņu izmaiņas sistēmisku slimību gadījumos, piemēram, Henoch–Schonlein purpura, Peutz–Jeghers sindroms.
Izmeklējumu apraksts
Vēdera dobuma ultrasonogrāfija ir metode, ar kuru pierāda zarnu invagināciju. Šai metodei ir augsta jutība (>90%) un specifiskums (>90%).
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Neķirurģiska – pneimodezinvaginācija. Vispārējā anestēzijā rentgena un spiediena kontrolē veic ieslīdējušās zarnas “izpūšanu” no blakus esošās zarnas.
Ķirurģiska – laparoskopija/laparotomija. Šo metodi izvēlas, ja pneimodezinvaginācija ir nesekmīga vai arī to nedrīkst vai nav iespējams veikt.
Ārstniecības personu rīcība
Agrīna diagnostika zarnu invaginācijas gadījumā ir ļoti būtiska, lai izvairītos no tādām komplikācijām kā zarnu sieniņas spazmas (išēmija), atmiršana (nekroze), vēdera plēves iekaisums (peritonīts), kā arī cauruma izveidošanās zarnā (perforācija). Savukārt smagos gadījumos asins saindēšanās (sepse) un asins un/vai šķidruma zudums (hipovolēmisks šoks).