Juvenilā spondilartropātija

Seronegatīvās spondiloartropātijas ir slimību grupa, pie kuras vēsturiski pieder slimības, kam raksturīgs negatīvs reimatoīdais faktors (antiviela, kas raksturīga seropozitīvam poliartrītam, biežāk pieaugušajiem), nav reimatoīdo mezgliņu, tendence līdzīgām slimībām ģimenē, bieži ir muguras lejas daļas (sakroileālo locītavu un lumbosakrālā daļas) iesaiste un asociācija ar HLA B27 antigēnu (analīžu tests, ar kā palīdzību tiek meklēts olbaltums, kas atrodas uz balto asins ķermenīšu jeb leikocītu virsmas). Cilvēka leikocītu antigēni (HLA) ir olbaltumi, kas palīdz imūnajai sistēmai atšķirt savas šūnas no svešām.

Termins Juvenilā spondiloartropātija (JSpA) nozīmē, ka slimība sākusies līdz 16 gadu vecumam. Pie juvenilām spondiloartropātijām pieder juvenils idiopātisks artrīts ar entezītu, juvenils ankilizējošs spondilīts (reti attīstās līdz 18 gadu vecumam), juvenils idiopātisks psoriātisks artrīts, artrīts, kas asociēts ar iekaisīgām zarnu slimībām (čūlainais kolīts, Krona slimība), reaktīvi artrīti. Spondiloartropātijas iezīmes var būt arī nediferencētam artrītam.

Simptomi

Juvenilā spondiloartropātija (JSpA) parasti izraisa sāpes un iekaisumu ķermeņa lejas daļas locītavās, piemēram, iegurņa rajonā, gūžās, ceļos, pēdās. Var būt iesaistītas arī citas ķermeņa daļas, piemēram, mugura, acis, āda, zarnas.

Simptomi var būt epizodiski un neparedzami, pazust un atkal parādīties ilgākā laika periodā. Simptomu smagums un slimības progresēšana dažādiem pacientiem var ļoti atšķirties. Sākot no vieglas, īstermiņa slimības, līdz pat ilgstošam procesam ar smagu gaitu.

Diagnostika

Diagnozes noteikšanai nepieciešama detalizēta fizikālā izmeklēšana, palīdz arī dažādi laboratoriskie rādītāji, kā arī radioloģijas metodes.

Fizikālajā izmeklēšanā ir svarīgi, lai ārsts pārbauda sāpīgumu tieši tā saucamo entēžu vietās. Svarīgi ir izmeklēt arī citas orgānu sistēmas – apskatīt ādu, vai nav raksturīgo psoriāzes izsitumu, izmeklēt vēderu, acis utt.

Laboratoriski tiek noteikts HLA B27 antigēns, kas ne vienmēr apstiprina diagnozi, bet palielina risku. HLA B27 antigēns pacientiem ar JSpA var būt arī negatīvs.

Ārstēšana

Tā kā JSpA ir slimību grupa, tad katras slimības gadījumā ārstēšana var atšķirties.

Ārstēšana galvenokārt ir balstīta uz zāļu lietošanu, kā arī fizioterapijas un rehabilitācijas procedūrām, kas palīdz saglabā locītavu funkcijas. Slimības ilgums nav paredzams. Dažiem pacientiem artrīts labi reaģē uz nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL). Citiem pacientiem metotreksāts, sulfasalazīns un citi medikamenti ir jālieto gadiem.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL). Simptomātiski (palīdz kontrolēt simptomus iekaisuma laikā) pretiekaisuma un pretdrudža līdzekļi. Šai medikamentu grupai pieder ibuprofēns, naproksēns, meloksikāms, diklofenaks u.c.. Reizēm šie medikamenti var radīt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu, tādēļ bieži tiek lietoti kopā ar kuņģi aizsargājošiem medikamentiem. Vairāku NSPL medikamentu kombinācija nav ieteicama. Gadījumā, ja ārstēšana, izmantojot NSLP līdzekļus nedod vēlamo rezultātu vai ir novērojamas nevēlamas blakusparādības, var būt nepieciešamība aizstāt sākotnēji izvēlēto medikamentu pret citu.

Kortikosteroīdi. Šie medikamenti paredzēti īstermiņa ārstēšanai pacientiem ar daudz smagākiem simptomiem. Akūta priekšējā uveīta ārstēšanā tiek lietoti kortikosteroīdi acu pilienu veidā. Daudz smagākos gadījumos var būt nepieciešama parabulbāra injekcija vai sistēmiska kortikosteroīdu terapija.

Sulfasalazīns. Smagākos gadījumos, kad slimība neatkāpjas arī pēc NSLP līdzekļu un vai kortikosteroīdu lietošanas, terapijai var pievienot sulfasalazīnu (turpinot lietot ārsta nozīmētos NSLP medikamentus).