Ķīļveida krūtis
Ķīlveida krūtis (pectus carinatum) ir krūškurvja priekšējās sienas deformācija, kurai raksturīgs uz priekšu izvirzīts krūšu kauls.
Atjaunots: 6. decembris, 2022. gads
Deformācijas pamatā ir ribu skrimšļu paātrināta augšana. Krūškurvja izmaiņas visbiežāk pamana pusaudža vecumā. Rezultātā krūšu kurvis atgādina vistas krūtis. Biežāk novēro zēniem nekā meitenēm.
Simptomu apraksts
Visbiežāk pacientiem ar pectus carinatum pamatsimptoms ir uz priekšu izvīrzīts krūšu kauls. Deformācija varbūt asimetriska, vairāk izteikta labajā vai kreisajā pusē.
Simptomi var būt fiziski un psiholoģiski:
- Samazināta fiziskās slodzes tolerance;
- Paātrināta sirdsdarbība vai sirdsklauves;
- Biežas saaukstēšanās slimības;
- Sāpes krūtīs;
- Nogurums;
- Astma;
- Pašvērtējuma samazināšanās;
- Ievērojams apmulsums izskata dēļ.
Cēloņi
Šobrīd precīzs patoloģijas cēlonis nav zināms, bet ir novērota iedzimtība (deformāciju diagnosticē vienas ģimenes locekļiem).
Ķīļveida krūškurvja deformāciju var biežāk redzēt pacientiem ar:
- Marfāna sindromu;
- Dauna sindromu;
- Osteogenesis imperfecta;
- Edvardsa sindromu.
Izmeklējumu apraksts
Ķīļveida deformāciju var diagnosticēt apskates laikā, izvērtējot krūšu kurvja vizuālo izskatu.
Papildizmeklējumi:
- Krūšu kurvja pārskata rentgenogramma divās projekcijās (RTG). Rentgenizmeklējums, kurš parāda krūšu kaula izvirzīšanos.
- Krūšu kurvja datortomogrāfija (CT). Rentgenizmeklējums, ātrs, ļoti informatīvs, detalizēts, nesāpīgs izmeklējums. Ļauj izvērtēt deformācijas smagumu, ietekmi uz sirdi un plaušām.
- Elektrokardiogramma (EKG). Izmeklējums ļauj izvērtēt sirds elektrisko aktivitāti, sirds ritmu.
- Ehokardiogramma (EhoKG). Sirds sonogrāfija — izmeklēšana ar ultraskaņu, kas ļauj redzēt sirds dobumus, sirds muskuļa stāvokli, tā saraušanās spēju un to, kā strādā sirds vārstuļi. Ļauj izvērtēt deformācijas ietekmi uz sirds darbu.
- Papildus var veikt plaušu funkcijas testus un slodzes testus.
- Ģenētiskā izmeklēšana.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana ir indicēta simptomātiskiem pacientiem, ar fiziskiem un/vai psiholoģiskiem simptomiem.
Neķirurģiskā ārstēšana jeb krūšu kurvja ortoze. Terapiju pielieto pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu formu. Individuāli izgatavo krūškurvja cirkulāru spiedošo ortozi jeb korseti. Spiediens ir maksimāli virzīts uz izmainīto krūšu kaula un ribu skrimšļu savienojuma vietu. Spiediena rezultātā panāk krūšu kurvja priekšējas sienas izlīdzināšanos.
Terapijas ilgums no 6 mēnešiem līdz 1 gadam. Ortozi drīkst novilkt vingrojot, uz nakti, ejot uz dušu, bet nepieciešams vilkt vismaz 8 stundas dienā (maksimāli 23 stundām dienā). Šai metodei vislabākais rezultāts ir pirmskolas vecumā.
Ķirurģisko ārstēšanu pielieto pacientiem ar smagu deformācijas pakāpi, kā arī vecākiem pacientiem un pacientiem, kuriem neķirurģiskā terapija bija neefektīva.
- Raviča operācija. Vēsturiski vecāka metode. Atvērta operācija, veic ādas griezumu virs krūšu kaula, atbrīvojot audus līdz krūšu kaula un ribu skrimšļaino daļu savienojuma vietām. Operācijas laikā izgriež deformētās skrimšļu daļas un no jauna fiksē ribas pie krūšu kaula, novietojot krūšu kaulu līdz optimālākai pozīcijai. Papildus var tikt ievietots implants (metāla stienis) zem krūšu kaula korekcijas stabilizēšanai. Implantu evakuē pec 6-12 mēnešiem.
- Modificēta Nuss procedūra. Minimāli invazīva procedūra, videoasistēta ar metāla implantu (stieņu) pielietošanu. Procedūras laikā veic divus nelielus griezienus krūšu kurvja abās pusēs. Vienu implantu ievieto virs krūšu kaula un fiksē pie ribām, rezultātā iespiežot izvirzīto krūšu kaulu līdz optimālai pozīcijai. Otro implantu redzes kontrolē, izmantojot kameru (torakoskopu), ievada krūškurvī zem krūšu kaula, veicot atbalstu iegūtai korekcijai. Atsevišķos gadījumos var pielietot vairāk nekā vienu stieni. Implantus evakuē pēc 2-3 gadiem.
Ķirurģisko ārstēšanu visbiežāk pielieto pubertātes vecumā, bet operāciju var veikt arī vecākiem pacientiem.
Operācijas komplikācijas
Kā jebkurai operācijai, arī ķīļveida deformācijas korekcijas operācijai ir iespējami riski. Komplikācijas novēro reti.
Iespējamas komplikācijas ir:
- Asiņošana,
- Hidrotorakss (šķidrums krūšu kurvī apkārt plaušām),
- Infekcija,
- Pneimotorakss (gaiss krūšu kurvī apkārt plaušām),
- Apkārtesošo orgānu (sirds, plaušu) ievainojums,
- Deformācijas atkārtošanās,
- Stieņa dislokācija (migrācija, pārvietošanās).
Būtiska loma ir pirmsoperācijas un pēcoperācijas fizioterapijai, rehabilitācijai.