Konstitucionāla augšanas aizture
Konstitucionālu augšanas aizturi bieži dēvē par „maza auguma normas variantu” vai „nenoskaidrota iemesla mazu augumu”.
Atjaunots: 6. decembris, 2022. gads
Uzskata, ka bērniem ar konstitucionālu augšanas aizturi vienīgās pazīmes ir mazs augums un aizkavēta pubertātes attīstība. Šī stāvokļa precīzi iemesli vēl joprojām nav skaidri, taču kā iespējamos cēloņus min hipotalāma (starpsmadzeņu daļa, kas atbild par cilvēka emocijām, stimulē hipofīzi ražot hormonus, regulē vielmaiņu, asinsspiedienu, miegu) – hipofīzes (galvas smadzeņu neliels veidojums, taču, neskatoties uz to, galvenais endokrīnais dziedzeris, kas regulē pārējo dziedzeru darbību) ass disfunkciju. Tās rezultātā novēloti tiek doti impulsi ražot noteiktus hormonus, līdz ar to ir aizkavēta pubertātes iestāšanās. Otra hipotēze saistās ar smalku molekulāru mehānismu defektiem augšanas hormona ražošanā, taču tos pašreizējās izmeklēšanas iespējas nevar noteikt. Konstitucionālo augšanas aizturi biežāk diagnosticē zēniem nekā meitenēm.
Novērots, ka pirmos trīs mēnešus pēc dzimšanas mazuļa augšanas temps ir normas robežās, taču 3–6 mēnešu vecumā sākas augšanas aizture, kas turpinās līdz 2–3 gadu vecumam. Kad bērns sasniedzis trīs gadu vecumu, augšanas process var atgriezties normas robežās, tomēr dažos gadījumos attīstība joprojām norit lēni.
Bērna augšanas aizturi, ja tāda ir, jānovērš savlaicīgi, jo augšanas aizture ļoti ietekmē orgānu un orgānu sistēmu attīstību. Diemžēl nereti vecāki savu bērnu pie augšanas speciālista aizved novēloti. Kavēta bērna attīstība atstāj iespaidu uz pubertātes iestāšanos, kā rezultātā neattīstās pubertātes augšanas lēciens.
Vairākumam bērnu, kam diagnosticēta augšanas aizture, nenovēro mācīšanās un socializēšanās problēmas. 60–90% gadījumos konstitucionāli maza auguma cēlonis ir iedzimtība.
Simptomu apraksts
Augšanas aizture cieši ietekmē hipotalāma–hipofīzes attīstību, kā rezultātā novēloti iestājas pubertāte.
Primārie simptomi, ja konstatēta konstitucionāla augšanas aizture:
- Bērna augums, svars un galvas apkārtmērs nepieaug atbilstoši bērna vecumam;
- Kavēta motorikas jeb kustību funkciju attīstība, piemēram, velšanās, apsēšanās, stāvēšana, staigāšanā;
- Kavēta sekundāro dzimumpazīmju attīstība, piemēram, puišiem – ārējo dzimumorgānu augšana, meitenēm – krūšu attīstība.
Izmeklējumu apraksts
Bērnu endokrinologs, izmeklējot bērnu, vēlēsies uzzināt pēc iespējas detalizētāku informāciju par bērna dzīves un slimības vēsturi. Jau pirms došanās pie speciālista vēlams sagatavot informāciju par šādiem jautājumiem:
- Abu bioloģisko vecāku augums, svars;
- Radinieku iedzimtās un dzīves laikā iegūtās slimības;
- Laiks, kad bioloģiskajiem vecākiem sākusies pubertāte (tā kavējusies vai tieši pretēji – iestājusies pāragri);
- Grūtniecības un dzemdību norise;
- Bērna svars un augums dzimšanas brīdī;
- Vai bērnam ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs.
- Vai bērnam ir diagnosticētas kādas hroniskas slimības;
- Vai bērnam bijušas smagas traumas.
Saņemot atbildes uz jautājumiem, ārsts var lūgt veikt dažādus medicīniskus testus, lai pārliecinātos un noteiktu bērna augšanas aiztures cēloni.
Izšķir trīs diagnostikas līmeņus:
- Neendokrīnu hronisku slimību izslēgšana:
- Kuņģa un zarnu trakta slimības, uzsūkšanās traucējumi;
- Hroniskas nieru slimības;
- Ļaundabīgi audzēji;
- Infekcijas;
- Autoimūni traucējumi, kad organisma šūnas uzbrūk pašas sev;
- Reimatoloģiskas slimības;
- Elpošanas un plaušu slimības;
- Anēmijas.
2. Primārā hormonālā diagnostika:
- Vairogdziedzera darbības pārbaude – tiroksīna (FT4) un vairogdziedzeri stimulējošā hormona (TSH) līmenis. Pie konstitucionālas augšanas aiztures tie ir normas robežās;
- Perifērā augšanas faktora līmenis asinīs (IGF-1).
3. Dzimumsteroīdu stimulējošo jeb gonadotropīnu hormonu līmeņu noteikšana asinīs (šie hormoni ir nepieciešami cilvēka reproduktīvās funkcijas nodrošināšanai):
- Luteinizējošā hormona (LH) un folikulus stimulējošā hormona (FSH) izdalīšanās (sekrēcija). Šo hormonu analīze noder tajos gadījumos, kad skelets ir pietiekami attīstījies un tuvojas pubertātes vecums (meitenēm – 10 gadu vecumā, zēniem – 12). Jaunākiem bērniem LH un FSH hormonu līmenis ir zems un tos noteikt nav nozīmes. Ļoti augsts LH un FSH hormonu līmenis norāda uz dzimumdziedzeru darbības traucējumiem. Šādu rādītāju visbiežāk konstatē bērniem ar Tērnera vai Kalmana sindromu, kā arī bērniem, kuru dzimumdziedzeri bojāti ķīmijterapijas vai starojuma ietekmē.
Nākamais solis diagnostikā ir asins analīzes, kas parāda citu hormonu līmeni asinīs un palīdz izslēgt vairākus sindromus, kas saistīti ar augšanas traucējumiem. Ārsts var lūgt veikt arī šādas pārbaudes:
- Nieru un aknu funkciju bioķīmiskās analīzes;
- Pilnu asins ainu;
- Urīna analīzi;
- Specifisko augšanas hormona stimulācijas testu;
- Nepieciešamības gadījumā – galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai izslēgtu smadzeņu audzēja iespējamību;
- Kreisās rokas plaukstas un plaukstas locītavas rentgenogrammu, nosakot rentgenoloģisko kaulu vecumu. Kad iegūts attēls, ārsts novērtē bērna kaulu bioloģisko (nevis hronoloģisko) vecumu, kaulu augšanas zonu stāvokli. Šos rādītājus salīdzina ar vispārpieņemtajiem rādītājiem atbilstoši bērna vecumam. Konstitucionālas augšanas aiztures gadījumā kaulu vecums atbilst bērna hronoloģiskam vecumam.
Ārsts bērnam nosaka konstitucionālu augšanas aizturi, ja:
- Mazs augums ir citādi veselam bērnam;
- Izslēgti citi augšanas aiztures iemesli – ģenētiskie, sindromu, organiskie un psihosociālie;
- Kaulu vecums atbilst fizioloģiskam;
- Normāla augšanas hormona atbildes reakcija augšanas hormona stimulācijas proves laikā.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Pie konstitucionālas augšanas aiztures ārsts, izvērtējot izmeklējumu rezultātus, katram bērnam nozīmē individuālu ārstēšanu.
Konstitucionālas augšanas aiztures gadījumā nav nepieciešama īpaša diēta, tomēr ieteicams sekot līdzi bērna ikdienas uzturam, lai pārliecinātos, ka viņš uzņem visas nepieciešamās barības vielas un vitamīnus normālai auguma un kaulu attīstībai.
Kā rīkoties vecākiem, ja bērnam noteikta diagnoze konstitucionāla augšanas aizture:
- Pārliecināties, ka bērns ir nomērīts un nosvērts precīzi;
- Sekot bērnu endokrinologa sniegtajiem norādījumiem par ārstēšanu ikdienā;
- Pārliecināties, ka bērns saņem visas nepieciešamās barības vielas, mikroelementus un vitamīnus, sevišķi kalciju un D vitamīnu, lai viņa organisms varētu pilnvērtīgi attīstīties;
- Sekot, lai bērns savlaicīgi dotos gulēt un ievērotu pareizu miega režīmu;
- Regulāri (vismaz reizi sešos mēnešos) apmeklēt bērnu endokrinologu.