Kraniosinostoze
Kraniosinostoze ir stāvoklis, kad fibrozais jeb saistaudu savienojums starp galvaskausa kauliem, ko sauc par šuvēm, bērna attīstības laikā pārāk ātri saaug.
Atjaunots: 6. decembris, 2022. gads
Tas visbiežāk ietekmē tikai vienu galvaskausa šuvi, bet retos gadījumos var būt iesaistītas vairākas šuves. Šuves saplūšana var radīt smadzeņu un galvaskausa augšanas traucējumus. Dažos gadījumos tā var radīt bērna attīstības aizturi un kognitīvos traucējumus, it īpaši, ja ir iesaistītas vairākas šuves. Dažiem bērniem ar kraniosinostozi var rasties paaugstināts spiediens galvaskausā, ko sauc par paaugstinātu intrakraniālo spiedienu.
Kraniosinostoze bieži ir pamanāma dzimšanas brīdī, bet to var diagnosticēt arī vecākiem bērniem. Šis stāvoklis var būt iedzimts, bet biežāk tas notiek nejauši.
Četri galvenie kraniosinostozes veidi
1. Sagitālā sinostoze (skafocefālija) ir visizplatītākais veids. Zīdaiņiem ar šo kraniosinostozes formu saaug kauli, kas veido galvas augšdaļu un sānus. Tas izraisa garu un šauru galvas formu.
2. Koronārā sinostoze rodas, saaugot kauliem gar šuvi, kas stiepjas no vienas auss līdz lielajam avotiņam (mīkstā vieta piedzimstot galvaskausa priekšpusē). Ja saplūšana notiek vienā pusē, tad to sauc par priekšējo plagiocefāliju (skat. attēlu), ja abās pusēs, tad par brahicefāliju (skat. attēlu). Priekšējai plagiocefālijai iesaistītā pieres puse var izskatīties saplacināta, bet otra pretēji – izvelvēta uz priekšu. Brahicefāliska galva izskatīsies īsa un plata.
3. Metopiskā sinostoze (trigonocefālija) ietver šuves saplūšanu, kas iet no lielā avotiņa līdz deguna augšdaļai jeb deguna kaulam. Bērniem ar šāda veida kraniosinostozi piere būs izvirzīta uz priekšpusi un galva priekšpusē izskatīsies smaila, trijstūrveida (skat. attēlu).
4. Lambdoīda sinostoze ir šuves saplūšana galvaskausa mugurpusē – pakausī. Tas var novest pie tā, ka viena pakauša puse izskatās plakanāka nekā otra (mugurēja plagiocefālija) (skat. attēlu). Auss šajā galvas pusē var izvirzīties tālāk nekā otra auss un nedaudz pavilkties atpakaļ. Šis kraniosinostozes veids ir ārkārtīgi reti sastopams, un daudz biežāk pakausis šādi izskatās tāpēc, ka bērns pastāvīgi guļ uz muguras.
Simptomu apraksts
Kraniosinostozes simptomi var atšķirties atkarībā no tā, kura galvaskausa šuve vai šuves ir iesaistītas un cik nopietnas izmaiņas ir diagnosticētas.
Visbiežāk sastopamās kraniosinostozes pazīmes:
- Neparasta galvas forma vai seja;
- Galvas vai galvaskausa asimetrisks izskats (viena sejas puse vai galvas augšdaļa izskatās citādāk nekā otrā puse);
- Palielināta galva vai galvaskauss;
- Izliekts lielais avotiņš;
- Izvirzījušās acis.
Ja kraniosinostoze netiek ārstēta, tā var izraisīt nopietnākus simptomu:
- Attīstības aizkavēšanos;
- Grūtības ar atmiņu, mācīšanos, runāšanu;
- Redzes traucējumus;
- Nepārejošu sliktu dūšu un vemšanu.
Daudziem zīdaiņiem novēro galvaskausa formas izmaiņas, šādu stāvokli sauc par plagiocefāliju, ko izraisa mazuļa stāvoklis miega laikā. Plagiocefālija ir izplatīta slimība, un šādā gadījumā nav nepieciešama operācija. Jūsu ārsts var palīdzēt diagnosticēt šo bērna galvaskausa stāvokli.
Cēloņi
Eksperti bieži nevar noteikt konkrētu šāda stāvokļa izraisītāju. Vairumā gadījumu tas notiek nejauši. Arvien biežāk tiek diagnosticēts ģenētiskais cēlonis.
Izmeklējumu apraksts
Daudziem bērniem, piedzimstot ar kraniosinostozi, ir redzamas galvas formas izmaiņas. Citiem bērniem galvas formas izmaiņas tiek diagnosticētas, veicot ikdienas fiziskās pārbaudes.
Jūsu ārsts var diagnosticēt kraniosinostozi, balstoties uz zīdaiņa simptomiem, detalizētu bērna vēsturi un veiktajiem fizikālajiem izmeklējumiem, kas ietver rūpīgu galvas formas izvērtēšanu.
Retos gadījumos kraniosinostozi var diagnosticēt pirms dzimšanas, izmantojot ultraskaņu vai magnētisko rezonansi.
Kādi testi bērnam būs nepieciešami?
Lai diagnosticētu kraniosinostozi, vispirms tiek veikta fizikālā izmeklēšana.
Ja bērnam tiks novēroti redzes traucējumi, būs nepieciešama acu ārsta apskate, lai izvērtētu redzes nerva diska tūsku, kas var liecināt par paaugstinātu spiedienu galvaskausā.
Datortomogrāfija (DT): šo izmeklējumu izmanto, lai izveidotu detalizētus galvas un smadzeņu attēlus, ieskaitot galvaskausa šuves un kaulus. Šis ir galvenais kraniosinostozes tests.
Magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI): veicot šo izmeklējumu, izmanto elektromagnētu un radioviļņu kombināciju, lai iegūtu detalizētus smadzeņu attēlus, šo metodi izmanto tikai retos gadījumos.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Lielākajai daļai, bet ne visiem bērniem ar kraniosinostozi nepieciešama operācija, lai mazinātu spiedienu uz smadzenēm un koriģētu galvas formu. Dažos vieglos gadījumos novērošana varētu būt labākā ārstēšanas alternatīva.
Kraniosinostozes operāciju vislabāk veikt bērnam līdz viena gada vecumam (optimālais operācijas vecums ir 8–9 mēneši), jo kauli joprojām ir mīksti un elastīgi, līdz ar to vieglāk pārvietojami. Arī vecākiem bērniem var veikt operāciju, taču tā var būt sarežģītāka. Retos gadījumos operāciju var nākties atkārtot laika gaitā, kad bērns aug.
Neiroķirurgs veic rekonstruktīvu ķirurģiju galvaskausa kaulu pārvietošanai un saaugušās šuves rezekciju, lai nodrošinātu normālu augšanu un attīstību. Operācijas apjoms un sarežģītība ir atkarīga no saaugušo šuvju iesaistes. Plāns tiek izrunāts ar ķirurgu individuāli.
Vai manam bērnam ir nepieciešama operācija?
Kraniosinostoze bieži ir progresējošs stāvoklis, un, ja to neārstē, simptomi laika gaitā var pasliktināties. Līdz ar to lielākajai daļai bērnu ar kraniosinostozi nepieciešama operācija, lai novērstu smadzeņu un galvaskausa augšanas problēmas un koriģētu galvaskausa deformācijas. Neiroķirurgs var palīdzēt jums izlemt, vai operācija ir pareizā ārstēšana jūsu bērnam.
Atlabšana pēc operācijas:
- Pēc ārsta norādījumiem jāievēro mierīgs režīms, jo galvaskausa kauli pēc operācijas vēl nebūs pietiekami stabili;
- Ārstējošā ārsta konsultācija pēc pāris mēnešiem;
- Līdz kauli saaug, ieteicams dienas aktīvajā laikā lietot aizsargķiveri.