Redze
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Krāsu redzes traucējumi
Krāsu aklums (krāsu redzes deficīts) ir samazināta spēja saskatīt krāsas vai krāsu atšķirības.
Attēls
Created: 19. septembris, 2022. gads
Atjaunots: 6. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 6. decembris, 2022. gads
Drukāt
Aptuveni 8 % Ziemeļeiropas izcelsmes vīriešu un 0,5 % sieviešu novēro krāsu redzes traucējumus. Taču tas nenozīmē, ka šie cilvēki pasauli uztver melnbaltu. Tas var traucēt veikt tādus uzdevumus kā nogatavojušos augļu un apģērba izvēle vai luksofora gaismas signālu nolasīšana. Krāsu redzes deficīts var apgrūtināt dažas izglītojošas aktivitātes. Tomēr problēmas parasti ir nelielas, un lielākā daļa cilvēku ar krāsu aklumu pielāgojas.
Cilvēka acs tīklenē atrodas divu tipu fotoreceptori – nūjiņas, kas atbild par redzes uztveri sliktā apgaismojumā, un vālītes, kuras uztver krāsas un darbojas tikai labā apgaismojumā. Var izdalīt triju veidu vālītes – īso viļņu jutības jeb „zilās” vālītes, vidējo viļņu jutības jeb „zaļās” vālītes un garo viļņu jutības jeb „sarkanās” vālītes. Pateicoties šo vālīšu mijiedarbībai, mūsu acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu.
Ja cilvēkam darbojas visu veidu vālītes, tad krāsu redzi sauc par trihromāziju. Cilvēkam ar traucētu krāsu redzes uztveri visbiežāk novēro viena veida vālīšu darbības traucējumus, acs fizisku vai ķīmisku bojājumu, redzes nerva vai centrālās nervu sistēmas bojājumu.
Krāsu redzes deficīta klasifikācija
- Iegūts. Slimības, medikamenti un ķīmiskas vielas var izraisīt krāsu aklumu.
- Pārmantots. Pastāv trīs iedzimti krāsu redzes deficīta veidi: monohromāzija, dihromāzija un anomālā trihromāzija.
Monohromāzija – pilnīgs krāsu aklums, cilvēkam nefunkcionē vālītes.
Dihromāzija – viena veida vālīšu disfunkcija, kad cilvēks neredz vienu no pamatkrāsām: sarkano, zilo vai zaļo.
Anomālā trihromāzija – izmainīta jutība pret sarkano, zilo vai zaļo krāsu (skat. 1. att.).
Attēls
1. attēls. Krāsu uztvere cilvēkam ar neizmainītu krāsu redzi un ar krāsu redzes traucējumiem.
Izmeklējumu apraksts
Saistītās ārstu specialitātes
Apakštēma
Aboshiha, J., Dubis, A. M., Carroll, J., Hardcastle, A. J., Michaelides, M. (2016). The cone dysfunction syndromes. British Journal of Ophthalmology, 100 (1), 115–121.
Felden, J., Baumann, B., Ali, M., et al. (2019). Mutation spectrum and clinical investigation of achromatopsia patients with mutations in the GNAT2 gene. Human Mutation, 40 (8), 1145–1155.
Hasrod, N., Rubin, A. (2016). Defects of colour vision: A review of congenital and acquired colour vision deficiencies. The African Vision and Eye Health, 75 (1), a365.
Schornack, M. M., Brown, W. L., Siemsen, D.W. (2007). The use of tinted contact lenses in the management of achromatopsia. Optometry, 78 (1), 17–22.
https://en.wikipedia.org/wiki/Color_blindness (skatīts 01.10.2021.)
https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/redze/zinas/Krasu_redze_ERAF027.pdf (skatīts 01.10.2021.)