Masalas ir ārkārtīgi lipīga (kontagioza) infekcijas slimība, kuras izsaucējs ir masalu vīruss no paramiksovīrusu dzimtas un kurai raksturīgi izsitumi un drudzis.
Slimības inkubācijas periods ir 7-14 dienas. Pacients ir lipīgs 4 dienas pirms un 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās. Imūnkompromitētas (ar nomāktu imunitāti) personas vīrusu izdala ilgāk. Klepus un šķaudīšanas laikā vīrusa izdalīšana palielinās.
Vīrusa eliminācija (bojāeja) notiek apmēram divdesmitajā dienā pēc inficēšanās.
Ilgstošāka, smagāka un nāvējoša slimības norise raksturīga personām ar imūnsupresiju (leikēmijas, HIV pacienti), zīdaiņiem, bērniem līdz piecu gadu vecumam, bērniem ar malnutrīciju (nepietiekama barības vielu uzņemšana).
Masalas ir īpaši bīstamas grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības.
Slimības komplikācijas
Apmēram 40% masalu pacientu attīstās komplikācijas, kas var būt nāves iemesls. Risku komplikāciju attīstībai nosaka pacienta vecums – bērni, kuri jaunāki par piecu gadu vecumu, un pieaugušie, vecāki par divdesmit gadiem, imūnsupresija, grūtniecība, malnutrīcija (nepietiekama barības vielu uzņemšana).
Visos gadījumos prognoze ir slikta, jo masalu vīrusa izraisītie bojājumi var atstāt gan paliekošas sekas ilgtermiņā, gan izraisīt nāvi.
Slimības pirmās 3-4 dienas atgādina saaukstēšanos. Šajā laikā slimnieks spēj inficēt daudzus apkārtējos cilvēkus, jo bez tipiskajiem masalu izsitumiem saslimšanu sākotnēji ir grūti atpazīt. Masalu tipiskie izsitumi parādās 3-4 dienu laikā pēc slimības sākuma, to izplatība vērojama no galvas virzienā uz leju nākamo trīs dienu laikā. Izsitumus pavada paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, šķaudīšana. Tādā pašā virzienā izsitumi trīs dienu laikā pakāpeniski izzūd. Kopumā slimības ilgums ir vidēji 7-10 dienas.
Pēc masalu pārslimošanas iegūtā imunitāte ir noturīga visas dzīves garumā.
Masalu vienīgais izplatītājs ir slims cilvēks. Vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu vai aerogēnā (ļoti sīku gaisa pilienu) ceļā. Telpā, kur iepriekš šķaudījis vīrusa izplatītājs, vīruss var saglabāties līdz pat divām stundām, šajā laikā inficējot uzņēmīgas personas.
Laboratoriskie izmeklējumi – vīrusa nukleīnskābes noteikšana, seroloģiskā izmeklēšana specifisko antivielu vai antigēna noteikšanai. ņemot nazofaringeālo uztriepi, urīna vai siekalu paraugu.
Masalu vīrusa izraisītas infekcijas ārstēšanā nav pieejama specifiska terapija. Lai atvieglotu pacienta stāvokli, tiek izmantota tikai simptomus atvieglojoša ārstēšana – temperatūru mazinoši līdzekļi, šķidruma lietošana.
Vakcinācija pret masalām ir drošs un efektīvs veids, kā izvairīties no saslimšanas. Vakcinācija pret masalām Latvijā uzsākta 1968. gadā.
Vakcinācija Latvijā iespējama ar kombinētu MMP (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts) vakcīnu.
Pilnīgai aizsardzībai nepieciešamas 2 devas ar vismaz 4 nedēļu intervālu, kas nodrošina mūžilgu imunitāti. Latvijā pirmo vakcīnas devu bērniem jāsaņem 12 - 15 mēnešu vecumā, 2. devu - 7 gadu vecumā (vai pirms skolas gaitu uzsākšanas).
Lai infekcija neizplatītos, vismaz 95% populācijas jābūt vakcinētai.
Vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu iespējama ar kombinētu - MMP vakcīnu. Tā ir dzīva, novājināta vakcīna, kas, lai arī satur dzīvus, novājinātus vīrusus, tie ir pārāk vāji, lai izraisītu saslimšanu veseliem cilvēkiem un personām ar viegli nomāktu imūno atbildi.
Masalu komplikācijas: Subacute Sclerosing Panencephalitis: The Devastating Measles Complication That Might Be More Common Than Previously Estimated.Pasaules veselības organizācija Kristen A. Wendorf Kathleen Winter Jennifer Zipprich Rob Schechter Jill K. Hacker Chris Preas James D. Cherry Carol Glaser Kathleen Harriman. Clinical Infectious Diseases, Volume 65, Issue 2, 15 July 2017, Pages 226–232
