Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Mazs kambaru starpsienas defekts
Kambaru starpsienas defekts ir atvere jeb caurumiņš starp sirds labo un kreiso kambari, kā rezultātā kreisais kambaris, kas parasti ir spēcīgāks par labo, daļu ar skābekli bagāto asiņu iestumj labajā kambarī un plaušu artērijā.
Attēls
Created: 24. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 20. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 20. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Kambaru starpsienas defekts jeb ventrikuļu starpsienas defekts jeb VSD (angliski - ventricular septal defect) ir iedzima sirdskaite - atkarībā no izmantotās definīcijas, tā ir visbiežāk sastopamā iedzimtā sirdskaite, ar to piedzimst aptuveni 2-6 no 1000 jaundzimušajiem.
Tādējādi plaušu asinsrite tiek pastiprināti noslogota, kā arī sirds darbs tiek palielināts.
Kambaru starpsienas defekts var kombinēties ar citām iedzimtām sirdskaitēm (piemēram, priekškambaru starpsienas defekts, aortas koarktācija, Fallot tetrāde). Kambaru starpsienas defekta iespējamību palielina dažādas ģenētiskās patoloģijas, tai skaitā hromosomālas patoloģijas (piemēram, 21. hromosomas trisomija).
Simptomu apraksts
Kambaru starpsienas defekta izpausmes ir atkarīgas no tā lieluma, bērna vecuma, citu sirds anomāliju esamības un citu iedzimtu un iegūtu saslimšanu esamības. Maza kambaru starpsienas defekta gadījumā caur defektu plaušu asinsritē papildus nonāk tikai neliels asiņu daudzums, līdz ar to visbiežāk troksnis uz sirds ir vienīgā sirdskaites parādība. Mazi kambaru starpsienas defekti bieži slēdzas - atkarībā no literatūras avota, līdz pat 75% mazu VSD slēdzas pirmo 2 dzīves gadu laikā. Tie mazie VSD, kas spontāni neslēdzas, dzīves laikā reti rada izpausmes un komplikācijas.
Izmeklējumu apraksts
Mazu VSD gadījumā nepieciešama ehokardiogrāfija, lai precizētu VSD novietojumu, lielumu, ietekmi uz citām sirds struktūrām, kā arī, lai izslēgtu citas sirds anomālijas. Veicama arī elektrokardiogrāfija sirds ritma traucējumu izslēgšanai. Ja nav citu sirds anomāliju vai komplikāciju pazīmju vai citu orgānu sistēmu patoloģiju, tad papildu izmeklēšana parasti nav nepieciešama.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ņemot vērā zemo komplikāciju risku, izpausmju trūkumu, kā arī lielo iespējamību, ka mazs VSD slēgsies spontāni, ja nav citu saistītu patoloģiju, tad ārstēšana nav nepieciešama. Šiem bērniņiem nav nepieciešami ierobežojumi, taču ir regulāri jānovērojas pie bērnu kardiologa (tai skaitā ehokardiogrāfijas veikšanai). Ja defekts slēdzas spontāni, arī turpmāka novērošana nav nepieciešama. Ja neliels VSD tomēr saglabājas, pastāv nedaudz paaugstināts sirds iekšējā slāņa infekcijas jeb infekciozā endokardīta attīstības risks, tādēļ joprojām pastāv rekomendācijas saņemt endokardīta profilaksi.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas