Vakcinācija pret meningokoku infekciju
Vakcinācija pret meningokoku infekciju ir stingri rekomendējama visu vecumu cilvēkiem ar paaugstinātu invazīvas infekcijas risku.
Meningokoku infekcija
Meningokoku infekcija ir reta, bet smaga saslimšana, ko izraisa baktērija Neisseria meningitidis jeb meningokoks.
Attēls
Created: 11. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 7. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 7. decembris, 2022. gads
Drukāt
Slimība izpaužas kā meningokoku meningīts un/vai bakterēmija (baktēriju nonākšana asinīs), retāk kā pneimonija (plaušu karsonis), miokardīts (sirds muskuļa iekaisums), endokardīts (sirds iekšējā slāņa un vārstuļu iekaisums), perikardīts (sirds somiņas iekaisums), artrīts (locītavu iekaisums), konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums), uretrīts (urīnizvadkanāla gļotādas iekaisums), faringīts (rīkles gļotādas iekaisums) un cervicīts (dzemdes kakla iekaisums).
Neisseria meningitidis baktērijai ir zināmas 12 kapsulārās grupas, 90% gadījumu slimību izraisa sešas no tām – A, B, C, W135, Y, X. Ik gadu visā pasaulē ar meningokoku infekciju saslimst ap 500 000 cilvēku. Saslimšanas biežums variē atkarībā no ģeogrāfiskās lokalizācijas – Ziemeļamerikā un Eiropā 1 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, bet tā saucamajā meningīta jostas zonā Melnajā Āfrikā līdz pat 1000 gadījumu uz 100 000 personu.
Simptomu apraksts
Zīdaiņiem un maziem bērniem slimības sākumā var būt nespecifiski simptomi, līdzīgi kā pie saaukstēšanās, turpmāk strauji progresējot.
Maza vecuma bērniem biežāk novēro meningītu, kas var izpausties kā apziņas traucējumi, izspīlēts lielais avotiņš (zīdaiņiem), vemšana, drudzis. Var attīstīties sepse ar orgānu bojājumiem. Ir novērojami hemorāģiski izsitumi uz ādas, kas, progresējot daudzumā un plašumā, var veidot audu nekrozes.
Pusaudžiem biežāk novēro meningītam raksturīgos simptomus – galvas sāpes, kakla stīvumu, apziņas traucējumus, kā arī hemorāģiskus izsitumus uz ādas, kas neizzūd, uz tiem uzspiežot.
Komplikācijas
Var būt dzirdes zudums, redzes traucējumi, locekļu amputācija audu nekrozes dēļ, smadzeņu bojājums, krampji.
Cēloņi
Cilvēks ir vienīgais baktērijas rezervuārs un izplatītājs. Apmēram 25% pusaudžu un 10% pieaugušo var būt šīs baktērijas asimptomātiski nēsātāji, savukārt bērnu vecumā nēsāšanu novēro reti.
Baktērijas transmisija no cilvēka uz cilvēku notiek gaisa pilienu veidā klepojot vai šķaudot vai pēc kontakta ar kolonizētas vai slimas personas elpceļu sekrētu.
Slimība var skart ikvienu, tomēr augstākā saslimstība ir novērojama zīdaiņa vecuma bērniem, kā arī pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū.
Slimības risku paaugstina sociālā situācija, klimata īpatnības, kā arī imūnās sistēmas stāvoklis (iegūti vai iedzimti imūndeficīti).
Pusaudžu un jaunu pieaugušo saslimstības pieaugums tiek saistīts ar ilgstošiem ciešiem kontaktiem noslēgtās grupās kopmītnēs, armiju kazarmās, dažādos publiskos pasākumos. Risku paaugstina augšējo elpceļu virālas infekcijas, smēķēšana.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Slimību ārstē ar antibiotikām. Mirstība ir augsta arī tad, ja ir saņemta adekvāta ārstēšana, – 1 no 10 ārstētajiem mirst. Augstāka mirstība novērojama pacientiem ar meningītu un septicēmiju jeb sepsi.
Profilakse
Vakcinācija pret meningokoku infekciju ir iespējama, bet Latvijā nav iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā. Vakcinācija ir rekomendējama visa vecuma cilvēkiem ar paaugstinātu risku invazīvai meningokoku infekcijai.