Miopija jeb tuvredzība

Tuvredzības jeb miopijas gadījumā gaismas stari fokusējas pirms tīklenes, tāpēc attēls veidojas neass.

Created: 2. decembris, 2021. gads

Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Drukāt

Tuvredzības jeb miopijas gadījumā gaismas stari fokusējas pirms tīklenes, tāpēc attēls veidojas neass. Tas notiek tāpēc, ka acs optiskās sistēmas laušanas spējas ir stiprākas un neatbilst acs ass garumam. Tuvredzība tiek koriģēta ar mīnuss stipruma lēcām.

1. un 2. attēls. Attēlā redzama staru gaita miopā acī bez un ar optisko korekciju.

Simptomu apraksts

Par miopijas veidošanos var liecināt šādas sūdzības – redzes miglošanās, skatoties tālumā, acu miegšana, acu un/vai galvas sāpes. Tuvredzības gadījumā pacients var viegli saredzēt blakus un netālu esošos objektus, bet grūtības sagādā atpazīt objektus, cilvēku sejas, kas atrodas lielākā attālumā. Bērni ar grūtībām var izlasīt uz tāfeles rakstīto. Šādas sūdzības novēro arī tad, ja esošā miopijas korekcija kļuvusi par vāju un nepieciešama stiprāka mīnuss lēca.

Cēloņi

Tuvredzību biežāk izraisa acs ābola mugurējā segmenta izstiepšanās, retāk – pārmērīga optiskas sistēmas laušanas spēja (pārāk izliekta radzene un/vai lēca). Tuvredzības izcelsmē galvenā nozīme ir šādiem faktoriem: primāram akomodācijas vājumam, ģenētiskai predispozīcijai (iedzimtības faktoriem), sklēras vājumam, ārējās vides nelabvēlīgiem apstākļiem, it sevišķi ilgstošam darbam tuvumā.

Ciliārais muskulis tuvredzīgās acīs ir vāji attīstīts. Ja vienlaicīgi pastāv arī sklēras vājums, tad šādos gadījumos, ilgstoši skatoties tuvumā, notiek kompensatora acs ābola izstiepšanās. Akomodācijas un sklēras vājums var rasties arī vispārēju intoksikāciju, endokrīnu noviržu un vielmaiņas traucējumu rezultātā. Dažos gadījumos tuvredzība rodas visu šo faktoru kombinācijas dēļ. Tuvredzība visbiežāk sāk attīstīties skolas vecumā (8-10 gadu vecumā) un progresē līdz apmēram 18-25 gadu vecumam.

Organisma augšanai beidzoties, tuvredzības attīstība parasti apstājas vai progresē pavisam minimāli. Statistiski viena gada vecumā miopiska refrakcija ir sastopama 4-6% bērnu, pirmsskolas vecumā tuvredzības gadījumi nepārsniedz 2-3%, 11-13 gadu vecumā tuvredzība ir 4% bērnu, bet 20 gadu vecumā un vēlāk miopija ir sastopama jau 25% gadījumu.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Brilles

Visbiežāk miopiju koriģē ar brillēm. Koriģēšanai nepieciešamas izkliedējošas jeb mīnuss lēcas. Parasti tiek izrakstīta pilna miopiska korekcija, tādejādi nodrošinot skaidru redzi visos skata attālumos.

Kontaktlēcas

Miopiju efektīvi var koriģēt arī ar mīkstajām un cietajām dienas kontaktlēcām. Kontaktlēcu būtiskākās priekšrocības ir plašs redzes lauks un redzamā attēla izmēra atbilstība realitātei. Tomēr kontaktlēcas prasa arī īpašu kopšanu un bērna līdzestību, tādēļ kontaktkorekciju parasti iesaka bērniem no 12 gadu vecuma. Ir speciālas kontaktlēcas, kuras nakts laikā nedaudz izmaina radzenes liekuma rādiusu, padarot to plakanāku. Šādas kontaktlēcas tiek lietotas pa nakti, kamēr cilvēks guļ, no rīta tās izņem. Radzenei saglabājas plakanāks liekums, kā rezultātā iegūstams labs redzes asums visas dienas garumā. Pasaulē šo metodi sauc par refraktīvo terapiju jeb ortokeratoloģiju.

Refraktīvā ķirurģija

Kā vēl viens tuvredzības korekcijas veids jāmin refraktīvā ķirurģija. Refraktīvās ķirurģijas laikā tiek izmainīts radzenes liekums, samazinot acs kopējo optisko stiprumu. Tomēr refraktīvā ķirurģija nevar aizkavēt miopijas progresēšanu, tāpēc operāciju rekomendē cilvēkiem pēc 20 gadu vecuma, kuriem ir apstājusies miopijas progresēšana.