Multiplā skleroze bērniem
Multiplā skleroze ir autoimūna nervu sistēmas slimība, kas var izraisīt redzes, kustību un citus neiroloģiskus traucējumus.
Atjaunots: 3. aprīlis, 2025. gads
Multiplā skleroze (MS) ir autoimūna slimība, tas nozīmē, ka organisma imūnā sistēma, kas domāta, lai mūs pasargātu, sāk uzbrukt paša organisma šūnām. MS gadījumā imūnā sistēma reaģē pret centrālo nervu sistēmu (CNS), kas ietver sevī galvas un muguras smadzenes. Galvenais uzbrukuma mērķis ir mielīns – apvalks ap nervu šūnām. Mielīna bojājums ir tipisks MS, tāpēc šī slimība pieder demielinizējošo slimību grupai.
Mielīns palīdz nervu šūnām nosūtīt informāciju no vienas vietas uz citu. Nervu šūnas apvalka (mielīna) bojājumi var palēnināt vai pārtraukt informācijas plūsmu pa nervu šūnām, izraisot dažādus neiroloģiskus simptomus vai traucējumus.
Slimība lielākoties sastopama jauniem pieaugušajiem, taču tā var sākties arī bērnu vecumā. Tiek lēsts, ka aptuveni 3 līdz 10 % pacientu ar MS simptomi sāk attīstīties pirms 18 gadu vecuma. Latvijā katru gadu apmēram 2 – 3 jaunieši tiek pirmreizēji diagnosticēti ar multiplo sklerozi. Multiplā skleroze bērniem ir retā slimība.
Cēloņi
Precīzs MS cēlonis pagaidām nav zināms. Ticamāk, nav viens iemesls, kas izraisa slimību, drīzāk notiek daudzpakāpju process, kurā ir loma vairākiem faktoriem.
- Iedzimtība – bērni no vecākiem pārmanto noteiktus gēnus, kas padara viņus uzņēmīgākus pret MS, īpaši, ja radiniekiem ir MS;
- Vides faktori – slimība izpaužas tikai tad, kad to "iedarbina" kāds faktors, piemēram, infekcija vai toksīni, vai zāļu iedarbība. Vienmēr nav nosakāms konkrēts palaidējmehānisms.
Pētījumi liecina, ka risks saslimt ar MS var palielināties sekojošu apstākļu dēļ:
- Toksīnu, piemēram, pasīvās smēķēšanas un pesticīdu iedarbība;
- Zems D vitamīna līmenis asinīs;
- Liekais svars;
- Inficēšanās ar Epšteina-Barras vīrusu (EBV, mononukleoze).
Diagnozes noteikšana
Diagnozes noteikšana notiek pamatojoties uz diagnostiskiem kritērijiem, kuri sastāv gan no klīniskām pacienta sūdzībām (simptomiem), gan veikto izmeklējumu atrades.
Multiplās sklerozes simptomi katram bērnam un jaunietim ir atšķirīgi. Simptomi var būt saistīti ar jušanas izmaiņām (nejūtīgums, tirpšana utml.), ar kustību izmaiņām (nespēks, gaitas traucējumi utml.), ar redzes izmaiņām (miglošanās, izmaiņas krāsu redzē, utml.) vai ar citiem faktoriem. Lielākajai daļai cilvēku ir tikai daži no šiem simptomiem, nevis visi vienlaikus. Lielākoties simptomi parādās un pazūd, parasti simptomu ilgums ir vismaz 24h un tie ilgst dažas dienas, līdz pazūd paši no sevis.
Visbiežāk ir sastopami šādi simptomi:
- Redzes problēmas (miglošanās), sāpes acīs un neierastas acu kustības;
- Galvas reibonis, līdzsvara traucējumi – tie var izraisīt bērnam neveiklumu, kritienus;
- Muskuļu vājums sejā, rokā vai kājā, kas parasti skar tikai vienu ķermeņa pusi;
- Jušanas traucējumi (nejūtīgums, notirpums)
- Problēmas ar zarnu vai urīnpūšļa darbības kontroli;
- Bērns vai jaunietis var justies ļoti noguris, nomākts vai mazāk aktīvs nekā parasti.
Izmeklējumu apraksts
Ja rodas aizdomas par MS vai bērns sūdzas par iepriekš aprakstītiem slimības simptomiem, ir nepieciešama bērnu neirologa konsultācija. Ārsts izjautās par bērna sūdzībām un veiks padziļinātu neiroloģisku izmeklēšanu.
Pastāv varbūtība, ka izmeklējumi uzreiz neapstiprina multiplo sklerozi, taču simptomi un izmeklējumu rezultāti ar laiku var mainīties un izpildīt diagnostiskos kritērijus. Ir arī citas slimības, kas var būt līdzīgas MS, tāpēc nepieciešama padziļināta izmeklēšana, kas parasti ietver sekojošo:
- Asins un urīna analīzes;
- Magnētiskā rezonanse. Lai ieraudzītu iespējamo MS radīto nervu šūnu (apvalka - mielīna) bojājumu, tiek veikta galvas smadzeņu un dažkārt arī muguras smadzeņu magnētiskā rezonanse, papildus tiek detalizēti izvērtēts arī redzes nervs. Šis izmeklējums parāda, vai galvas / muguras smadzenēs ir MS bojājumu pazīmes – aktīvās vai/un arī neaktīvās mielīna bojājuma zonas;
- Lumbālā punkcija. Šīs procedūras laikā ārsts ar adatu veic dūrienu mugurkaula jostas rajonā un paņem nelielu daudzumu šķidruma (likvora), kas cirkulē ap galvas un muguras smadzenēm. Šo materiālu (likvoru) pēc tam sūta uz papildus analīzēm, kas var palīdzēt noraidīt vai apstiprināt MS diagnozi.
- Acu ārsta konsultācija. Papildus rutīnas acu ārsta apskatei ir būtiski veikt padziļinātu izmeklēšanu, iekļaujot redzes nerva izvērtēšanu ar optiskās koherences tomogrāfiju (OCT). Tā ir diagnostikas iekārta, ar kuras palīdzību iespējams atklāt acu saslimšanas ļoti agrīnās attīstības stadijās un iegūt informācijas par redzes nerva stāvokli.
Multiplās sklerozes norises varianti
Ja izvērtējot klīniskās ainas un izmeklējumu atradi, tiek noteikta MS diagnoze, jāņem vērā, ka pastāv dažādi MS varianti jeb slimības gaita (attēls).
- Recidivējoši remitējoša MS (RRMS). Lielākajai daļai bērnu un arī pieaugušo ar MS tiek diagnosticēta tieši šī slimības gaita. Tas ir arī visizplatītākais MS veids. Cilvēkiem ar RRMS ir simptomu lēkmes (recidīvi, paasinājumi), kas izzūd un vēlāk atkal var atgriezties. Laikā starp paasinājumiem nav jaunu simptomu vai slimības pasliktināšanās.
- Sekundāri progresējoša MS (SPMS). Šī slimības gaitas MS simptomi patstāvīgi pasliktinās. Nereti pacientiem pēc RRMS attīstās šī slimības gaita.
- Primāri progresējoša MS (PPMS). Cilvēkiem ar šo MS slimības gaitu ir hroniski, patstāvīgi simptomi, kas laika gaitā dinamikā pasliktinās.
- Progresējoši recidivējoša MS (PRMS). Cilvēkiem ar šo MS slimības gaitu ir hroniski, patstāvīgi simptomi, kas laika gaitā dinamikā pasliktinās, taču pa vidu tam ir arī izteiktas slimības pasliktināšanās epizodes jeb paasinājumi.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Pagaidām nav pieejami medikamenti šīs slimības pilnīgai izārstēšanai. Taču ārsts var nozīmēt terapiju, kas aizkavē slimības attīstību un progresēšanu.
Terapiju iedala divās daļās:
- Akūta terapija paasinājuma gadījumā (jaunu simptomu rašanās laikā) bieži pielieto hormonu terapiju (steroīdus) – tie var saīsināt lēkmes un samazināt varbūtību, ka ir paliekoši neiroloģiski traucējumi pēc paasinājuma;
- Ilgtermiņa jeb slimību modificējoša terapija. Šie medikamenti samazina iespēju, ka var rasties multiplās sklerozes paasinājumi un samazināt slimības progresēšanu. Medikamentu ievade var būt ļoti atšķirīga, tās var būt tabletes vai kapsulas, injekcijas zemādā vai arī zāles, kas tiek ievadītas vēnā, to sauc par intravenozu ievadi. Par slimību modificējošu terapijas sākšanu lemj vairāku ārstu konsīlijs, kurš, ņemot vērā visus apstākļus un slimības raksturojumu, pielāgos vislabāko terapiju katram bērnam.
Papildus ārstēšana var iekļaut dažādu speciālistu iesaisti atkarībā no pacienta sūdzībām. Nereti slimības attīstības laikā var konstatēt simptomus, kas liecina par miega traucējumiem, depresiju un trauksmi, pēc nepieciešamības tiek iesaistīts psihologs, psihiatrs. Būtiski ir arī veikt regulārus rehabilitācijas pasākumus, ja starp paasinājumiem pieturas kāda veida neiroloģiski traucējumi.
Pacienta ceļš
Ja pacientam ir neiroloģiski simptomi, nepieciešama bērnu neirologa konsultācija. Gadījumā, ja bērnu neirologam rodas aizdomas par multiplās sklerozes diagnozi, tiek veikta papildus padziļināta izmeklēšana (aprakstīta iepriekš). Ārstējošais ārsts – bērnu neirologs, pacientu piesaka Demielinizējošo slimību konsīlijam, kura sastāvā ir vairāki ārsti ar pieredzi MS diagnozes noteikšanā un ārstēšanā. Konsīlijs lemj par piemērotāko terapijas izvēli katram individuāli un pēc nepieciešamības tiek rekomendēts vērsties arī pie citiem speciālistiem, atkarībā no pacienta sūdzībām. Pacients ar MS diagnozi turpina novēroties BKUS pie bērnu neirologa ar pieredzi MS ārstēšanā līdz 18 gadu vecumam. Turpmāka pacienta aprūpe pieaugušo vecumā tiek organizēta sadarbībā ar pieaugušo MS aprūpes centriem, vienībām.
